Vai vēlies Man kalpot?

Es ievēroju, ka laikam ritot, Jēzus arvien biežāk ieņem mana sargeņģeļa vietu. Jēzus parasti man atklājās Vissvētākās Sirds veidā. Kādu dienu Viņš mani pārsteidza, jautājot, vai es vēlētos Viņam kalpot, veicot kādu misiju. Bailes ņēma virsroku un es vilcinājos atbildēt. Man nepatīk par to rakstīt tieši tāpat kā par daudzām citām lietām. Es baidījos, ka Jēzus liks man sakrāmēt mantas, atstāt mājas, iet uz klosteri un kļūt par mūķeni. Tam es nebiju gatava un nemaz to nevēlējos. Mans uzticēšanās trūkums noskumdināja Jēzu, un es to pamanīju, īpaši spēcīgi skumjas bija nojaušamas Jēzus balsī, kad Viņš mani uzrunāja šādiem vārdiem: „Tava neparastā vājuma dēļ Es varu arī pagaidīt.” Jutos nelaimīga, jo biju Viņu skumdinājusi, bet vienlaicīgi baidījos no nezināmā. Lūk, kādi bija Jēzus vārdi:

…”lai arī kur tu man kalpotu, Es tevī atklāšu tikai ciešanas.” Nesaprotot teiktā jēgu, es atkārtoju: „ciešanas…” un Viņš sacīja: „jā, ciešanas. Būs…” Pacēlusi plaukstu, es vairs nerakstīju, bet gan visu to dzirdēju.

Šos vārdus es pārdomāju visu nakti un nolēmu pakļauties Viņa gribai un ienirt nezināmajā. Es nostājos Jēzus priekšā ar Viņa paša uzdoto jautājumu, vaicājot: „Vai Tu vēlies, lai es Tev kalpotu?”

Tanī pašā mirklī sajutu, ka Jēzus ir priecīgs un Viņš teica:

„Jā, Vassula, Es to ļoti vēlos. Nāc, Es tev atklāšu kā un kur tu Man varētu kalpot…strādā un kalpo Man tā, kā tu jau to dari, esi, kas tu esi. Man ir vajadzīgi kalpi, kas spētu Man kalpot vietās, kur visvairāk pietrūkst Mīlestības. Tādēļ nepagurstoši darbojies tur, kur tu esi, - ļaunuma un neticības vidū. Tu dzīvo nekrietnākā grēka dziļumos. Tu kalposi Dievam tur, kur tumsa šķiet ņemam virsroku, tev nebūs laika atpūtai. Tu Man kalposi tur, kur viss labais šķiet pārveidots ļaunumā. Kalpo Man pasaules nožēlojamības, samaitātības un nekrietnības vidū. Kalpo Man bezdievju vidū, to vidū, kuri Mani apsmej un ievaino Manu Sirdi. Kalpo Manu šaustītāju un tiesnešu vidū, to vidū, kuri turpina Mani apspļaudīt un piesist krustā. Ak, Vassula, Es tik ļoti ciešu! Nāc un mierini Mani!...cīnies un ciet līdz ar Mani, dalies ar Mani krustā…” (1987.g. 24.maijā).

Dievs turpināja mani mācīt un Viņa vēstījumus es saņemu līdz pat šai dienai, kad rakstu šo grāmatu, („Mans eņģelis Daniels”) tie turpinās un Kungs man ir atklājis, ka šo harismu es nezaudēšu līdz pat savas nāves stundai.