Gatavojot Vassulas vizīti Japānā, es jutu, ka man visās lietās ir vajadzīgs Dieva padoms un pilnībā jāpaļaujas uz Viņu, lai tie, kuri piedalītos šajā tikšanās reizē, būtu gatavi atvērt savas sirdis un atgriezties. Lai cilvēki saprastu, cik svarīgi ir nemitīgi lūgties, lai būtu tuvās attiecībās ar Kungu un no šīm attiecībām saņemtu dedzību doties misijā.

Tikšanās notika 4.augustā 18:30 budistu templī, kura nosaukums tulkojumā no japāņu valodas nozīmē “Stalla Maris” (Jūras zvaigzne). Tikšanās tēma bija “Cik labs ir Kungs”. Bija sanākuši aptuveni simts cilvēku, viņu vidū budisti, sintoisti, rumāņu pareizticīgie, katoļi un dažādu konfesiju protestanti (luterāņi, baptisti, metodisti un anglikāņi). Bija ieradies arī Hirosimas bīskaps Jozefs Misū kā arī daži priesteri un klostera ļaudis. Mūsu budistu viesus ļoti aizskāra kristīgā vēsts, kas atklāj Dievu kā mūsu laimes un cerības avotu.

Tikšanās ar Vassulu sakrita ar 54. atombumbas nomešanas uz Hirosimu gadadienu. Tika veltīts brīdis klusumā, kuram sekoja lūgšana un cerība par pasauli.

Dalot ielūgumus uz tikšanos ar Vassulu mēs, atbildot uz jautājumiem, centāmies ieinteresēt par Dievu ikvienu potenciālo apmeklētāju. Kā “Patiesas dzīves Dievā” grāmatās apslēptās patiesības liecinieki un pateicoties daudzajiem atgriešanās brīnumiem, kurus esam redzējuši sev visapkārt, mēs, saglabājot cieņu pret ikviena ticību un pārliecību, izdarījām patiesu misionāro darbu. Mūsu vienīgais ierocis bija ticība Jēzus Kristus realitātei cilvēces vēsturē un Vassulas pierakstītie vēstījumi, bet pateicoties tiem mēs redzējām kā patiesība uzvar, jo tā vienmēr izstaro vistīrāko gaismu. Dieva dotās ticība, cerība un mīlestībā kā arī mūsu bīskapa tēvišķīgā atvērtība darīja iespējamu šo tikšanos Hirosimā.

Visi tikšanās dalībnieki bija vai nu lasījuši “Patiesas dzīves Dievā” grāmatas, vai arī dzirdējuši par Vassulu no lūgšanu grupu dalībniekiem. Tas nozīmē, ka visiem bija zināma Vassulas misijas mistiskā dimensija. Tomēr visi bija pārsteigti klausoties šajā ģimenes mātē, kura tik vienkārši un ar tik lielu pārliecību runāja par savu tikšanos ar sargeņģeli, sarunām ar Dievmāti un trīs Vissvētākās Trīsvienības Personām. Man šķita, ka no visām sirdīm izplūda svētā Pētera izsauciens: “Kungs, ir labi šeit būt!”

Vassula mums atgādināja par Dieva Mīlestību un Viņa vēlmi, lai visi dedzīgā mīlestībā atgrieztos pie Viņa Sirds. Viņas uzrunu rakstoroja dziļums un vienkāršība. Uzrunas noslēgumā Vassula mums atgādināja Tēva vārdus 1994.gada 18.jūnijā: “Nāciet un mācieties saprast: no rīta jūs sējat mīlestības sēklu, pusdienā jūs sējat miera sēklu, bet vakarā – izlīguma sēklu”.

Visbeidzot Vassula tempļa bonzam uzdāvināja Fatimas Dievmātes statuju. Fukujamas tempļa bonzam viņa uzdāvināja Rožukroni, bet bīskapam – krustu. Dažas dienas vēlāk, ka vēlreiz sastapāmies ar bīskapu, viņš mums rādīja krustu un izteica savu dziļo apmierinātību par tikšanās veiksmīgo norisi.

Fatimas Dievmātes statuja tagad bagātinās starpreliģiju dialoga mantojumu – šo dialogu budisti ar kristiešiem aizsāka 1987.gadā. Viņi to novietoja līdzās Lurdas Dievamātes statujai, kuru pavisam nesen bija atveduši no svētceļojuma uz šo svētvietu.

5.augustā Vassula Atombumbas slimnīcā apmeklēja cilvēkus, kuri bija izdzīvojuši pēc uzbrukuma Hirosimai – viņi ir piesaistīti pie gultas jau piecdesmit gadus. Vassula sastapās ar tiem pašiem cilvēkiem, kurus bija apmeklējis gan pāvests Jānis Pāvils II, gan māte Terēze. Ir grūti aprakstīt ādas emocijas izraisīja Vassulas un upuru tikšanās. Es nespēju aizmirst kā viņa noskūpstīja ikvienu no viņiem, redzot viņos ciešanu, sāpju un ļaunuma noslēpumu, redzot viņos Jēzus Krustu.

Pēcpusdienā katoļu universitāte atvēlēja “Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupas rīcībā vienu no tās zālēm. Vassula mums sniedza mācību par to cik svarīgi ikdienas dzīvē ir dzīvot patiesu dzīvi Dievā. Mūs visus pārsteidza tas, cik bieži viņa atkārtoja vārdu “izlīgums”. Mūsu Hirosimas grupa saprata, ka ir tik svarīgi dzīvot un lūgties par izlīgumu. Mēs saņēmām skaidras un mīlestības pilnas atbildes uz visiem mūsu jautājumiem. Tad mēs devāmies uz Hirosimas katedrāli, kur notika piemiņas mise par atombumas sprādzienā cietušajiem. Šo misi kopīgi celebrēja Hirosimas, Nagojas, Takamacu un Osakas bīskapi klāt esot arī daudziem priesteriem.

Pieņemot Euharistiju kopā ar mums Vassula, grieķu pareizticīgā, piepildīja savu miera, mīlestības un vienotības misiju mūsu Kungā. Tā ir dzīva liecība Kunga slāpēm pēc izlīguma un veids kādās Viņa žēlsirdīgā aicinājuma svētceļniece cenšas veidot vienotību Kristus Miesā.

Vēlāk, pie vakariņu galda Vassula sastapās ar Hirosimas bonzu un viņa sievu. Viņi izteica savu dziļo prieku par to, ka pateicoties progresīvajam dialogam ar kristiešiem, viņiem ir izdevies iepazīt to, ko viņi paši nodēvēja par “Patiesas dzīves Dievā dārgumu”. Vassula viņus uzaicināja piedalīties 2000.gada Jubilejas svētceļojumā uz Svēto Zemi.

Daudzie vakariņās klātesošie jaunieši lūdza Vassulai garīgu padomu turpmākajai dzīvei. Ar mātišķu uzmanību un viņai raksturīgo humora sajūtu Vassulai izdevās piemēroties ikvienam no viņiem, sniedzot mērenu, bet gudru padomu. Ja vien mums būtu bijusi iespēja ierakstīt visu šo vienkāršo sarunu, mēs spētu no tiem izveidot tikpat labu izlasi, kādu mums ir atstājis 5.gadsimta svētais kopts Barsanaba.

Piektdien, 6.augustā 8:15 mēs visi sapulcējāmies “Miera parkā” virs kura šajā pašā 1945.gada dienā un stundā uzsprāga pirmā atombumba. Lūgšanā iegrimušā pūļa vidū mēs dzirdējām atskanam budistu tempļa zvana bēru skaņas un sirēnu, kura vēstīja par klusuma minūti visā Japānā. Tās pašas zilās debesis, tas pats karstums… Pirms traģēdijas, kura pilnīgi negaidīti aiznesa tūkstošiem dzīvību – daudzus bērnus tā pārsteidza viņu skolās. Līdz vakaram daudzi cilvēki, slāpju un apdegumu mocīti, metās upē un noslīka. Mēs atstājām parku atceroties šīs traģēdijas mantojumu – daudzos leikēmijas un vairogdziedzera vēža gadījumus ar kuriem nākas sastapties līdz pat šai dienai.

Vassulas vizīte Hirosimā, šai pilsētā ar tik sāpīgu pagātni, bija vērtīga Dieva dāvana, kura noteikti vēl nesīs augļus nākotnē. Mani japāņu draugi sacīja, ka viss “Patiesas dzīves Dievā” grāmatā viņiem atgādina svētā Jāņa apokalipsi. Arī mēs gaidām, kad pienāks beigas pasaulē esošajām sāpēm un kad tiks atjaunota žēlastība – sākumu un beigas, kuru svētais Jānis mums sludina ar lūgšanas vārdiem: “Nāc, Kungs Jēzu!” – un Kungs mums jau ir teicis: “Jā, Es nāku drīz”.

Jau pēc neilga mirkļa Vassula devās ceļā uz Fukuoku, kur viņai bija paredzēts apmeklēt vēl kādu no “Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupām.