True Life In God - Vassula Ryden arrow Eņģeļa tuvošanās

2020.gada 13.martā

Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…


Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102


 

 
 


Iepazīšanās ar manu sargeņģeli

Pašā sākumā mans sargeņģelis uz papīra atstāja uzzīmētu sirdi – tās vidū, tā, it kā tā izaugtu no sirds, bija iezīmēta roze. Tad, ļoti maigi, bet vēl arvien par lielu izbrīnu man pašai, viņš iepazīstināja ar sevi, stādoties priekšā kā mans sargeņģelis Daniels. Tas mani samulsināja, tomēr vienlaicīgi arī ļoti iepriecināja. Biju tik laimīga, ka burtiski lidoju pa māju – pēdas gandrīz neskāra zemi un es skaļā balsī atkārtoju: „Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē! Iespējams, ka esmu vienīgā visā pasaulē, kas šādā veidā var sarunāties ar savu sargeņģeli!”

Nākamajās dienās, tāpat kā iepriekš, Daniels atkal atgriezās pie manis. Es sarunājos ar viņu stundām ilgi un šīs sarunas man sagādāja ļoti lielu prieku. Tad, nākamajā dienā viņš ieradās atkal, bet šoreiz, man par lielu pārsteigumu, Daniels bija paņēmis sev līdz neskaitāmus eņģeļus no dažādiem eņģeļu koriem. Pat nepiepūloties, sajūtusi šo eņģeļu atnākšanu, es sapratu, ka Debesu vārti pēkšņi ir plaši atvērušies. Šie eņģeļi man šķita ļoti laimīgi un pacilāti, tas līdzinājās sajūtai pirms kāda brīnišķīga notikuma. Noraugoties eņģeļu priekā, es sapratu, ka Debesīs norisinās svētki un viņi visi tajos piedalās. Pēc brīža eņģeļi vienbalsīgi sāka izdziedāt šādus vārdus: ”Laimīgā stunda ir jau gandrīz pienākusi!” Es zināju, ka šis notikums, lai ko tas nozīmētu, vistiešākajā veidā attiecās arī uz mani, tomēr, lai arī kā es centos, nespēju uzminēt, kas tas varētu būt. Visu dienu, tikai ar dažu minūšu pārtraukumiem, koris dziedāja vienu un to pašu dziesmu. Katru reizi, atveroties Debesīm, atskanēja šī pati dziesma.

Pirmie vārdi, kurus mans sargeņģelis attiecināja uz Dievu, bija šādi: „Dievs ir tev tuvu un tevi mīl.” Mana tā brīža attieksme noteikti ļoti aizvainoja Kungu, jo eņģeļa teiktais uz mani neatstāja ne mazāko iespaidu. Kad viņš to pateica, es vienkārši padomāju, ka eņģeļi, dzīvodami Dieva tuvumā, noteikti vienmēr tā runā. Es uz šiem vārdiem neatsaucos, un eņģelis vairs neko arī nepiebilda.

Pēc dažām dienām eņģeļa attieksme pret mani pēkšņi izmainījās un es pamanīju, ka viņš ir kļuvis ļoti nopietns. Ļoti svinīgā balsī viņš man lūdza, lai es lasītu Vārdu. Es izlikos nezinām, ko nozīmē „Vārds” un lūdzu man to paskaidrot. Pēc šī jautājuma eņģelis kļuva vēl nopietnāks, un sacīja, ka es ļoti labi zinot, ko viņš ar to ir domājis, vienlaicīgi gan piebilzdams, ka Vārds nozīmē Svētos Rakstus – Bībeli. Uz šo paziņojumu man jau bija gatava atbilde un es atteicu, ka Bībeles man mājās nav. Daniels atteica, ka to viņš zinot un ieteica atrast šo grāmatu. Turpinot ar viņu strīdēties, es sacīju, ka tas nav iespējams, jo musulmaņu zemēs (es tolaik dzīvoju Bangladešā) grāmatu veikalos Bībeles nepārdod. Sargeņģelis mani mudināja nekavējoties doties uz amerikāņu skolu, kurā mācījās mans dēls un paņemt Bībeli skolas bibliotēkā. Es apsvēru, vai man to tiešām vajadzētu darīt, vai arī vienkārši atteikties un palikt mājās. Otra lieta, kas mani mulsināja, bija vīra un draugu iespējamā reakcija uz manu rīcību. Es vienkārši nespēju iedomāties sevi stāvam viņu priekšā ar Bībeli rokās! Es jau apdomāju, kurā vietā, atnesot mājās, es to paslēpšu. Vēlreiz palūkojusies eņģeļa nopietnajā sejā, es tomēr nolēmu paklausīt. Aizgājusi uz skolu, bibliotēkas plauktos es pamanīju vairākas Bībeles, izvēlējos vienu no tām un atnesu mājās. Tā kā eņģelis man to bija ieteicis, es atvēru grāmatu un sāku lasīt – pirmā no Bībeles grāmatām ar kuru saskāros psalmu grāmata. Es lasīju, bet apzinājos, ka nesaprotu ne vārda no tajos rakstītā. Dievs man sāka atklāt, cik es esmu akla.



 
 
 
Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009