Lapa 7 no 11
Sātans turpina uzbrukt dažādos veidos
Velns zināja, ka man ir paniskas bailes no tarakāniem. Man nepatīk par to rakstīt, bet jūtu, ka tas ir jādara. Kādu dienu, ejot laukā no istabas un aizverot durvis, es pēkšņi uz sejas sajutu šķidrumu. Es nesapratu, no kurienes tas ir uzradies, kad pēkšņi atskanēja sātana smiekli un viņš nievājoši sacīja: „Es kristīju šādā veidā, tu esi pelnījusi tieši šādu svētīto ūdeni!” Kad ieraudzīju lielu, starp durvīm un rāmi saspiestu tarakānu, es sapratu, kas ir noticis. No pretīguma es būtu gatava nomirt tajā pašā mirklī! Patiesībā man ne visai patīk tik daudz rakstīt par sātana uzbrukumiem, es tikai vēlos parādīt, cik ļoti viņš ir cīnījies, lai nepieļautu šo vēstījumu esamību un atturētu mani no Kunga sagatavotās misijas.
Kādu dienu viņš atkal bija nolēmis mainīt stratēģiju. Cenzdamies mani pievilt, sātans parādījās mana mirušā tēva izskatā. Līdzība bija neapstrīdama, pat runas veids bija tāds pats. Viņš sarunājās ar mani franciski, tā kā tēvs šad un tad bija mēdzis darīt, un sacīja: „Paklausies, mīļā… Dievs savā žēlastībā sūta mani pie tevis, lai atklātu tavu kļūdu. Kā gan tu esi spējusi noticēt, ka Viņš varētu ar tevi sarunāties šādā veidā?! Tu pati zini, ka tas nav iespējams un tava rīcība tikai sadusmo un apvaino Dievu. Tikai padomā… Kādēļ lai Dievs ar tevi runātu? Kur tu jebkad par to esi dzirdējusi? Tikai neprāts varētu tev likt noticēt šādām lietām!” Tad es pavaicāju: „Jā, bet kā ir ar eņģeļiem? Vai ar eņģeļi es varētu sarunāties?” Kad viņš atbildēja: „Ak, ar to…” Šajā mirklī es viņa balsī saklausīju tādu naidu, ka uzreiz sapratu, ka tas atkal ir sātans.
|