True Life In God - Vassula Ryden arrow Pāvests un patriarhs

Patiesas dzīves Dievā draugi!

Tikšanās ar Vassulu Rīdenu ir pagājusi, paldies visiem vēstījumu draugiem, atbalstītājiem un lūdzējiem!
Pasākuma foto varat šobrīd skatīt: facebook.com/vestijumi
Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102



 

 
 


Pāvests un patriarhs

 

Vassula piedalās pāvesta Jāņa Pāvila II un patriarha Teoktista tikšanās reizē Rumānijā,
1999.gada maijā

Izabella Geija


 
 “Manas lielākās ilgas ir, lai Rietumu un Austrumu nams sastaptos. Šiem abiem Manas Baznīcas balstiem ir jānāk kopā un jānostiprina Mana Baznīca.” (Jēzus Vassulai, 1994.gada 5.oktobris)
Christus a Inviat! Christos Anesti!
Šis brauciens uz Rumāniju bija tik negaidīts, ka patiešām liecināja par to, ka Kungs vēlējās, lai Vassula būtu lieciniece Jāņa Pāvila II vizītei pie viņa Austrumu brāļa, viņa svētības patriarha Teoktista, Rumānijas pareizticīgo Baznīcas patriarha.
Es pavadīju Vassulu un mēs abas bijām patriarha Teoktista oficiālo viesu vidū – šis statuss mums atviegloja piekļuvi dažādos pasākumos.
No Ženēvas uz Bukaresti mēs izlidojām 1999.gada 5.maijā. Vairākas dienu garumā temperatūra bija sasniegusi 27°C atzīmi, tāpēc bijām pārsteigtas kad pilots, mums piezemējoties, paziņoja, ka ārā ir tikai 7°C. Mūs sagaidīja lietus un ledus auksts vējš. Šķita, ka daba pirms šī laimīgā notikuma bija nolēmusi pavēstīt par to savā veidā. Tomēr piektdienā, 7.maijā, Svētā tēva ierašanās dienā, debesis bija skaidri zilas un tādas tās palika līdz pat viņa aizbraukšanai.
7.maijā pāvestam un patriarham Teoktistam bija paredzēta tikšanās patriarhātā, Bukarestes centrā. Patriarhāta ēka atrodas uz pakalna un tā nolūkojas uz mājīgo skvēriņu, kurš atrodas starp katedrāli un patriarha pili.
Tā kā mums bija īpašas atļaujas, mēs bez grūtībām varējām šķērsot policijas ķēdi.
Pāvests un patriarhs, abi ģērbušies baltās drānās, pie patriarhāta piebrauca “papamobīlī” – viņus ar entuziasmu sagaidīja zvanu skaņas un brīnišķīgās Bizantiešu himnas.
Tikšanās aizsākās ar lūgšanu katedrālē, bet pēc tam viņi abi šķērsoja skvēru un pakāpušies dažus pakāpienus uz patriarhāta ēkas kāpnēm, teica savas ievadrunas. Mēs stāvējām kāpņu pakājē, trīs metrus no pāvesta un patriarha, pretim viņus pavadošajiem bīskapiem, kardināliem un metropolītiem.
Mēs stāvējām tik tuvu svētajam tēvam, ka vienā mirklī, pēc skatiena uz pūli, viņa acis apstājās uz mums – ar galvas mājienu viņš uzsmaidīja Vassulai it kā vēlēdamies viņu sveikt. Vassulai bija iekšēja sajūta, ka pāvests viņu ir atpazinis. Pēc oficiālajām runām pāvests un patriarhs iegāja patriarhātā, bet pēc dažiem mirkļiem jau iznāca ārā. Viņiem sekoja metropolīts Daniēls, patriarha labā roka. No kāpņu augšas viņš sirsnīgi sasveicinājās ar Vassulu. Kopā ar viņu bija arī tēvs Bria, bijušais “Vienotības un Atjaunotnes” departamenta vadītājs pasaules baznīcu koncilā Ženēvā un mūsu ceļojuma organizators.
Ar metropolītu Daniēlu un patriarhu Teoktistu Vassula iepazinās Jasi, Rumānijā, 1994.gada maijā Pasaules Baznīcu koncila organizētajā seminārā par tēmu “Mūsdienu kristīgais garīgums”. Vassula bija aicināta tajā piedalīties un viņu toreiz pavadīja tēvs O`Karols. Vassulai bija jārunā par vēstījumiem un Kunga aicinājumu apvienot Lieldienu datumus. Šis aicinājums tika ņemts vērā, jo viens no pieciem noslēguma ieteikumiem skanēja šādi: “Ir jāizrāda jauna iniciatīva attiecībā uz kopīgu Lieldienu svinēšanu”. Šim semināram sekoja vēl viens, kurš norisinājās Aleppo, Sīrijā, 1997.gada martā un tā laikā baznīcas tika aicinātas vienoties par kopīgu Lieldienu datumu.
Šo ideju atkal 1998.gada oktobrī pārņēma arī Ziemeļamerikas pareizticīgo un katoļu teoloģiskā komisija. Viņu rekomendācija tika pamatota ar Nīkajas koncila lēmumiem.
Ir jāatzīmē, ka arī luterāņu Baznīca darbojas šajā pašā virzienā. Pasaules luterāņu federācijas ģenerālsekretārs Ismaēls Noko lūdza, lai 124 šīs federācijas baznīcas izpēta Aleppo pieņemto aicinājumu attiecībā uz Lieldienu datumu apvienošanu.
Ženēvā sniegtajā intervijā cienījamais Noko pasvītroja šī lēmuma svarīgumu:
“Šajā aicinājumā nav ietverta vienīgi Lieldienu datumu apvienošana – tas ir aicinājums Baznīcai apvienoties attiecībā uz notikumu, kas Baznīcu definē kā Kristus Miesu.
Kristus Miesa ir sašķelta matemātisku aprēķinu dēļ, tomēr augšāmcelšanās no mirušajiem dod mums daudz lielāku spēku, kurš var mums palīdzēt pacelties pāri mūsu cilvēciskajiem ierobežojumiem. Lieldienu datumu apvienošana būs redzama vienotības zīme.”
Vassula, kuru man ir kārdinājums nosaukt par mūsdienu Jāni Kristītāju, ar savas harizmas starpniecību atklāj pasaulei ceļu uz vienotību.
Mēs bijām sagatavojušas divus dosjē – vienu pāvestam un otru patriarham. Tajos bija daži izvēlēti vēstījumi no “Patiesas dzīves Dievā” attiecībā uz kopīgu Lieldienu datumu un samierināšanos starp Austrumu un Rietumu Baznīcām. Īpaši tika akcentēti daži fragmenti, kuri Baznīcu vadītājiem palīdzētu apzināties ar kādu neatlaidību Kungs aicina mūs apvienot Lieldienu datumus.
Šajā dokumentā bija iekļauts arī saraksts ar Vassulas konferencēm visā pasaulē no 1988. – 1999.gadam (kopā aptuveni 580 tikšanās) un “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu bibliogrāfija visās pieejamajās valodās. Mēs prātojām vai Vassulai izdosies nodot šos dosjē tiem, kuriem bijām tos paredzējuši un pateikt dažus vārdus par to saturu. Tajā mirklī mums tas šķita neiespējami.
Tā kā nākamajā dienā, 1999.gada 9.maijā mēs bijām uzaicinātas uz oficiālo pieņemšanu patriarha pilī, tad mums šķita, ka cerība vēl ir. Mēs tur ieradāmies aptuveni 18:00, izgājām cauri apsardzei un tikām uzaicinātas apsēsties amfiteātrī. Tas izskatījās kā mazs teātris, vienkāršs, bet vienlaikus skaists. Pēc mirkļa divu metru attālumā no mums savas vietas ieņēma arī pāvestu pavadošie bīskapi un kardināli – Sodano, Kasidi, Silvestrīnī un citi. Mums bija kārdinājums pieiet pie viņiem un iepazīstināt ar sevi, tomēr šķita, ka pareizāk to būtu izdarīt ar metropolīta Daniēla vai tēva Bria starpniecību, bet neviens no viņiem šajā mirklī nebija klātesošs.
Pirms ienākšanas amfiteātrī pāvestu un patriarhu sveica bērnu koris. Viņiem ienākot telpā atskanēja dārdoši aplausi un skaista Augšāmcelšanās himna – tā šo trīs dienu laikā skanēja ļoti bieži. Pēc pāvesta uzrunas, kura noslēdzās ar klauvējienu pa galdu un vārdiem “…šī ir neaizmirstama vizīte”, mēs devāmies uz pieņemšanu, kuras laikā pēkšņi atradāmies viena metra attālumā no svētā tēva.
Pieņemšana
Lielā telpā bija uzklāti daudzi mazi bufetes tipa galdi un novietoti divi mīkstie krēsli ar divām personām uzklātu galdiņu – tas bija paredzēts pāvestam un patriarham. Šī siltā un mājīgā pieņemšanas gaisotne gan pāvestam, gan viņa pavadoņiem bija kas negaidīts.
Mēs bijām nolēmušas nodot dosjē pāvesta rokās tajā mirklī, kad viņš ienāks istabā, tomēr pēc “Mūsu Tēvs” lūgšanas rumāņu valodā un pēc svētības pāvestu aplenca vairāki cilvēki tā, ka Vassula vairs nespēja pieiet pie viņa. Šīs uzvedības dēļ svētajam tēvam un patriarham nācās pamest telpu. Mēs jutām, ka ikreiz, kad tuvojamies mērķim, mūsu priekšā rodas kādi negaidīti šķēršļi…
Vassula, pareizticīgā pareizticīgo vidū, kuru bija atbalstījusi viņas Baznīca, kļuva par kādas tikšanās aculiecinieci uz dažu “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumos izskanējušo pravietojumu piepildījuma liecinieci:
“Godība atmirdzēs no Austrumu krasta – tāpēc Es saku Savam Rietumu Namam: paskaties uz Austrumiem. Neapraudi Atkrišanu un sava Nama sabrukumu, nepadodies panikai, jo rīt tu ēdīsi un dzersi kopā ar Manu atvasi, kura ir uzplaukusi Austrumu krastā; Mans Gars savedīs jūs kopā.
… Savā Žēlsirdībā un Manas Mīlestības dēļ Es likšu celties no Austrumiem kādam, kurš pateiks savam brālim: “nāc uz manas zemes; nāc un ēd no mana galda, nāc un dzer kopā ar mani; manas krūkas ir pilnas ar jaunu vīnu – kopīgi ganīsim mūsu avis un pārvērtīsim mūsu ganības Ēdenē.” (1994.gada 24.oktobris)
“Austrumi Man uzdāvinās Manu godības kroni…
No Austrumu Nama Es likšu celties Manām atvasēm, lai tuvinātu vienotības stundu un lai beidzot visas tautas tiktu sapulcinātas zem Viena Vārda.” (1994.gada 7.decembris)
“Austrumos Es likšu celties nesavtīgai sirdij, kura savā uzticamībā apzīmogos miera Derību ar Rietumiem.
… Šodien ikviens cēlsirdīgs mēģinājums atjaunot Manu grīļojošos Namu Mani ļoti aizkustina; ikviens solis pretim vienotībai iepriecina Debesis; ikviena lūgšana, kas tiek upurēta Manas Baznīcas atjaunošana mazina Mana Tēva dusmas un pār ikvienu šādu tikšanos tiek izlietas daudzas svētības. Manas acis noraugās tajos, kuri Mani mīl un kur, par spīti savām nepilnībām, cenšas īstenot Manas visdedzīgākās ilgas.” (1994.gada 5.oktobris)
 
 
Pēc pāvesta un patriarha aizbraukšanas mēs satikāmies ar Rumānijas vēstnieku pie Svētā Krēsla, tēvu Galeriu, kuru Vassula jau agrāk bija sastapusi Romā. Viņš ir ļoti garīgs pareizticīgo priesteris, kurš atbalsta “Patiesu dzīvi Dievā” Rumānijā.
Svētdienas rītā, 1999.gada 9.maijā, mēs devāmies uz ļoti lielu parku, kurā pāvesta klātbūtnē patriarha Teoktists svinēja pareizticīgo Dievišķo Liturģiju un kurā piedalījās arī ļoti daudzi ticīgie.
Mēs atbraucām stundu agrāk, lai varētu apsēsties labākās vietās. Pateicoties mūsu agrīnajai klātbūtnei, mēs sastapām arī vienu no patriarha padomniekiem, tēvu Bazilu. Viņš bija kopā ar tēvu Briā un viņa sievu, un viņi visi apsēdās mums blakus. Tēvs Bazils bija dzīvojis Lozanna, tāpēc šķita, ka viņš ļoti labprāt parunā ar mums. Kad es viņam pastāstīju par Vassulas harizmu, šķita, ka tas viņu interesē. Es viņam uzdāvināju brošūru par Svētā Gara dāvanām, kura man bija līdz un mēs viņam piedāvājām pēc dievkalpojuma iedot arī citas grāmatas. Tā kā mēs atradāmies tikai dažu jardu attālumā, tad varējām turpināt uzturēt sarunu. Liturģijas laikā priesteris bija ļoti uzmanīgs pret mums un centās mums izskaidrot to, ko mēs rumāņu valodas nezināšanas dēļ nesapratām.
Pie komūnijas gāja tikai ļoti nedaudzi cilvēki, galvenokārt bērni. Komūniju dalīja vienīgi patriarhs.
Pēcpusdienā uz lielā laukuma pretim agrākajai Čaušesku pilij pāvests svinēja svēto Misi aptuveni vienam miljonam ticīgo, kuri bija sabraukuši no visas Rumānijas. Tajā piedalījās arī patriarhs, kā arī pareizticīgo un grieķu katoļu priesteri. Dziesmas un lūgšanas cēlās pretim Debesīm ar iespaidīgu iekšēju spēku. Aptuveni simts priesteru ļoti organizēti pūļa vidū izdalīja Komūniju – tas viss notika ļoti dedzīgas lūgšanas un kontemplācijas gaisotnē.
Mises nobeigumā pūlis ar lielu spēku sāka dziedāt:
UNITATE! UNITATE!
Pēc šīs dziesmas pāvests noslēdza dievkalpojumu ar vārdiem: “Tad pasteigsimies!”
Pāvesta trīs dienu vizīte notika ļoti draudzīgā, brālīgā un nesaspringtā gaisotnē, kurā nebija daudz no protokola. Patriarhs izrādīja ļoti lielu uzmanību pat vismazākajos sīkumos. Varēja just, ka viņu abu attiecībās valda prieks un savstarpēja labvēlība.
Kas attiecas uz abiem dosjē – beidzot mums izdevās tos nodot labās rokās.
No 1989.gada 24.decembra vēstījuma (Komunistiskās diktatūras krišana Rumānijā):
 “Ziediņ, Es esmu pasaules Gaisma. Dziedi un esi laimīga, dziedi priekā, jo Es, Jēzus, esmu Tas, kurš dara šos brīnumus. Mans Krusts atkal no jauna pacelsies virs ikvienas baznīcas – vai tu to redzi?
Pavisam drīz iestāsies universāls miers. Miers jau gandrīz ir piedzimis, lūdzies par Miera un Mīlestības dzimšanu. Šodien zeme sajūt pirmās dzemdību sāpes – tās, Mani iemīļotie, ir pirmās Manas Mīlestības Zīmes.
Es esmu Debesu un zemes Valdnieks – Es ikvienai tautai parādīšu ka esmu visspēcīgs. Es teicu, ka ar Savu Dvesmu Es nogrūdīšu no troņiem visus tos, kuri jūs darīja par vergiem. Lai jūsu tautas apzinās, ka visas lietas ir pakļautas Manam Spēkam – viss, ko esmu darījis ar vienu vienīgu dvesmu, ir ticis darīts Manam Godam. Neviens cilvēks nespēj izdzēst Manu Likumu. Lai tautas apzinās, ka Es, Kungs, esmu Tas, kurš ir nācis atbrīvot šos cietumniekus no viņu ieslodzījuma un pacelt tos pie Sevis; Es esmu Tas, kurš jūsu ienaidniekus ir nolēmis mūžīgam kaunam un tas vēl nav viss – Es noslēgšu Miera un Mīlestības derību ar tavu māsu Krieviju. Viņas noziegumus Es aizmirsīšu un Es viņu atkal darīšu par Savu Līgavu, un no viņas sirds izplūdīs šī dziesma:
“Uz mūžīgiem laikiem es saglabāšu savu mīlestību uz Viņu un mana derība ar manu Dievu nešķobīsies.”
Mana dvēsele slāpst pēc šī godības pilnā mirkļa – Es vēlos ikvienai tautai, kas dzīvo virs šīs zemes ar tavas māsas Krievijas starpniecību atklāt Savu mirdzumu un godību.
Es viņu ietērpšu Savā skaistumā un veselumā, Es viņai likšu iznākt tavu brāļu priekšā, lai viņā un caur viņu tie ierauga Manu skaistumu un veselumu. Meitiņ, pavisam tuvu klāt ir tavas māsas laulību diena. Es sacīju, ka esmu tas, kurš nonāk jūsu laikmeta nožēlojamībā, lai mierinātu apspiestos un atbrīvotu viņas gūstekņus, un lai no pazemes izvestu tos, kuri dzīvo tumsībā.
Tas esmu Es, jūsu Pestītājs, kurš nāk, lai jūs izglābtu no sarkanā pūķa rīkles.
Manas dūjiņas, tas esmu Es, jūsu Jēzus, kurš nāk, lai salauztu jūsu būrus un jūs atbrīvotu.
Tas esmu Es, jūsu Svētais, Kurš nekad jūs nav atstājis – Es jums saku, ka jūsu vārti nekad Man nebūs aizvērti.
Vassula, bez žēlastības un pazemojoši Es likšu krist visiem šiem ļaunuma spēkiem, kuri ir centušies iznīcināt Manu Namu un darīt to par atvērtiem kapiem.
Mana Gaisma augšāmcels tavu māsu Krieviju un visas viņas kaimiņvalstis. Es salauzīšu visus jūsu būrus un jūs atbrīvošu. Iemācieties saprast, ka pestīšana un atbrīvošana ir vienīgi manī. Lūdzies par savu māsu, lūdzies par viņas kaimiņiem.
Mans Kungs, Tu sacīji, ka cilvēks, kurš piesavinās citu labumus un pats sevi pagodina, piedzīvos pārbaudījumus. Vai gan nebūs tā, ka pēkšņi atnāks viņa aizdevēji un viņš kļūs par viņu upuri. (Hab 2, 7) Tieši tā notika Rumānijā, tomēr tur par notiekošos samaksāja nevainīgi cilvēki.
Nešaubies, ka visi jūsu laikmeta svētie mocekļi, sātana naida upuri, ir ar Mani. Es tev varu pateikt, ka viņa dusmas bija tik lielas, ka viņš, zinādams par gaidāmo un neizbēgamo sakāvi, nolēma iznīcināt ikvienu no Maniem ziediem.
(Tad Jēzus no Augšienes palūkojās uz Rumāniju.)
Neraudi, maziņā, jo Es, Kungs, atjaunošu tavas drupas un likšu tev augt, lai tu varētu liecināt Manā Vārdā. Zem Sava Vārda Es tev likšu ieraudzīt lielas lietas.
Beidzot brīva! Brīva, lai nāktu pie Manis, tava Pestītāja un dzīvotu Manā Vissvētākajā Sirdī. Es vajāšu tavus ienaidniekus, kuri ir arī Manējie, ar Savu Gaismu. Neraudi par saviem bērniem, kuru vairs nav, jo šodien Es tev saku, ka ikvienu no viņiem Es esmu licis Savas Sirds dzīlēs.
- Lai ir svētīts Kungs, Žēlsirdības Dievs, jo Viņš ir apmeklējis Savu tautu. Viņš ir nācis tai palīgā, Viņš ir nācis, lai dotu Gaismu tiem, kuri dzīvo tumsībā un nāves ēnā. Lai slavēts ir Tas, Kurš nāk, lai vestu mūsu soļus pa Miera un Mīlestības ceļu. Āmen.
“…līdz šim Es neesmu centies tevi iespaidot, Es vienkārši esmu tevi lūdzis apvienot Lieldienu datumus, bet tu neesi klausījusies Manā Garā; tu esi ļaunprātīgi izmantojusi Mana Tēva pacietību – tagad Es atkal no jauna aicinu tevi apvienot Lieldienu datumus, lai Mans Gars varētu atmirdzēt pār tevi žēlastībā un apvienot Manu Namu;
šodien Es tevi uzrunāju, bet tu nenovērtē Manus vārdus, kuros ar tevi runāju caur šiem vēstījumiem – kad kādu dienu tu tos beidzot novērtēsi, būs par vēlu…
Ak, ja kaut viens, tikai viens no tiem, kuri strādā vienotības jomā, nepadotos savām kaislībām un bailēm, un spertu soli pretim Lieldienas datumu apvienošanai, Es, Dievs, viņu pagodinātu.
… tāpēc Es tevi, Rietumu Nams, lūdzu, sper soli uz priekšu un svinot Lieldienas vienā dienā kā tas bija pirmbaznīcā, atmasko ļaunumu.” (1996.gada 27.novembris)
“…lūdzies, lai Austrumu un Rietumu Nams savienojas kā divas lūgšanā saliktas rokas – tās ir tik skaistas, ka lūgšanā sniedzas pretim debesīm. Lai šīs divas rokas, kas pieder vienai un tai pašai miesai, strādā kopā un dalās viena ar otru savās spējās un krājumos… Lai šīs abas rokas paceļ Mani kopā… ak, kad šīs abas Manas Miesas rokas kopīgi pacels Mani virs altāra?” (1995.gada 15.jūnijs)
“…tagad ej un satiec savu Brāli un apvienojiet Lieldienu datumu – tad Es jums dāvāšu mīlestības dāvanu un atjaunošu jūsu skatu. Es nevēlos, lai jūs paši sava neprāta dēļ pazustu. Manas skumjas patiešām ir divkāršas un divkāršas ir arī Manas nopūtas. Tagad ej un atvieglo Manas sāpes, brāli, ej un pagodini Mani apvienojot Lieldienu datumus.” (1994.gada 7.decembris)
“Vai neesat dzirdējuši, ka es iedibināšu vienu datumu?” (1994.gada 24.oktobris)
“Cik godības pilna tu biji savā jaunībā! Nāc un atkal no jauna uzcel vienu Namu apvienojot Lieldienu datumus…” (1994.gada 5.oktobris)
 

 
 
 
Šīs dienas vēstījums:
Vēstījums Īrijai.

Vakardienas vēstījums:
Nožēlojamība Mani valdzina.

Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009