True Life In God - Vassula Ryden arrow Vienotības garīguma atbalss

Patiesas dzīves Dievā draugi!

Tikšanās ar Vassulu Rīdenu ir pagājusi, paldies visiem vēstījumu draugiem, atbalstītājiem un lūdzējiem!
Pasākuma foto varat šobrīd skatīt: facebook.com/vestijumi
Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102



 

 
 


Vienotības garīguma atbalss

Vienotības garīgā atbalss

Vassulas Rīdenas uzruna Pasaules Baznīcu padomes ekumēniskajā konferencē
Šī uzruna izsakanēja 1992.gada 23.janvārī lūgšanu nedēļas laikā par kristiešu vienotību Pasaules Baznīcu padomes ekumēniskajā centrā Ženēvā, Šveicē
Uzrunu angļu valodā var noklausīties ŠEIT
[Vassula Rīdenas kundze ir garīguma un vienotības balss, kas uzrunā visus kristiešus – pareizticīgos, katoļus un protestantus, nododot viņiem tālāk mīlestības, miera un vienotības vēsti: “Lai”, caur Svētā Gara žēlastību, “viņi visi ir viens”. Daudzi, kuri ir dzirdējuši viņas sludināto vēsti, ir atraduši tajā dziļu iedvesmas avotu. Rīdenas kundzi ir uzaicinājuši runāt ieinteresētie kolēģi.] (ievadvārdi Vassulas uzrunai)
________________________________________

Es jums nolasīšu nelielus ievadvārdus, lai prezentētu sevi, bet pēc tam nolasīšu jums dažus vēstījumus, kuri skar vienotības tēmu.
Esmu kristīta grieķu pareizticīgo Baznīcā, mani vecāki ir grieķi, bet dzimusi esmu Ēģiptē. Mans vīrs ir zviedrs – viņš ir luterānis. Man ir divi dēli un es esmu mājsaimniece. Nekad neesmu apguvusi nedz katehismu, nedz teoloģiju. Es pilnībā atmetu jebkādu ticības praksi it īpaši kopš apprecējos. Es nekad nebiju dzirdējusi, ka Kungs varētu dot kādas pārdabiskas žēlastības kā piemēram lokūcijas, intelektuālas vīzijas vai arī iekšēju gaismu dažādos jautājumos.
Kādu dienu, kad es to gaidīju vismazāk, Dievs pēkšņi nonāca pār mani un pārņēma mani. Tas notika 1985.gada novembra beigās. Tajā laikā es gatavoju gleznošanas izstādi un no rīta līdz vakaram spēlēju tenisu (ja kāds gribēja sastapt Vassulu, tad tas vienmēr bija iespējams tenisa laukumā). Vēl es nodarbojos arī ar apģērba modelēšanu.
Dievs bija ļoti tālu no manis. Kad Viņš man pietuvojās, tad vispirms atsūtīja pie manis manu sargeņģeli. Sargeņģelis mani uzrunāja brīdī, kad es gatavoju iepirkumu sarakstu – viņš stādījās priekšā kā Daniels. Tas bija tieši tik vienkārši! Jūs varat iedomāties, cik es biju priecīga. Vēlāk es atklāju, ka varu sarunāties ar savu eņģeli – sirdī es dzirdēju viņa balsi un pierakstīju viņa teikto tā, it kā tas man tiktu diktēts. Uz ikvienu savu domu, kuras arī es pierakstīju, es saņēmu atbildi. Tā tas viss aizsākās.
Kopš pirmās dienas, kad mans vīrs uzzināja par notiekošo, viņš nekad nav šaubījies, ka tas ir autentiski, jo vienmēr ir zinājis, ka esmu pie pilna prāta. Es neesmu tāds cilvēks, kas būtu spējīgs ko tādu izgudrot. Vīrs vienkārši noticēja. Vecajā Derībā mēs bieži sastopamies ar eņģeļiem, kurus Dievs izmanto ne vien kā vēstnešus, bet arī kā instrumentus.
Pēc nedēļas eņģelis man lūdza, lai es lasu Bībeli. Mājās man šīs grāmatas nebija, tāpēc viņš teica, lai es kaut kur to dabūju. Es atradu Bībeli, atvēru un, kā eņģelis man to bija teicis, sāku to lasīt. Es sāku ar psalmiem – lai arī tie bija angļu valodā, es neko nesapratu. Dievs caur to vēlējās man pateikt, ka esmu akla un man apkārt ir viena vienīga tumsa, tāpēc arī es nesaprotu Viņa teikto.
Eņģelis man lika piedzīvot šķīstīšanu. Viņš man sāka atklāt manus grēkus, kurus nebiju nožēlojusi. Es tos redzēju ļoti īpašā veidā – nevis, kā tos redzam mēs, bet gan, kā tos redz Dievs. Tā ir liela atšķirība – es ļoti cietu, jo ienīdu sevi, es ienīdu arī visu, ko biju darījusi.
Eņģelis man teica, lai dodos uz semināru, kurš bija pretim mūsu mājai, kurā dzīvojām Bangladešā. Tur es atradu kādu priesteri un pastāstīju par manis pierakstīto – izstāstīju viņam pilnīgi visu. Viņš bija pārsteigts un man nenoticēja. Mani tas ļoti satrieca, jo savā neziņā biju pārliecināta, ka viņam vajadzētu man noticēt – domāju, ka viņš noteikti dienu un nakti to vien dara, kā sarunājas ar Dievu un eņģeļiem. Viņš pret mani izturējās kā pret psihiski slimu, bet pēc tam aizsūtīja mani pie kāda cita priestera, kurš nosecināja, ka es esmu sātana apsēsta. Tātad – viens no viņiem domāja, ka esmu traka, bet otrs – ka esmu apsēsta.
Pēc dažām nedēļām kādu dienu mana sargeņģeļa vietā mani apciemoja pats Kungs. Es biju tādā stāvoklī, ka nemaz nepalēcos no pārsteiguma. Tā kā Kungu es nepazinu, man šķita, ka visi, kas nāk no Debesīm, ir viens un tas pats. Pirmā lieta, ko Kungs man pavēstīja bija: “Es, Dievs, tevi mīlu. Mīli mani.” Tad Viņš man teica, lai kopā ar Viņu lūdzos “Tēvs mūsu” lūgšanu.
Pēc dažām dienām Jēzus man pavaicāja: “Kurš nams ir svarīgāks – tavējais vai Manējais?” Es teicu: “Tavs Nams, Kungs.” Tad Viņš mani svētīja un teica: “Mans Nams ir drupās. Atjauno manu Namu.” Es gandrīz vai sāku raudāt: “Kādā veidā? Kā lai es kaut ko izdaru? Es neko nezinu par baznīcu, es neko nezinu par katehismu – neko! Tu man lūdz darīt ko tādu, uz ko es neesmu spējīga.”
Paralēli šiem notikumiem priesteris, kurš domāja, ka esmu psihiski slima, sāka nojaust, ka viss manis teiktais tomēr varētu būt no Dieva. Viņš man teica: “Vassula, man tevis ir žēl, jo Dievs ne pie viena nenāk šādā veidā un nedod tik daudz žēlastību, ja nevēlas ko īpašu.”
Viņam bija taisnība. Kādu dienu Jēzus man vaicāja: “Vai tu vēlētos man kalpot?” Es neatbildēju, jo biju nobijusies. Tā kā viss bija pierakstīts, es pacēlu savu roku, jo negribēju to rakstīt – šie vārdi mani patiešām biedēja. Es nezināju, ko Dievs vēlas no manis. Man šķita, ka varbūt Viņš man liks pamest manu ģimeni un kļūt par karmelīti. Tam es nebiju gatava, tāpēc atgrūdu Viņu. Tomēr visu nākamo dienu un nakti es nevarēju nomierināties, jo tieši pēc sava lūguma Dievs vēl teica: “Es varu tevī dzīvot neskatoties uz tavu neizmērojamo vājumu”. Man bija ļoti, ļoti žēl, tāpēc es nolēmu vairāk vai mazāk spert soli tumsā. Nākamā dienā es Viņam pavaicāju Viņa paša jautājumu: “Vai Tu vēlētos lai es Tevi kalpotu?” Viņš teica: “Es tevi pacelšu, lai tu remdētu Manu taisnību. Es tevi pacelšu, lai tu iepriecinātu Manu dvēseli. Tev nav nopelnu – neviena nopelna – bet Es tevi esmu apdāvinājis par spīti tavam grēcīgumam, jo Manai uzticamībai un laipnībai nav mēra.”
Kādu dienu Kungs man vīzijā ļāva ieraudzīt trīs metāla stieņus, kuri atradās viens pie otra – šī vīzija mani vajāja visu rītu. Tad Kungs mani apgaismoja, lai es saprastu šīs vīzijas nozīmi. Kad es sapratu, ka šie metāla stieņi simbolizē katoļus, protestantus un pareizticīgos, mani pārņēma panika. Es teicu: „Nē, es nevēlos iesaistīties šajās lietās. Ir ļoti jauki būt kopā ar Tevi, bet tagad, kad Tu sāc runāt par Baznīcām, es vairs nevēlos būs saistīta ar šiem vēstījumiem. Liec man palikt ārpus tā visa. Man jebkurā gadījumā nav ne mazākās izpratnes par šo baznīcu mācībām. Izvēlies kādu, kurš pārzina šīs lietas un kuram ir kāda autoritāte, kādu, kurš ir iemantojis cieņu baznīcā.”
Bet Jēzus sacīja: „Es tevi audzināšu un tevi mācīšu.” Es vēlreiz iebildu, ka neko nezinu. Tad Kungs sacīja: „Es tevi izvēlēju, jo tev nav nekādas autoritātes un tu nekas neesi. Caur tavu niecību Es atklāšu Savu Varenību, caur tavu nožēlojamību Es rādīšu Savu žēlsirdību. Caur tavu trauslumu atklāsies Mans spēks. Paliec nekas, lai Es varētu būt viss. Es nevēlos sāncenšus. Nomirsti sev, lai Mans Gars varētu elpot tevī. Izdzēs sevi, lai būtu redzams tikai Es. Es izvēlēju tevi, kas neesi derīga šim uzdevumam, kas esi bezpalīdzīga un maza un kurai nav nekāda prestiža, lai caur tevi atklātu Savu kvēlo Mīlestību. Manai Baznīcai ir vajadzīga atjaunotne. Es esmu nācis, lai stiprinātu Savu Baznīcu, tāpēc atļauj man tevi lietot.”
Katru dienu Dievs mani aicina pierakstīt Viņa teikto. Pirms diktēt vēstījumu, Kungs vienmēr lūdz manu atļauju: „Atļauj Man izmantot tavu roku, atļauj Man izmantot tavu laiku.” Viņš mani nekad nav spiedis neko darīt. Ar manu atļauju Viņš sāka mani atbrīvot no visa, kas bija aizņēmis Viņa vietu. Pirmais, kas man bija jāiemācās bija mīlēt Viņu – Viņam bija vienīgi jāatklāj Sava Sirds un, kad ieraudzīju Viņa Mīlestības lielumu ar kādu Viņš mūs mīl, un tās brūces, kuras mēs vēl arvien Viņam cērtam, es spēju vienīgi pakļautie un dāvāt Viņam pretmīlestību. Kungs mani lūdza atbalstīties uz Viņa Sirds, būt kā Jānim. Kad Jānis bija piekļāvies pie Kunga Sirds, viņš pie tās saņēma spēku vēlāk stāvēt līdzās Kunga Krustam.
Trīs gadus Kungs mani mācīja un man diktēja vēstījumus ļoti apslēptā veidā. Es biju viena un nebija neviena, kas spētu man dot kādu padomu. Jēzus man paskaidroja Baznīcā esošās problēmas, Viņš man izskaidroja arī atsevišķus Rakstu fragmentus, piemēram Atkl 11, 12. 13. 21. 22.
Tieši pēc trīs gadiem Kungs man lika iziet ļaužu priekšā. Man nebija ne mazākās nojausmas, ka vēstījumi varētu būt ekumēniski, nezināju arī to, ka tie ir ļoti piesātināti ar mācībām par Svēto Garu. Es biju saņēmusi deviņus pravietojumus par Krieviju no kuriem viens piepildījās. Vēl kāds svarīgs jautājums, kas atklājas ar vēstījumu starpniecību, ir vienotība – dažus no šiem vēstījumiem es vēlētos jums šodien nolasīt. Es izmantošu tieši Viņa vārdus, kuri ir arī nokopēti un izdalīti jums. Es lasīšu tikai fragmentus, jo vēstījumi ir ļoti gari.
Lūk, ko saka Kungs:
“pasaki viņiem, ka tas, kurš sakās būt taisnīgs, bet tomēr paliek sašķelts, ēdīs paša sēto sēklu un iznīks… pasaki viņiem arī to, cik ļoti Man riebjas negodīgas un nepatiesas sirdis; viņu svinētie svētki un runas Mani nogurdina; pasaki viņiem, ka Es novēršos no viņu divkosības un sastinguma; viņu spriedumi šķiet vareni un iespaidīgi – tomēr tādi tie ir vienīgi cilvēku un nevis Manās acīs; Es nevaru apsveikt baznīcu, kura mirst un arvien vairāk tuvojas sapūšanai; tiem, kuri to vēlas dzirdēt, pasaki lūk, ko: ja viņi nepieklusīs, viņi nekad nesadzirdēs Manu balsi – lai saklausītu Manu balsi, viņiem ir jāpieklusina savējās un jāsāk darīt Mana Griba;”
“Es esmu Viens, tomēr viņi katrs ir uztaisījuši savu Kristu; Es esmu Savas Miesas Galva, tomēr Es redzu vienīgi viņu galvas un nevis Savējo; pasaki viņiem, lai viņi pieliec savas galvas un tad viņi ieraudzīs Manējo; pasaki, lai arī viņi paši pieliecas, lai Es spētu viņus pacelt pie Sevis; … pasaki ikvienam, ka Es Savu Valstību nodibināšu to nabadzīgo vidū, kuriem ir laiks ieklausīties Manā Garā, Mani pielūgt un darīt Manu Gribu; viņos līksmojas Mana Dvēsele!” (1991.gada 7.oktobris)
“Es jau esmu nosodījis to cietoksni, kuru viņi ir uzcēluši, lai atdalītu jūs vienu no otra – jūs visi esat brāļi Manī – tas tev ir viņiem jāiemāca un viņus jāpārliecina darīt; kas attiecas uz tiem, kuri vēl arvien ir sašķelti miesā un garā, un kuru zem Mana Svētā Vārda meklē savstarpējās atšķirības, tiem Es saku to pašu, ko reiz jau teicu Sardu Baznīcai: “par tevi saka, ka tu esi dzīva, bet tikai ne sava Radītāja acīs; atdzīvini sevī to mazumu, kas vēl ir atlicis: tas ātri mirst un, kur ir maita, tur drīz vien sapulcējas arī klijas…
apvienojieties! pulcējieties kopā! visi kopā piesauciet Manu Vārdu! kopīgi konsekrējiet Manu Miesu un Asinis! nevajājiet To, Kurš ir Ceļš!
zemojieties un pieliecieties, lai spētu apvienoties un pagodināt Mani; jūs runājat par Garu, bet nerīkojaties Garā; jūs runājat par Ceļu, bet esat pirmie, kas liek uz šī ceļa šķēršļus! cik maz jūs Mani pazīstat… jūs piesaucat Manu Vārdu, bet vienlaikus slepkavojat Manus bērnus starp svētnīcu un altāri; patiesi Es jums saku: tas viss jums tiks atgādināts tiesas dienā; vai varat nostāties Manā priekšā un no sirds pateikt: “Es esmu samierinājies ar maniem brāļiem;” vai varat no sirds pateikt: “es neesmu meklējis atšķirības starp brāļiem zem Tava Svētā Vārda; Es esmu viņus uzskatījis par vienlīdzīgiem;” kad tu nāksi Manā priekšā ar savu lietu, Es tev sacīšu: “ej projām no Manis, jo tu savus brāļus neesi uzskatījis par vienlīdzīgiem, tu ik dienas es slepkavojis Manu Miesu; kur ir tava uzvara? kamēr Es cēlu, tu grāvi, kamēr Es pulcināju kopā, tu izkaisīji; kad Es centos apvienot, tu dalīji!” tomēr, ja šodien tu nāc pie Manis kāds esi, Es varu tevi dziedināt, pārveidot un tu Mani pagodināsi;”
“Es saucu un cenšos salauzt jūsu kurlumu, lai jūs glābtu – Es jums aizrādu vienīgi Savas Mīlestības Lieluma dēļ ar kādu jūs mīlu; pasaki viņiem, ka Kunga Sirds ir Mīlestība un, ka Likuma Sirds arī ir Mīlestība; pasaki Maniem ļaudīm, ka Man Manā Namā nav vajadzīgi administratori – tie Manā Dienā netiks attaisnoti, jo Manu Namu tie ir pārvērtuši uzņēmumā; Es jums esmu sūtījis Savu Garu, lai tas dzīvotu jūsu sirdīs; šis Gars, kas dzīvo jūsos, parādīs jums, ka Baznīcai atkal no jauna ir jātiek uzceltai jūsu sirdīs – tad jūs ar sirdi atpazīsiet citos savus brāļus;” (1991.gada 14.oktobris)
Jēzus lūdz:
“vai Man brāli, vēl vienu gadu būs jāpiedzīvo tās sāpes, kuras Es jau piedzīvoju gadiem ilgi? vai varbūt šoreiz tu Man atļausi atpūsties? vai Man vēl vienu gadu būs jādzer no jūsu sašķeltības kausa? vai arī jūs beidzot dāvāsiet Manai Miesai atpūtu un Manis dēļ ieviesīsiet vienotu Lieldienu svinēšanas datumu?” apvienojot Lieldienas, jūs remdēsiet Manas sāpes un priecāsieties Manī, bet Es – jūsos; un Es redzēšu, kā daudzi aklie kļūst redzīgi;” “Es jums svinīgi saku: “sapulcējieties un šoreiz uzklausiet sava Gana balsi: “Es jūs vedīšu pa ceļu, pa kuru jums ir jāiet; sūti Manu vēsti līdz pat zemes robežām;” (1991.gada 14.oktobris)
„Man pa priekšu vienmēr iet taisnīgums, bet Miers iet Manās pēdās; vai Man tas pats būtu jāsaka arī tev? kurš izlabos jūsu sašķeltības gados izdarīto postu? Mani neinteresē svētki un runas; izlikšanās un tukšas runas nespēj Mani maldināt; ak, meitiņ, Es vēlos, lai viņi, it īpaši tie, kuri dzīvo Manās Brūcēs, saprastu, ka dziļas ir Manas skumjas – ja Es par dažām lietām esmu izteicies samērā asi, tad tikai tāpēc, lai runātu Garā un nevis saskaņā ar burtu; Es vēlos piepildīt viņu Garu ar Savu pārdabisko Gaismu, lai viņi redzētu lietas ar Manām acīm un nevis savējām, lai viņi tās redzētu Manā dievišķajā Gaismā un nevis pasaulīgi; Es esmu pazīstam kā Uzticamais un Patiesais – ja viņiem pietrūkst uzticības un taisnīguma, tas nenozīmē, ka Es tiem liegšu Uzticamību, Taisnīgumu un Mieru vai arī nenākšu tiem palīgā; pat ja viņi visi novērstos no Mani un no Mana Ceļa, Es vēl arvien būšu Uzticamais un Patiesais;” (1991.gada 25.oktobris)
„Mans Gars vienmēr darbosies, lai atjaunotu Mieru brāļu starpā; caur Savu Krustu un Brūcēm Es jūs darīšu par vienu Miesu – Es salauzīšu to, kas jūs šķir un jūs Mani pagodināsiet ap Vienu Tabernākulu; aizliegums tiks noņemts un Mans Upura Tronis nostāsies savā vietā; nāciet pie Manis kā pavisam mazi bērni, atļaujiet Man atvērt jūsu dvēseles acis, lai jūs ieraudzītu kādu cerību sevī nes Mans Aicinājums;: (1991.gada 25.oktobris)
“… pasakiet Man – vai jūs visi neesat līdzīgi, vai visi neesat Manu roku Darbs? kurš no jums nav ticis radīts pēc Mana Tēla? cilvēka lepnība ir piepildījusi Mana Tēva kausu ar Viņa taisnīgumu, viņa nespēja mainīties ir padarījusi to neapdzīvotu! daudzi no viņiem spriedelē par vienotību un brālību, bet viņu vārdi ir tukši;
pierādiet sevi sava Radītāja acīs, noliecoties Viņa un cits cita priekšā; pierādiet sevi, apvienojot Lieldienu datumus; pierādiet savu labo gribu, kopīgi laužot maize; ar pazemību ietērpieties majestātiskumā un mirdzumā un nevis ar ārišķīgu reliģiozitātes un dievbijības izrādīšanu; nožēlojiet grēkus un atgriezieties!
(…) kādreiz jūs dzīvojāt pazemībā, vienkāršībā un neierobežotā mīlestībā, un jūsu galdu klāja bagātīgs mielasts; Manas Baznīcas lielums iesniedzās ikvienā lietā un aizsniedza ikvienu dzīvo radību, jo Euharistija bija Manas baznīcas dzīvība; (…) Manai Baznīcai šodien pietrūkst spožuma, jo daudzas no manām Baznīcām ir aizliegušas Manu mūžīgo Upuri; vai kāds var skatīties nakts tumsā un turpināt apgalvot, ka viņš redz? vai kāds var lielīties ar to, ka šajā tumsībā ir pilnībā izvairījies no visiem šķēršļiem? bet kamēr jūs apgalvojat: “mēs redzam”, jūsu vaina paliek! Es sacīju, ka ir arī citas avis, kuras nav no šī ganāmpulka, bet kuras Es tomēr vadu; tomēr, tikko Es noklīdušo avi atvedu atpakaļ uz ganāmpulku, lai tā dzīvotu patiesu dzīvi Manī, tikko Es atjaunoju tās skatu, tā jūs izdarāt visu, lai atņemtu tai Debesu Valstību; (…) vai ļaunais gars būtu varējis atvērt aklā acis? vai viņš būtu varējis likt šim cilvēkam saukt: “Abba!”? tātad, ja jūs neatgriežaties, pār jums nāks Mana Tēva roka;” (1991.gada 25.novembris)
“un tagad Es īpašā veidā vēlos uzrunāt visus tos, kuri dzīvo zem Mana Vārda un darbojas Vienotības un Miera veicināšanas jomā; Es lūdzu, lai jūs nāktu pie Manis kā bērni, lai jūs nostātos Manā priekšā un atbildētu uz šādiem jautājumiem: brāļi, vai jūs esat izdarījuši visu, lai saglabātu Manas Miesas vienotību? brāļi, pasakiet Man, kur ir Miers, kuru Es jums atstāju, šī Dāvana, kuru jums uzdāvināju? kādēļ jūs nemitīgi meklējat savstarpējās atšķirības? Vai jūs patiešām godīgi cenšaties būt vienoti jūsu ticībā un dievbijības praksē? Es jums svinīgi saku: atjaunojiet savus prātus – lai notiek garīga revolūcija, mīlestības revolūcija; piedodiet cits citam to nenovīdību, kura ir jūsos, nāciet pie Manis atjaunoti un šķīsti; pamostieties no sava miega! Es stāvu pie pašām jūsu durvīm un klauvēju; neesiet kā sāls, kura ir zaudējusi savu garšu – esiet kā koks, kurš dzen jaunus asnus un nes svētuma augļus; apvienojieties un tādā veidā piepildiet Manu Likumu, palīdziet cits citam; tāpat kā vakar Es paceļu Savas acis uz Tēvu un lūdzu Viņu: “Svētais Tēvs, tos, kurus Tu Man esi devis, saglabā patiesus Manā Vārdā, lai viņi būtu viens tāpat kā Mēs esam Viens; lai viņi visi būtu viens; Taisnīgais Tēvs, atgādini viņiem par Manu pakļāvību, pazemību, godīgumu un lielo mīlestību, lai tiktu izbeigta Mana Agonija, kura like noasiņot Manai Miesai; liec viņiem atzīt viņu kļūdas un izlīgt, lai viņi nākot pie Manis un saņemot Mani ēdienā un dzērienā darītu to cienīgi; Tēvs, aicini ganus un māci viņiem būt pazemīgiem un pakļāvīgiem citam pret citu, palīdzi viņiem būt pazemīgiem un maziem, lai viņi (šajā Gavēņa laikā) saprastu kādu cenu Es esmu maksājis par grēku izpirkšanu – lai patieso Gudrību viņi meklē Manī; Amen; laimīgs ir cilvēks, kurš klausās Manī; laimīgs ir tas, kurš staigā Manos ceļos; laimīgs ir cilvēks, kurš zemojas; laimīgs ir nabadzīgais garā, jo viņam pieder Debesu Valstība;
Es, jūsu Kungs, svētīju jūs un jūsu ģimenes, apzīmējot jūsu pieres ar Savas Mīlestības zīmi un ielejot jūsu mazajās sirdīs Savu Mieru, lai jūs nekad neaizmirstu, ka Mīlestība ir vienmēr ar jums;” (1990.gada 10.marts)

 
 
 
Šīs dienas vēstījums:
Vēstījums Īrijai.

Vakardienas vēstījums:
Nožēlojamība Mani valdzina.

Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009