Aicinājums: "būt par instrumentu"

Vassula Rīdena

Vassula Rīdena ir Ēģiptē dzimusi grieķiete, kura konfesionāli pieder grieķu pareizticīgo Baznīcai. 1985. gadā (tajā laikā Vassula dzīvoja Bangladešā) Dievs viņu uzrunāja ļoti īpašā un pārdabiskā veidā. Dieva nodoms bija darīt Vassulu par Savu instrumentu un uzticētu viņai Savus, visai cilvēcei paredzētos, vēstījumus. Patiesībā šie vēstījumi ir tikai atgādinājums par Dieva, jau agrāk Bībelē runātajiem vārdiem. Šajos, mūsu laikmetam paredzētajos, vēstījumos Dievs mūs aicina uz nožēlu, izlīgumu, mieru un vienotību.

Pašos Dieva darbības aizsākumos pašā Vassulā notiekošais izraisīja ļoti lielu apjukumu un bailes no iespējas tikt maldinātai. Šis pārliecības trūkums un šaubas par vēstījumu autentiskumu noteikti bija viņas smagākais krusts, jo līdz tam savā dzīvē viņa nekad nebija dzirdējusi, ka Dievs mūsu laikos varētu kaut kādā veidā uzrunāt cilvēkus. Šī iemesla dēļ viņa baidījās un centās izvairīties no šīs pieredzes, tomēr, neskatoties uz viņas pretestību, Dieva darbība negāja mazumā, tā kļuva vēl intensīvāka. Tā kā ar laiiku sadraudzība ar Dievu padziļinājās, arī Vassulā pašā notika redzamas pārmaiņas – padziļinājās viņas ticība, vairojās zināšanas par Dievu un mīlestība uz Viņu. Vassulas vajadzība pēc pierādījumiem, ka tas patiešām ir Dievs, kas ar viņu runā, pamazām kļuva arvien mazāka, viņa pakāpeniski aprada ar savu neparasto lomu. Šī jaunā attieksme un sirds atvērtība ļāva saņemt no Dievišķā Viesa arvien pilnīgākus un saturiski bagātākus vēstījumus.

Galvenā tēma, kas vijas cauri visiem vēstījumiem ir Jēzus dievišķā mīlestība. Tā tiek ietērpta līgavas un līgavaiņa mīlestības terminos – šāds izteiksmes veids ir samērā raksturīgs mistiskai pieredzei, tikai šajā gadījumā šī mīlestība Vassulai atklājas kā mirdzoša gaisma, mirdzums, kurš līst no vārdos neizsakāmās Jēzus mīlestības. Tas vien, ka Vassula, kura nekad nav apguvusi katehisimu, vai vēl jo vairāk – saņēmusi kādu īpašu teoloģisku izglītību, spēj nekļūdīgi rakstīt par tik dziļām garīgām lietām, pats par sevi ir spēcīgs pierādījums viņas pierakstīto vēstījumu autentiskumam.

Kopš 1988. gada Vassula ir tikusi uzaicināta liecināt vairāk nekā 60 valstīs, kurās ir uzstājusies vairāk nekā 800 reižu. Par savu darbu un pūlēm viņa nesaņem nekādus personiskus pagodinājumus, labumu vai atalgojumu. Grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 40 valodās – tās ir uzrakstītas tik skaidri un tieši, ka ir saprotamas ikviena vecuma cilvēkam. Vienlaikus šo grāmatu saturs ir tik bagātīgs un dziļš, ka izcili teologi ir sarakstījuši darbus par vēstījumu garīgumu. Dievs pats izvēlējās nosaukt šos dievišķos vēstījumus par „Patiesu dzīvi Dievā”. Lai arī kurā kontinentā Vassula uzstātos – Āzijā, Amerikā, Āfrikā vai Eiropā – it visus viņu sagaida visdažādāko sociālo aprindu ļaužu pūļi, kuru vidū ir gan kristieši, gan nekristieši. Viņas liecībā nāk klausīties nevien laji, bet arī ticīgo garīgie līderi un Baznīcas hierarhijas pārstāvji. Viņu ir aicinājuši liecināt arī Izraēlas jūdi, bet Bangladešā un Hirosimā Vassula ir devusi savu liecību budistu mūkiem. Kopsummā viņu ir dzirdējuši vairāk nekā 400 000 cilvēku, kuru vidū dažās valstīs ir bijuši gan musulmaņi, gan budisti, gan arī jūdi.

Trīs reizes viņa ir tikusi aicināta runāt par vienotību Vispasaules Baznīcu padomē Ženēvā, bet vienreiz uzstājusies arī Rumānijas pilsētā Jasi notiekošajā sanāksmē ar nosaukumu „Vienotība un atjaunotne, padomdošana un garīgums mūsu laikmetā”. 1998. un 2001. gadā viena no ANO apakšnodaļām, kuras īpašais uzdevums ir veicināt mieru starp jūdiem un palestīniešiem, uzaicināja Vassulu nolasīt viņiem Kunga vēstījumu, kurā Kungs atklāj ceļu , kurš vairotu pasaulē mieru. 2001. gadā starptautiskais brigitīņu centrs Farfā uzaicināja Vassulu runāt par ekumēnismu un garīgumu.

Kopš 2002. gada Vassula tiek aicināta liecināt arī starpreliģiju dialoga konferencēs. Pirmā šāda uzstāšanās notika Dakā un to atklāja musulmaņu imams.

Pēc tam, kad Taipejas bīskaps Džozefs Ti-Kans uzaicināja viņu uzrunāt nekristiešus, Vassulas konference par izlīguma un vienotības tēmām ir kļuvušas pazīstamas un tiek labvēlīgi novērtētas arī nekristiešu vidū. 2003. gada februārī Godājāmais Sudhananda ielūdza Vassulu apmeklēt viņa klosteri, lai pasniegtu viņai zelta Miera balvu par ieguldījumu miera veicināšanā pasaulē. Budistu mūki bija nolēmuši pasniegt viņai šo balvu, lai izceltu viņas lielo ieguldījumu reliģiju harmoniskās līdzāspastāvēšanas veicināšanā, kā arī atzīmētu viņas darbu miera veicināšanā starp dažādu tautu un ticību pārstāvjiem. Ceremoniju atklāja V.E. Maikls Rozario, Dakas Katoliskās baznīcas arhibīskaps. Viesu vidū bija gan apustuliskā nuncija sekretārs, gan musulmaņu skolotāji no dažādiem Bangladešas apgabaliem, gan arī citi četru galveno reliģiju pārstāvji – kristieši, musulmaņi, budisti un hinduisti.

Raksti māca, ka ticība bez darbiem ir mirusi. „Patiesa dzīve Dievā” ir nesusi nevien sirds atgriešanās augļus, bet arī žēlsirdības darbus, kuri ir radušies pateicoties vēstījumu lasītāju iniciatīvai. Viena no šādām iniciatīvām aizsākās pēc tam, kad Vassula vīzijā redzēja Dievmāti, kura viņai sacīja, ka ar garīgo barību nepietiek, bet ir jācenšas pabarot arī nabagais. Kopš šī notikuma ir radušās daudzas žēlsirdības mājas, kas tiek sauktas par „Beth Miriam” (Marijas māja). – tās ir radušās pateicoties vēstījumiem draudzīgu ticīgo iniciatīvai un šo māju mērķis ir pabarot izsalkušos. Pamazām, darbam attīstoties, šajās mājās nabadzīgajiem bērniem tiek piedāvāta iespēja saņemt izglītību. Patlaban šādas mājas jau ir daudzās pasaules valstīts – Ēģiptē, Bangladešā, Svētajā Zemē, vairākas no tām – Filipīnās, Venecuēlā un Brazīlijā, Kenijā ir tikusi atvērta bāreņu patversme. Šī labdarības organizācija palīdz arī 600 budistu bāreņiem Dakā.