Garīdznieku un klostera ļaužu liecības

Mana liecība attiecībā uz vēstījumiem nebūs ļoti īpaša – vienīgais, ko vēlētos teikt ir tas, ka šie vēstījumi man dāvā iedvesmu lūgties. Manī ir samērā stingra pārliecība, ka Jēzus patiešām runā ar šo vēstījumu starpniecību. Kā profesionāls teologs es nekad šajos vēstījumos neesmu saskatījis neko tādu, kas būtu pretrunā ar Baznīcas mācību un neesmu tajos atradis nevienu doktrinālu kļūdu. Man šķiet, ka tas ir ļoti iespaidīgi. Lajam, kurš nekad nav studējis teoloģiju un pat izgājis viselementārāko katehēzes kursu, sarakstīt tik daudz sējumus par visdziļākajām garīgajām lietām, nekad nekļūdoties, ir fantastisks sasniegums. Šis ir ļoti spēcīgs apliecinājums tam, ka pats Kungs patiešām ir šo vēstījumu avots. Es zinu, ka augsti stāvošas Baznīcas autoritātes ir apsūdzējušas Vassulu par doktrinālām kļūdām viņas sarakstītajos vēstījumos. Rūpīgi izpētījis šos apgalvojumus, es esmu nonācis pie secinājuma, ka tā saucamās „kļūdas” var tikt saskatītas tikai tāpēc, ka Vassulai cenšoties izskaidrot piedzīvotos dievišķos noslēpumus, nav izdevies to izdarīt profesionālu teologu valodā. Es nedomāju, ka viņu var apvainot šajās kļūdās, jo līdzīgas kļūdas ir pieļāvuši arī tie, kuri ir rakstījuši Svētos Rakstus. (t.Edvards O`Konors, csc, Notre Dame Universitātes Teoloģijas fakultāte, 1999.gada decembris)

Lasot dievišķo vēstījumu grāmatas un esot personīgi pazīstams ar tās autori, Vassulu Rīdenas kundzi, grieķu pareizticīgo Baznīcas meitu, uz mani dziļu iespaidu atstāja tas, ka saskaņā ar manu pārliecību, šajos vēstījumos ir saglabāta absolūta uzticība Katoliskās Baznīcas sludinātajām patiesībām… Šī iemesla dēļ es pievienojos tiem daudzajiem katoļu bīskapiem un teologiem, kuri aizstāv Vassulas Rīdenas pierakstīto vēstījumu autentiskumu un patiesumu. Esmu pārliecināts, ka viņa ir viena no izcilākajām mūsu laikmeta mistiķēm un vizionārēm. (Frane Franičs, Splitas un Makaraskas arhibīskaps emeritus, 1995.gada novembris)

 (Vassula) apceļo pasauli, evanģelizējot, lai veicinātu Baznīcas vienotību. Viņu raksturo paklausība pāvestam, Euharistijas godināšana, Jēzus Vissvētākās Sirds pielūgsme, bet jo īpaši – Evaņģēlijs un dzīves svētums. Visu šo misiju galvenais nodoms ir patiesa pasaules atgriešanās pie Dieva. Vassula Rīdena ir tikusies ar pāvestu kā arī ar bīskapiem un kardināliem no visas pasaules. Viņas sludinātie vēstījumi ir privātas atklāsmes un mēs dodam svētību viņas misijai, jo viņas teiktais saskan ar Evaņģēlija patiesību. (Kardināls Franžo Kuharičs, Zagrebas arhibīskaps, 1995.gada februāris)

Šī ir pārliecinoša, prieka pilna un pacilājoša liecība. Ikvienā no viņas vēstījumiem mēs varam sajust Mīlestības Dvesmu… Svētais Gars ir darbīgs un Viņš dāvā bagātīgi… ar katru dienu Vassulas liecība tiek uztverta arvien nopietnāk un tiek arī arvien vairāk pieņemta. Šis process dara vienkāršāku un paātrina visas Baznīcas beigu spriedumu, kurš, bez šaubām, tiks pieņemts ņemot vērā Vassulas vēstījumu nestos daudzos augļus. (t. Ljudevičs Rupčičs, ofm)

Varētu teikt, ka tēva Maikla O`Karola garīgie padomi dāvā Vassulai Rīdenai drošu morālo patvērumu. Viņa neapšaubāmajai kompetencei būtu jābūt pietiekamam garantam, lai izkliedētu to šaubas, kuri akli un vardarbīgi uzbrūk Vassulai Rīdenai un viņas rakstiem. Vēl jo vairāk – viņu atbalsta arī tēvs Renē Lorentēns… Kas attiecas uz mani – pēc piecdesmit gadu ilgām teorētiskām un praktiskām askētiskās un mistiskās teoloģijas studijām – es nešaubīgi nostājos šo abu „ekspertu” kā arī daudzu citu priesteru pusē, kuri labi pārzina gan Vassulas rakstīto, gan arī pazīst viņu pašu… Mums ir jāpārtrauc savas bailes dēvēt par „apdomīgumu”, bet savu skepticismu par „gudrību”. (t. O.M., csc)

Tas ir  hierātisks raksts, jeb, citiem vārdiem sakot – sakrāls raksts, kurš ir ietērpts majestātiskā godībā… Rakstītais pats par sevi izstaro dziļu mieru, spilgtu gaismu un paļāvību.  Šie vēstījumi patiešām ir skaisti un var būt vienīgi labi! (t. C.C., ofm)

Es jūtu, ka Vassulas autentiskums ir ļoti spēcīgs un acīmredzams. Šī iemesla dēļ tos, kuri ir sākuši saprast, ka Vassula patiesība ir praviete mūsu laikmetam, es vēlētos iedrošināt lūgties, gavēt un pārdomāt. Es gribētu ieteikt izvairīties no aprunāšanas un no iesaistīšanās uzbrukumos, jo ar katru dienu šo vēstījumu autentiskums kļūs arvien skaidrāks. (t.’N’, pime)

Šie vēstījumi patiešām ir spēcīgi, tie ir dziļi aizskāruši gan mani, gan arī citus. (br. E.C., Ņūmeksiko)

Saņēmu svētību lasīt šīs grāmatas un tās man ir neizsakāmi palīdzējušas manā garīgajā dzīvē. Tās ir palīdzējušas arī daudziem citiem un vedušas viņus tuvāk Dievam. Ir tikušas izlietas daudzas nožēlas asaras. Šajos vēstījumos nav nekā jauna, tie vienkārši ir balstīti Rakstos. (m. I.B., Čikāga)

Šeit, Honkongā, cilvēki arvien vairāk iedziļinās vēstījumos un pateicoties tiem atgriežas pie Dieva. (t. F.E., Honkonga)

Laikā, kad sāku lasīt šos vēstījumus, man bija iespēja sastapt arī pašu Vassulu. Tas notika Anglijā, Mančesterā. Līdz šim esmu izlasījis 5 sējumus un ļoti vēlētos turpināt iegremdēties vārdos, kurus Kungs mums visiem veltī. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie vardi ir patiesi un tie man ir ļoti palīdzējuši manā personiskajā garīgajā ceļā. Es šos vēstījumus dodu cilvēkiem, par kuriem zinu, ka tie būs atvērti Kunga vārdiem… Vēlētos uzrakstīt kādus vārdus pašai Vassulai, pat, ja tie būs tikai iedrošinājuma vārdi. (t. M.M., Bolīvija)

Cilvēki šeit ir ļoti izslāpuši pēc „Patiesas dzīves Dievā” grāmatām – es tās izdalu citiem gandrīz nekavējoties, nespējot pat izsekot, kam tās dodu un man līdz šim nav izdevies paturēt pašai sev kaut vienu no šīm grāmatām. (m. T.R., Jukia, Kalifornija)

Es ceru, ka ar šo grāmatu starpniecību man izdosies palīdzēt atgriezties dažiem no maniem brāļiem – priesteriem. (t. B.C., Toronto)

Tēvs Maikls O`Karols, pašreizējais Vassulas Rīdenas garīgais vadītājs, ir attiecīgi sagatavots un ļoti labi pārzina askētisko un mistisko teoloģiju… Viņa liecībai vajadzētu viest cilvēkos dziļu pārliecību, ka šajos vēstījumos nav kļūdu. (t. O.M., Kanāda)

Man izdevās radīt interesi par vēstījumiem un Vassulas dzīvi mūsu draudzes priesterī un manā biktstēvā… Viņi bija ļoti priecīgi, tāpat kā es… Tagad visvairāk vēlētos dzirdēt Vassulu runājam par Svēto Garu. (Es lūdzos:) „Kungs, ja tas ir iespējams, Savā Visvarenajā Spēkā atved Vassulu uz Indiju!” (m. A.T., Indija)

Kāds prieks – es saņēmu trīs Vassulas Rīdenas vēstījumu sējumus! Tajās ir tik daudz viņas sarunu ar Kristu nianšu. Pietiek ar vienu piezīmju burtnīcu, lai dzīvotu daudz dziļākā tuvībā ar Jēzu – vēstījumi ļoti palīdz lūgties un pārdomāt Kristus dzīvi. Vārdi ir tik dzīvi un konkrēti, ka šķiet, ka gandrīz vai ir iespējams pieskarties Viņam. Kaut šī grāmata iedvesmotu arī citu priesteru dzīves! Vassulas grāmata man palīdz atklāt, kā dzīvot ar Kristu. Tas ir jauns dārgums, kas mūs tuvina Kristum. Es vēlētos, lai Vassulas vēstījumi kļūst par barību arī daudziem citiem kristiešiem. (K.S., priesteris)

 „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi man šķita ļoti interesanti, bet kādu laika periodu es šo vēstījumu lasīšanu biju atlicis malā. Dievs pieļāva, ka es piedzīvoju garīgu krīzi un tās rezultātā sajutu iedvesmu atkal no jauna pievērsties Vassulas darbiem. Vienā mirklī Jēzus vārdi, kurus Vassula pieraksta kļuva man par gaismas un cerības avotu. Sākumā es šos vēstījumus nelasīju sistemātiski, bet šoreiz sāku no paša sākuma un tas visu izmainīja! Grūtības izzuda, bet Jēzus vārdi manī izraisīja arvien lielāku apbrīnu. Tagad es tajos esmu atradis garīgo barību, pēc kuras tik ļoti ilgojos un arī stiprinājumu. Pateicoties „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem manā dvēselē notika pārmaiņa par kuru es jau biju sācis šaubīties. (P.J., priesteris)

 „Patiesas dzīves Dievā” grāmatas ir brīnišķīgas – tās mūs tuvina Jēzus personai un stiprina mūsu iekšējo dzīvi. Esmu izlasījusi visus sējumus un tagad tos sāku lasīt atkal no sākuma. (m. H., klostermāsa)

Šī brīnišķīgā grāmata man ir nākamajā vietā aiz Svētajiem Rakstiem. Man un daudziem citiem, kurus pazīstu, „Patiesa dzīve Dievā” ir gaisma, barība un es pat teiktu – dvēseles zāles. Īpaši tuvs man ir 4.sējums, kurš man palīdz labāk saprast dievišķās Žēlsirdības bezgalību. Caur prieku, kuru Dievs ar šo vēstījumu starpniecību izlej pār lasītājiem, šī grāmata dziedina slimos. (m. M.K., klostermāsa)

Mēs esam tik priecīgas, ka mūsu kopienas bibliotēkā ir Vassulas grāmatas! Tās mums palīdz daudz labāk izdzīvot bezgalīgo Labumu, Mīlestību un  Žēlsirdību, kādas Kungam Jēzum ir priekš katras dvēseles. Šīs grāmatas mums palīdz dziļāk iepazīt neierobežoto Mīlestību, kāda Jēzum ir uz ikvienu no mums, cilvēkiem. Viņa sāpes un rūpes par to, lai „visi būtu viens”… Es sapratu, cik ļoti Viņš ilgojas, lai mēs mīlētu cits citu un būtu vienoti ar Viņu caur upuriem, gandari un ciešanām un, lai šī mūsu vienotība glābtu dvēseles visā pasaulē… (m. M., klostermāsa)

Pateicoties Vassulas grāmatām arvien vairāk cilvēku pievelk labais… Visam, kas ir patiešām labs un vērtīgs, parasti nākas sastapties ar sāpīgiem pārbaudījumiem un milzīgām grūtībām. Vienlaikus ir jāpaļaujas, ka Jēzus uzvarēs arī šoreiz. Es vienmēr esmu ļoti pateicīga Dievam Tēvam, ka vienkārši cilvēki atver savas sirdis Jēzus baušļiem… (m. I., klostermāsa)

 „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi līdzinās sava veida „mistiskajai summai”. To raksturo evaņģēliska vienkāršība, pieejamība un saprotama valoda arī tiem, kuri nav ieguvuši teoloģisku izglītību. Šie vārdi var šķist pārspīlēti, tomēr manā uztverē tajos tiešām ir saklausāma Kunga balss – tā pati, kuru dzirdēja Ābrahams, patriarhi, pravieši un apustuļi. Tā ir tā pati balss, kura atskan liturģijā, kuras laikā Dievs runā uz cilvēkiem, bet cilvēki – uz Dievu. Es ceru, ka pienāks diena, kad šo balsi atpazīs un atzīs visi. (m. M.N., klostermāsa)

Visi, kuri lasa  šīs brīnišķīgās grāmatas, sāk jaunu dzīvi, saņem iekšējā prieka dāvanu kā arī iepazīst Labestības un Žēlsirdības pilno Dievu. Šie vēstījumi patiešām atbilst mūsdienām, kurās ticība ir ļoti vājinājusies – dievišķās Mīlestības Liesma nāk atdzīvināt aukstās cilvēku sirdis. Es pateicos dievišķajai Žēlsirdībai, par to palīdzību, kuru viņai mums sniedz, lai mēs varētu padziļināt mūsu ticību Dieva Žēlsirdībai un Viņa Mīlestībai uz cilvēkiem. Lasot šo grāmatu, dvēsele atpūšanas… Ja lasām visus vēstījumu un vēl arī lūgšanu grāmatu, tad Dieva gaisma atmirdz un izgaismo cilvēku. Tad sirdī aizdegās mīlestība un pateicība trīsvienīgajam Dievam par Viņa Žēlsirdību uz mums, Viņa bērniem, grēciniekiem. (m. M.K., klostermāsa)

Man Vassulas vēstījumi šķiet izaicinājums, tādēļ es esmu nolēmis ļoti uzmanīgi ieklausīties visos viņas vārdos un tos pārdomāt. Būtu šausmīgi, ja es tikai dzīvotu laikā, kas Kungs runā, bet neklausītos Viņā… Tiem, kuri lasa vēstījumus, es vēlētos teikt, ka tos lasot vienīgi aiz ziņkārības, ir ļoti viegli neievērot to patieso būtību – vēstījumi var būt vienīgi tukši pīšļi. Ja mēs atļaujam mūs uzrunāt Svētajam Garam, ja vairākkārtīgi pārlasām fragmentus ar tādu nostāju, ka tie ir adresēti mums, tad atklāsies šo vēstījumu patiesā būtība. Šie vēstījumi ir paredzēti lajiem un Dievs tos dāvā ar laja starpniecību. (t. D.H., Jorka, Lielbritānija)

Es jau esmu izlasījis pirmo „Patiesas dzīves Dievā” sējumu. Protams, es to lasīju kā priesteris, kurš saskaras ar privātām atklāsmēm: pietiekami piesardzīgi un ar ieslēgtu atpazīšanas mehānismu. Tomēr es tajos atklāju ko citu – ļoti spēcīgu aicinājumu uz atgriešanos un personisku tikšanos ar Kungu Jēzu. Es pat esmu anonīmi atsaucies uz vēstījumiem dažās no manām homīlijām un atklāju, cik ļoti šī vēsts spēj aizskart sirdis. (t. R.H., Ziloņkaula krasts, 1991.gada jūlijs)

Man ir liels prieks rakstīt cilvēkam, kuram pateicoties es esmu atguvusi prieku lūgties un tagad lūgšanai veltu vairāk laika. Es tuvojos Jēzum ar daudz lielāku cieņu. Mums ir videoieraksti ar jūsu vadīto Rožukroņa lūgšanu – es skatos šos ierakstus un esmu atklājusi, ka veids, kādā jūs lūdzaties, pats par sevi ir viela pārdomām. (m. T.P., Kvebeka, Kanāda, 1992.gada jūnijs)

Mēs tevi esam iepazinuši kā „tuvu draudzeni” – tas ir noticis ar kasešu palīdzību, kuras esam klausījušās, es pat teiktu – izgaršojušas, un tagad aizdodam citiem. Paldies par šiem vēstījumiem, kuri ir tik ļoti piepildīti ar Vissvētāko Sirdi un Svēto Garu. Paldies, ka tik uzticami nodod šo vēsti mūsu nabaga pazudušajai pasaulei, kura vairs nesaprot, kur ir atrodamas patiesās vērtības. Mēs daudz lūdzamies par tevi, lai tu spētu pārvarēt šķēršļus, kurus savā ceļā sastop šī misija. Lai Kungs, Sava Goda dēļ, ir ar tevi! (m. G.R., sccm, Kvebeka, Kanāda, 1992.gada jūnijs)

Vasssula, vispirms, atļaujiet man jums pateikt, ka es pilnībā ticu Vissvētākās Sirds vēstījumiem un, kopš es tos lasu, es vienmēr par jums lūdzos. Mums patiešām ir  žēl, ka tik maz priesteru un konsekrēto ir jūsu pusē. Tādēļ mēs vēlējāmies jums uzrakstīt, lai pateiktu, ka atbalstām vēstījumus, jo zinām, ka tie patiešām nāk no Vissvētākās Sirds. (br. J.J., ASV, 1992.gada jūlijs)

Es pateicos Dievam, ka ar jūsu grāmatu starpniecību esmu sadzirdējis Viņa balsi. Es to sadzirdēju ar tādu spēku sakām sevī: „Mans Dievs, es Tevi mīlu.” (tēvs Redžinalds Tardifs, 1992.gada septembris)

Vassula ir viena no līdzsvarotākajām un visvieglāk izprotamākajām man pazīstamajām vizionārēm. Es pat izjūtu kārdinājumu teikt, ka viņa ir daudz normālāka, līdzsvarotāka nekā pārējie… (t. Renē Lorentēns, Francija, 1993)

1993.gada martā, manu ikgadējo rekolekciju laikā es lasīju Jēzus vēstījumus un manā garā notika kas brīnišķīgs – neizskaidrojams pārdabisks spēks piepildīja visu manu dvēseli ar mīlestību uz manu Dievu un Pestītāju. Es nespēju savaldīt asaras – šķita, ka iemīlos Dievā. Es Viņam lūdzu piedošanu un šķīstīšanu no agrākajiem grēkiem. Tagad Jēzus vēstījumi ir daļa no manas ikdienišķās garīgās lasīšanas, tos lasot es it kā iekrītu garīgā komā. Es nešaubos, ka šiem vēstījumiem ir pārdabiska izcelsme un ka Jēzus vēlētos, lai to pašu svētību un mīlestības pārpilnību, ko es saņemu savu ikgadējo rekolekciju laikā, saņemtu ikviens no mums. (t. V.V.P., osbm, Kanāda, 1993.gada maijs)

Par priesteri es tiku iesvētīts pirms desmit gadiem un patlaban esmu piecu lauku draudžu prāvests. Par jums es pirmo reizi dzirdēju pirms dažiem mēnešiem, bet es nepievērsu tam vērību līdz brīdim, kad man pašam izdevās izlasīt dažas no vēstījumu burtnīcām. Mūsu iemīļotā Jēzus vēstījumi, kurus Viņš mums nodod ar jūsu starpniecību, mani satrieca.  Es esmu ļoti vienots ar jums ar lūgšanas starpniecību. Slava Jēzum, kurš jūs ir nolicis mūsu ceļā. Lai mūsu mīļotais Kungs jūs svētī un pasargā! (t. A.B., Francija, 1993.gada oktobris)

Jēzus vēstījumi Vassulai mani patiesi aizrauj. Man šķiet, varētu apgalvot, ka šie vēstījumi mani ir atgriezuši. Esmu izlasījusi un pārdomājusi visus līdz šim iznākušos vēstījumu, kā arī mazo lūgšanu grāmatiņu, kurā ir apkopoti fragmenti no vēstījumiem. Es arī cenšos pavairot kasetes, kuras man iedod un cenšos tās aizdot saviem apkārtējiem. Kad tas ir iespējams, kopā ar dažām māsām mēs dodamies pie kaimiņiem noskatīties videoierakstus. Es savu aicinājumu izdzīvoju daudz vairāk nekā virspusēji un pēkšņi es ieraudzīju uzaustam gaismu un KĀDS man pastiepa pretim roku. Es esmu atdzīvojusies un piedzīvoju dziļu, neaprakstāmu prieku. Cik ļoti es vēlētos, lai Vassula to uzzina, lai iedrošinātu viņu drosmīgi turpināt darbu, ko Jēzus dara kopā ar viņu, ar viņas starpniecību un viņā! Es ticu, ka tūkstošiem cilvēku pateicoties mīlestībai ar kādu Viņš mīl Vassulu (un līdz ar to – arī mūs) ir atraduši un vēl atradīs Kungu. Tas notiek pateicoties viņas brīnišķīgajai atbildei Kungam, kas ir piemērs un spēks. Divas reizes, skatoties videoierakstu, es Vassulas sejas vietā ieraudzīju parādāmies Jēzus un Marijas seju.  Tas mani pilnībā satrieca! (m. M.C.P., Šveice, 1994.gada janvāris)

Lai arī skeptiski noskaņoti, mēs devāmies uz tikšanos ar jums (Vassulu), kas notika Lavalā. Bijām skeptiski, bet ar atvērtu sirdi, tāpēc Jēzus mūs piepildīja. Jūs zināt, ka tas nav jūsu nopelns, bet jau no paša konferences sākuma mani ļoti saistīja jūsu seja, lai arī es nesapratu kāpēc. Man priekšā stāvēja smalka sieviete, kuras eja bija dīvaini vīrišķīga. Ar laiku es pamanīju, ka es pazīstu šo vīrieti, ka es zinu, kas tas ir, jo īpaši tajā mirklī, kad jūs runājāt JĒZUS vārdā. Vienā brīdī man blakus sēdošais priesteris mani iedunkāja: „Vai jūs neredzat Jēzus Vaigu?” Jā – tas patiešām bija Jēzus Vaigs. Es izņēmu tādu pašu attēlu no savas lūgšanu grāmatas – tas patiešām bija Viņš! Tagad līdz pašām konferences beigām mēs skatījāmies un klausījāmies Jēzū. Tikšanās noslēgumā tēvs O`Karols mums norādīja, ka līdzīgs fenomens ir noticis arī citur un mums tas bija kā apstiprinājums redzētā patiesumam. Paklausījušies apkārtējos mēs nosecinājām, ka šo žēlastību ir saņēmusi tikai mūsu grupiņa – divi priesteri, kāds jauns laulātais pāris un es. (m. J.L., Francija, 1994.gada jūnijs)

Kopš esmu sastapies ar jums, es katru dienu piedzīvoju patiesu Jēzus tuvumu. (t. J.B., ASV, 1994.gada novembris)

Vassula man ir kā laba draudzene, kas man stāsta par Dieva Mīlestību uz visu cilvēci. Vēstījumi patiešām ir apslēptā manna, ko Jēzus ir aiztaupījis mūsu tuksneša un grēcīguma laikmetam. Cik spēcīga un stiprinoša ir šī manna! Es vienmēr esmu izsalkusi pēc tās. Es lūdzos, lai daudzi, daudzi citi atver savas sirdis šiem brīnišķīgajiem Dieva vārdiem. (m. J., Holande, 1996)

 „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi ir unikāli, neparasti un ļoti īpaši – tie mums atklāj visbrīnišķīgākās Jēzus Sirdī apslēptās bagātībās, kuras Viņš ir aiztaupījis mūsu laikiem. Šie vēstījumi ir visnozīmīgākās, jebkad atklātās privātās atklāsmes. (br. Roberts Hjūdžs, sm, Sanhozē, Kalifornija, ASV, 1996.gada janvāris)

Vēlos pateikt, ka ticu, ka Vassula Rīdena ir autentiska vizionāre. Es neesmu saņēmusi kādas fiziskas dziedināšanas, tomēr esmu pārliecināta, ka Jēzus vēstījumi, kas ir vienlaikus gan žēlsirdīgi, gan ļoti uzrunājoši, ir darījuši stiprāku manu mīlestību uz Jēzu. Arī mūžīgā Tēva Mīlestība ir kļuvusi par ļoti svarīgu manis daļu. (m. M.R.N., ASV, 1996.gada janvāris)

Manī bija personiska mīlestība uz Jēzu, tomēr pēc Vassulas grāmatu izlasīšanas, es Jēzu iepazinu daudz labāk un mana mīlestība uz Viņu kļuva dziļāka. Vēstījumi iesakņojās dziļi manā sirdī. Četri dažādi cilvēki man ir liecinājuši, ka arī viņu sirdis pēc vēstījumu izlasīšanas ir mainījušās. (m. S.J., 1996.gada februāris)

Piecas minūtes pēc videoieraksta sākuma, kurā Vassula runāja par Bezvainīgo Marijas Sirdi, es pamanīju uz viņas galvas labajā pusē asiņainu plankumu, kas pamazām piesūcināja viņās matus. Asinis lija no galvas augšas, gar ausīm un vaigiem, tieši uz zoda, saslapinot gan zodu, gan kaklu. Es to visu redzēju ļoti skaidri. Tad Vassula sāka žestikulēt un tajā mirklī, kad viņas roku plaukstas pavērsās pret mani, es ieraudzīju, ka tās abas ir pārklātas ar asinīm, kas plūda lejup pa pirkstiem un pirkstu galiem – to es redzēju ikreiz, kad viņa pagrieza plaukstas pret mani. Videoieraksts ilga stundu un to visu es redzēju līdz pat viņas uzstāšanās beigām, t.i. – aptuveni 55 minūtes. Es biju pārsteigts par redzēto, biju gandrīz apstulbis, tomēr vienlaikus izjutu arī ļoti dziļu mieru. Es nezinu, kāpēc es tiku izvēlēts kļūt par Ciešanu liecinieku, kuras Kungs atklāja ar Sava izredzētā instrumenta - Vassulas, kuru es ļoti cienu – starpniecību. Es domāju, ka ar šīs vīzijas starpniecību Kristus man atklāj ciešanas, kuras patlaban piedzīvo pati Vassula. (br. M.A., Īrija, 1996.gada novembris)

Kad viņa (Vassula) runā, viņa ļoti labi prot izskaidrot klausītājiem pašu būtiskāko: tuvības pilnu attiecību nodibināšanu ar Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Tas tika paskaidrots emocionāli, bet vienlaikus arī konkrēti un ļoti praktiski. Par uzstāšanās panākumiem liecināja arī tas, ka visi, izņemot dažus nelabvēļus un pašus vecākos, palika arī uz svētību – šī zīme nevarēja paslīdēt garam nepamanīta. Un ne tikai tas – VISI – teātra īpašnieks, menedžeris, apkalpojošais un tehniskais personāls – atnāca klausīties uzrunu un nostājās rindā, lai saņemtu svētību. Es būtu ļoti vēlējies dzirdēt viņu piezīmes par dzirdēto! (br. B., ASV, 1996.gada decembris)

Lai Kungs ir jūsu Viss. Paldies par jūsu uzticību un piemēru. Man bija liels prieks dzirdēt jūsu liecību Lozannā, 1997.gada 18.decembrī. Es biju pārsteigta, kad kāpjot uz skatuves pēc svētības, pēkšņi sajutu ļoti spēcīgu vīraka smaržu. Lai Svētais Gars jūs pārklāj ar savu ēnu un Savā žēlastībā ved jūs pie Tēva. (m. V.B., Šveice, 1997)

Notikušais neattiecas uz mani – tas ir domāts, lai es varētu liecināt, ka Vassula runā patiesību un tas, ko tikko piedzīvoju, man to pierāda. Es nekad neko tamlīdzīgu neesmu piedzīvojusi, ar mani tas notiek pirmo reizi. Es nekad nelūdzos skaļi, bet šodien, pirms dziedināšanas aizlūgumiem, es skaļi izteicu savu lūgšanu – jutu, ka man tas ir jādara. Manī bija spēks, kas man ļāva to izdarīt un pateikties Kungam par Vassulas klātbūtni mūsu vidū. Es lūdzu Kungam, lai spētu ieraudzīt Jēzu un mana lūgšana tika uzklausīta – es Vassulā ieraudzīju Kungu. Kad viņa mani svētīja, es noskūpstīju viņas roku, jo redzēju viņā Jēzu. Vassula vairākas reizes atkārtoja: „tā ir patiesība, tā ir patiesība, tā ir patiesība.” (kāda mūķene, Svētā Zeme, 1997)

 „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus es sāku lasīt 1995.gadā. Kad sāku lasīt grāmatu, jutu, ka Jēzus uzrunā personiski mani. Tas vairoja manu entuziasmu un es ļoti īsā laikā izlasīju visu grāmatu. Jutu, ka šie vēstījumi ir stiprinājuši manu ticību. Kad uzzināju, ka Vassula liecinās Džakartā, nekavējoties iegādājos biļeti gan sevi, gan dažiem citiem. Kad dzirdēju viņu runāja, šķita, ka es atkal no jauna pārlasu „Patiesu dzīvi Dievā”. Kad paskatījos uz viņu, mans pirmais iespaids par Vassulu bija tāds, ka viņa ir vienkārša, godīga un pazemīga – to varēja redzēt pēc tā, kā viņa bija ģērbusies. Godīgums izpaudās liecībā – viņa liecināja, ka pirms Jēzus atnāca pie viņas, viņa nebija nekas. Pazemību varēja sajust tajā veidā, kādā viņa sarunājās ar citiem – viņa nekad necentās lepoties ar savām spējām. Šo visu iemeslu dēļ esmu pilnīgi pārliecināts, ka Vassulas teiktais nevar būt ļaunā gara darbs. (br. I., Indonēzija, 1997.gada marts)

Es ļoti stingri ticu Vassulai. Mani saista doma, ka viņa vienkārši nevar būt šo brīnišķīgo vēstījumu autore, jo ticu, ka tos ir uzrakstījuši Jēzus, Dievs un Marija – viņi vēlas, lai tiktu sadzirdētas viņu balsis. Viņā plūstošais dialogs ir patiess un es esmu par to pilnīgi pārliecināts. Šo pārliecību esmu guvis gadiem ilgi lasot un pārdomājot Vassulas grāmatas. (t. Gvido Somavilla, sj, Milāna, 1997.gada aprīlis)

Visa mūsu kopiena ir ļoti pateicīga par jūsu apmeklējumu mūsu Marseļas klosterī un par jūsu liecību. Ļoti bieži mēs esam vienotas ar jums lūgšanā kā arī lūdzamies par jūsu misiju Baznīcā. (Marijas māsas, Francija, 1997.gada oktobris)

Vassulas vārdi par nemitīgo lūgšanu, kuru Jēzus no mums prasa, ir brīnišķīgi un tie mūs ieved ļoti augstā mistikas līmenī. Vassula mūs izaicina uz tuvību ar Dievu un uz visu kristiešu atkal apvienošanos vienā vienīgā Baznīcā, kuras galva būtu Romas pāvests. Ir jāsaglabā uzticība Baznīcai, jo Kristus tai ir devis autoritāti vadīt ticīgos, tomēr mums ir jāsaglabā uzticība arī Dieva gribai, kura skaidri izpaužas ar pravieša starpniecību, kuru Viņš ir sūtījis mūsu laikmetam un kura vārds ir Vassula. (t. J.R., Francija, 1998.gada februāris)

Man ir vaicājuši, kāpēc es atbalstu „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus… Ja kāds man būtu stāstījis par Vassulu pirms es pats viņu biju dzirdējis viņas liecību un lasījis vēstījumu, mani tas noteikti nebūtu ieinteresējis – es noteiktu padomātu, ka tā ir vēl viena muļķīga sekta. Es nekad neesmu noliedzis, ka šāda veida pravietojumi, atklāsmes un vēstījumi varētu būt realitāte, tomēr es nekad neesmu piedzīvojis ko līdzīgu. Bet, kopš es pirmo reizi dzirdēju, kā Vassula uzstājas Romā 1995.gada martā, esmu pārliecināts par šo vēstījumu autentiskumu. (Mācītājs Sverkers Tronets, Zviedrija, 1998.gada maijs)

Es piedalījos Vassulas konferencē, kas notika 1998.gada 17.oktobrī Lionā un tās noslēgumā es saņēmu īpašu žēlastību kopā ar viņu aizlūgt par cilvēkiem, kuri to vēlējās. Es stāvēju viņai līdzās, lai svētītu cilvēkus, par kuriem viņa ļoti intensīvi, nopietni un klusi lūdzās. Tieši šīs lūgšanas laikā divas reizes es redzēju, kā Vassulas seja pilnībā izmainās – sejas vaibsti kļūst vīrišķīgi un apbrīnojami līdzīgi tam portretam, kurus, izmantojot Turīnas līķauta parametrus,  bija izveidojuši NASA zinātnieki. Abas reizes šis fenomens ilga dažas sekundes un katru reizi pēc tam Vassula atkal „atguva” savu ierasto izskatu. Es nevarēju kļūdīties, jo stāvēju Vassulai blakus, ļoti tuvu, un tā noteikti nebija arī optiskā ilūzija. Es arī nekādā veidā necentos kaut ko ieraudzīt vai iztēloties, lai to izdarītu „speciāli”, tādēļ varu teikt, ka tiešām kļuvu par  Vassulas sejas pārveides tiešu liecinieku – divas reizes redzēju, kā tās vietā parādījās Jēzus vaibsti, tie bija gaismas pilni ar mīlestībā degošu skatienu, tajos vienlaikus atspoguļojās arī sāpes un dziļš nogurums – šķita, ka Viņš smagi strādātu. (t. R.M.M., Tulona, Francija, 1998.gada novembris)

Esmu pensionēts priesteris un katru dienu lūdzos par jums gan ikdienišķo lūgšanu, gan Euharistijas laikā. Esmu ļoti pateicīgs par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem, kuri izplūst tieši no Jēzus Sirds. Neskatoties un šķēršļiem un  pretspēku „uzticīgie paliks uzticami” un viņu skaits pieaugs. Es lūdzos kopā ar jums visiem. Slavēts Jēzus Kristus! (t. R.D., Francija, 1999.gada februāris)

Es esmu spāņu karmelīte, kas pieder baskājaino karmelītu ordenim un „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi man ir ļoti palīdzējuši manā lūgšanu dzīvē. Kopš esmu iepazinusi vēstījumus, šķiet, ka Kungam viss ir par mazu. Es izjūtu lielu prieku un iekšēju mieru, kuri man palīdz labāk izdzīvot kopienas dzīvi. Otra tēma, kas man šķita īpaši svarīga šajos vēstījumos ir ekumenisms: sašķeltība Kristus Miesā man sāp daudz vairāk. Esmu sapratusi, ka Baznīcas vienotība tiks panākta ar pazemības starpniecību, atzīstoties savās kļūdās un lūdzot piedošanu, kā arī mīlestībā, kas ir kristiešu „atšķirības zīme”. (m. D., cd, Spānija, 1999.gada augusts)

Mana ikdienas atgriešanās notiek  ar Jēzus vēstījumu starpniecību, kurus Viņš ir pierakstījis ar Vassulas roku. Šie vēstījumi nav vienīgie Jēzus lietotie līdzekļi, tomēr tie man visvairāk palīdz tuvoties Viņam. Dienas laikā man īpaši palīdz Jēzus un Marijas teiktie „mēs, mums” – tie man palīdz atcerēties, ka es vienmēr esmu Svētā Klātbūtnē. (H.S.B., osb, Meksika, 1999.gada septembris)

Pirmo reizi par Vassulu dzirdēju 1996.gada sākumā un tā bija arī pirmā reize, kad nedaudz iepazinu vēstījumu. Lieldienās man bija iespēja dzirdēt viņu liecinām Limerikā un es sapratu, ka „dārgā pērle” ir kļuvusi sasniedzama. Pēc tam viss norisinājās daudz straujāk. 1996.gada oktobrī Vassula runāja Dublinā un mums bija iespēja uzņemt viņu mūsu klosterī. Viņa atstāja uz mani ļoti dziļu iespaidu – biju apbrīnas pilna būt vienas no Kunga īpaši izredzēto klātbūtnē. Pateicoties Frenkam Reinoldsam 24.novembrī mums Ratminā notika lūgšanu tikšanās, kurā piedalījās arī Vassula un kāda viņas paziņa no Rodas salas. Tās dienas notikuma izmainīja manu dzīvi – „Patiesa dzīve Dievā” kļuva par visu manu pūļu galamērķi. Manas agrākās dzīves grēki līdz šim bija smaga nasta un vainas apziņa lika man lūkoties atpakaļ tā vietā, lai paskatītos mana iemīļotā Abbas sejā.  (m. N.D., Dublina, Īrija, 1999.gada septembris)

Ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem mani iepazīstināja 1997.gada novembrī. Es tikai varu SĀKT runāt par pārmaiņām, kādas šie vēstījumi ienesa manā dzīvē. „Patiesa dzīve Dievā” mainīja manu lūgšanas veidu, priekšstatu par To, Ko es lūdzu, manus lūgšanu nodomus, prieka un skumju iemeslus, dzīves jēgu, to, kā es pavadu savu laiku, par ko runāju un kā attiecos pret citiem. Es esmu praktizējoša katoliete un benediktīņu māsa, esmu augusi ticīgā ģimenē un ticības dāvanu esmu saņēmusi jau bērnībā. Tomēr, ja salīdzinu savu agrāko dzīvi ar tagadējo, tā vien šķiet, ka līdz šim neesmu pazinusi trīsvienīgo Dievu. Es iemīlējos Trīskārt Svētajā un tas ir izmainījis manu dzīvi. Es daudz vairāk mīlu un novērtēju Rakstus, Sakramentus (it īpaši Euharistiju un Grēksūdzi), manu ticību, Mariju, Baznīcu un manu aicinājumu. (m. J.H.., osb, ASV, 1999.gada septembris)

Ne manā sirdī, ne prātā pat nevarēja ienākt doma, ka Jēzus varētu mani uzrunāt ar Vassulas starpniecību. Tomēr es kļuvu līdzīga sūklim, kurš uzsūc sevī ikvienu Kunga vārdu. Es piedzīvoju ļoti dziļas sāpes par saviem grēkiem un raudāju nedēļām ilgi – šī sajūt man dažkārt ir vēl tagad. Manī parādījās tādas ilgas pēc Dieva un tādas bailes grēkot, ka es labprāt nomirtu, lai tikai būtu ar Viņu… Es pat nespēju izteikt vārdos, cik laipni un labi pret mani ir bijuši Kungs un Dievmāte! Es varētu rakstīt un rakstīt, bet pietiks, ja pateikšu, ka viņi turpina mani vadīt. Pasaules lietas man vairs neko nenozīmē. (m. M.A. no Jēzus (novice), Fortveina, ASV, 1999.gada septembris)

Vairāk kā 28 gadus esmu bijusi kontemplatīva karmelīte. Man šķiet, ka būtu svarīgi pateikt, ka astoņpadsmit gadu vecumā es mēģināju pilnībā atdot sevi Dievam, nolemjot nekad Viņam neko neatteikt. Tomēr iepazinusi Vassulu, es piedzīvoju ļoti radikālu atgriešanos. Kad sāku lasīt Jēzus vārdus (it īpaši pēc tam, kad Vassula bija aizlūgusi par mani), biju pārsteigta atklājot, ka mana sirds ir nocietinājusies pret Dievu. Neapzināti manā dvēselē, noslēpies aiz „iemiesošanās garīguma” un racionālisma maskas, bija ienācis pasaules gars. Lasot un atļaujot Jēzus vārdiem iegrimt manā sirdī palīdzēja man piedzīvot visas manas būtības, bet jo īpaši sirds, atgriešanos un atmodināt tajā līdz šim dusošo Dieva liesmu, kura man dod īstu degsmi dzīvot patiesu dzīvi Dievā.(m. T.A.M., Santaklāra, ASV, 1999.gada septembris)

„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi manā izpratnē vērtība pati par sevi, jo nevaru iedomāties, ka tie varētu būt sarakstīti savādāk kā vien Svētā Gara iedvesmā un vadībā. Mani visvairāk uzrunā tajos apslēptais Jēzus un Tēva tuvības aspekts, tas, ka tie māca paļauties uz Viņiem, kā arī pārliecība, ka Dievs, soli pa solim, pārveido Vassulas, manu un visu pārējo sirdis. Mani ir doktora grāds fizikā un es esmu daudz studējis teoloģiju, man ir liela pieredze garīgajā vadībā. Es vēlētos apstiprināt tēva Edvarda O`Konora atbildi Ticības doktrīnas kongregācijai. Lai arī daži, no konteksta izņemti, vēstījumu izteicieni varētu tikt saprasti negatīvi, vispārējais šī darga konteksts atklāj, ka tajā ne vien nav kļūdu, bet tas ir arī dziļš un izcils Evanģēlija mācības izklāsts. (A.B., sj, ASV, 1999)

Aptuveni pirms gada, pateicoties kādam no mūsu kopienas locekļiem, es sāku lasīt „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus. Līdz šim, gadiem ilgi, manā dzīvē bija valdījis garīgs sausums. Tas bija saistīts arī ar manu samērā negatīvo attieksmi pret Vatikānu un Baznīcas vadību vispār, kā arī manu diezgan izteikto lojalitāti pret abortiem. Izmaiņas bija novērojamas gandrīz uzreiz pēc vēstījumu izlasīšanas. Pirmkārt, es katru dienu sāku lūgties Rožukroni, un, jo vairāk lasīju, jo vairāk apzinājos Dieva, Dievmātes un eņģeļu klātbūtni savā ikdienas dzīvē. Vēstījumi man deva arī atbildi uz to, ko nozīmē aicinājums uz nemitīgu lūgšanu – esmu saņēmis žēlastību apzinātos dienas un nakts mirkļos piesaukt Dievu. To es tagad daru tik bieži, kā vēl nekad agrāk. (S.R.V., osb, ASV, 1999.gada septembris)

Tagad jau aptuveni trīs gadus esmu saskarsmē ar „Patiesu dzīvi Dievā”. Šie vēstījumi ir ienesuši jūtamas pārmaiņas manās attiecībās ar Jēzu un Mariju. Mana attieksme ir kļuvusi vienkāršāka, jo tagad es zinu Jēzus prātu, zinu, ko Viņš sagaida no cilvēkiem, it sevišķi tiem, kuri sevi ir saistījuši ar svētsolījumiem un pūlas mīlēt pēc iespējas pilnīgākā veidā. Es patiešām ticu Vassulas pierakstīto vēstījumu patiesumam. Garīgā gaisma, ko esmu saņēmusi, man rāda, ka ceļš uz garīgo pilnību nav tik sarežģīts, kā agrāk domāju. Nemitīga lūgšana nozīmē apzināties Jēzus dzīvo klātbūtni ikvienā mūsu dzīves mirklī. Lai tas notiktu, mums nav noteikti jābūt ceļos kapelā (tā es domāju agrāk). „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi man ir iemācījuši, ka Jēzum izpatikt ir ļoti vienkārši – Viņš tikai ilgojas pēc mūsu nemitīgās mīlestības un vēlas, lai mēs savās domās vairāk vērstos pie Viņa. Pie šīs atziņas esmu nonākusi pakāpeniski, tomēr šī pārliecība manī ir ļoti spēcīga. (m.A., Indija, 1999.gada oktobris)

Patlaban mācos Bostonas diacēzes pastāvīgā diakonāta programmā, lai vēlāk varētu veltīt savu dzīvi dziļākai  un pamatīgākai kalpošanai Kungam Viņa vīna dārzā. Lielā mērā tas ir Vassulas vizītes Bostonā auglis – tieši toreiz, gatavojot šo tikšanos, es iepazinos ar diacēzes pastāvīgā diakonāta programmas vadītāju. „Patiesa dzīve Dievā” man atvēra durvis un parādīja ceļu uz dziļāku sirdi Viņa Vissvētākajā Sirdī. Daudzas no garīgām ietekmēm ir palīdzējušas man nokļūt līdz šai manas garīgās attīstības stadijā, tomēr „Patiesa dzīve Dievā” bija katalizators, kas palīdzēja man nesen spert šos soļus pretim kalpošanai Kungam. (F.C., ASV, 1999.gada oktobris)

Vassula ir tieša svētā Jāņa, svētās Ģertrūdes un svētās Margaritas Marijas sekotāja, un viņa pati kļūst par grāmatu, kurā Jēzus ieraksta savu Mīlestības Himnu. „Patiesa dzīve Dievā” man māca, kā Jēzus skatās uz mūsdienu atsalušo pasauli, kuras „kauli ir izkaltuši”, tā man palīdz saprast, ka Dievs vēlas augšāmcelt šo pasauli, pastāstot tai par Savu Sirdi – Mīlestības bezdibeni, un par Savu žēlsirdību. Šie vēstījumi palīdz ieraudzīt jaunā gaismā arī mistisko dzīvi, vienotību ar Dievu. Es sajutu, ka Dievs vēlas mūs ievest iekšējās dzīves dzīlēs. Šie vēstījumi padziļina manas attiecības ar Svēto Garu, tie sludina par „kristību ar uguni”, kuru Baznīca jau piedzīvo un kuru tā piedzīvos arvien spēcīgāk. Gars Radītājs kopā ar Jaunavu Mariju strādā sagatavodami kolonnas, kuras kļūs par mūsu  acu priekšā grūstošās Baznīcas balstiem. Uzvara jau ir tuvu un cik daudz cerības dod „jaunu Debesu un jaunas zemes” apsolījums! (M.Etjē, saa, Kanāda, 1999.gada oktobris)

Pirmo reizi ar Vassulas Rīdenas rakstīto iepazinos aptuveni pirms divarpus gadiem Peru, pirms dažiem gadiem man bija arī iespēja sastapties par viņu personiski. Vislielāko iespaidu uz mani atstāja Vassulas „parastums”, viņas vēstījuma vienkāršā skaidrība, pazemīgā uzticība runājot par šiem vēstījumiem. Es viņā neieraudzīju cilvēku, kurš cenšas izcelt pats sevi – viņa centās darīt visu, lai būtu uzticama Kunga viņai teiktajiem vārdiem. Nekas netika piebilsts no sevis. Tomēr vēstījumus es sāku lasīt tikai vairākus gadus pēc mūsu tikšanās. Es neteiktu, ka tie būtu dramatiski izmainījuši manu dzīvi, drīzāk tie bija kā svaiga gaisa pūsma. Vārdi izskanēja no Tā mutes, Kuru es jau pazinu un mīlēju, tie atjaunoja manu ticību un veda mani tuvāk Viņam un Viņa Svētajai Mātei. Mani pārsteidza šo vēstījumu garīguma dziļums, jo tie skāra tādas tēmas, par kuram bija uzdrošinājušies runāt vienīgi vispazīstamākie no Baznīcas mistiķiem. (t. J.H.P., csc, 1999.gada oktobris)

Pēc tam, ka biju izlasījis vēstījumus un, neskatoties uz sātana liktajiem šķēršļiem, centies dzīvot saskaņā ar tajos paustajām prasībām, es sapratu, ka tie man ir ļoti palīdzējuši būt uzticamam arī sv.Jāņa Bosko garīgumam. Pateicoties vēstījumiem es atkal no jauna nolēmu būt labs saleziāņu priesteris, vai arī nebūt nekas… Es sev atkal no jauna devu sev iekšēju solījumu veltīt savu dzīvi jauniešiem, kurus Dievs man sūtīs un ikvienam, kurš vēlētos saņemt Viņa pestīšanu Kristū. Kopš tā brīža, lai ko arī es darītu: svinētu Misi, pieņemtu grēksūdzi, vadītu rekolekcijas, katehēzes stundas vai konferences, strādātu ar jauniešiem klasē, dotu garīgos padomus vai sprediķotu – viss ir kļuvis par spēcīgu un žēlastības pilnu pieredzi. Es nekad neesmu tik spēcīgi izjutis, ka patiešām esmu instruments Viņa rokās! Slava Jēzum Kristum! (t.R.S., sdb, Filipīnas, 1999.gada oktobris)

Ir pagājuši trīs gadi, kopš esmu iepazinis vēstījumus – es tos esmu izlasījis ne vienu reizi vien un ticu, ka tie patiešām ir Dieva vārds mūsu laikmetam. Es arī uzskatu, ka tā ir vissvarīgākā lasāmviela pasaulē un it īpaši būtu ieteicama garīdzniekiem. Šie vēstījumi man ir palīdzējuši no jauna sākt pilnībā izdzīvot manu priestera aicinājumu un piepildījuši manu sirdi ar tik dziļu prieku, par kādu agrāk es tikai varēju sapņot. Tagad es savā valstī esmu kļuvis par dedzīgu pāvesta primāta aizstāvi, es iestājos par Baznīcu vienotību un jauniem Vasarsvētkiem, kurus mēs visi drīz piedzīvosim. Slava Dievam! (t. G.Vencels, Vācija, 1999.gada oktobris)