2006.gada 1.maijā pa ceļam no Vašingtonas uz Johannesburgu

   Patlaban es atrodos Dievidāfrikas aviolīnijām piederošajā lidmašīnā un dodos mājup uz Johannesburgu. Šeit, Vašingtonā, es kā Āfrikas Baznīcu padomes viceprezidents, piedalījos kādā ļoti svarīgā starpreligiju attiecībām veltītā konferencē Džordžtaunas Universitātē. Tajā tika akcentēta reliģijas loma cilvēku tiesību aizstāvības jomā, kā arī tas, cik svarīgi ir izvirzīt par prioritāti risinājuma atrašanu dažādu vietējo un starptautisko konfliktu gadījumos un darīt visu miera veicināšanai pasaulē. Ceļojums no Vašingtonas un Johannesburgu aizņem septiņpadsmit stundas ar vienu stundas ilgu nolaišanos Ganas galvaspilsētā Akrā. Parasti, ja neesmu pārāk noguris, es izmantoju šos ceļojumus, lai uzmestu piezīmes par dažādiem jautājumiem.

Konferences noslēgumā man bija iespēja un liels prieks apciemot kādus labus draugus – Rīdenu pāri, kuri ir viesojušies arī pie manis. Manas viesošanās laikā pie viņiem bija vēl divi viesi – divas grieķu sievietes, abas vārdā Georgija, viena no Ņujorkas, otra no Monako. Ar Georgiju no Ņujorkas es tikos jau otro reizi.

Vassula Rīdena ir augusi grieķu emigrantu vidū. Šo aprindu ietekme ir bijusi pārsvarā laicīga rakstura, tomēr vienlaikus ir tikusi akcentēta ģimenes nozīme kā arī pareizticīgajai tradīcijai – baznīcas apmeklēšanai Ziemassvētku, Lieldienu, laulību, kristību un bēru gadījumos.

Vassula dzīvoja ļoti tipisku sabiedrības sievietes dzīvi, līdz kādai dienai, kad ļoti dīvainā un mistiskā veidā viņa sadzirdēja maigu un nepazīstamu balsi, kas viņu aicināja uz misiju kļūt par Dieva klātbūtnes liecinieci mūsu vidū. Sākumā viņa bija izbrīnīta un nezināja, ko darīt. Tomēr Dievs pakāpeniski viņai palīdzēja saprast viņas misiju – pazemīgi, pacietīgi un lūgšanas garā Vassula sāka pierakstīt vēstījumus, kurus iekšēji saņēma no Dieva. Vienlaikus viņa mainījās un sāka dzīvot savādāk. Mīlestība uz Dievu un lūgšana kļuva par nozīmīgu viņas dzīves sastāvdaļu. Tā aizsākās viņas misija, kuras galvenais mērķis ir vest cilvēkus tuvāk pie Dieva.

Ja kāds uzmanīgi lasa Vassulas saņemtos vēstījumus, tad viņš neapšaubāmi pamanīs, ka tie akcentē galvenās Svētās Bībeles un Baznīcas Tēvu mācības. Visi vēstījumi atsaucas uz garīgu sagatavošanos grēku nožēlai, tie aicina uz svētu dzīvi uz mistisku, ekleziālu un eshatoloģisku dzīvi, kas kalpo lai atvieglotu brāļu – cilvēku ciešanas, it īpaši neaizsargātu bērnu ciešanas, kuri tiek nogalināti vēl pirms viņu dzimšanas. Vēl kāds vēstījumos pausts svarīgs norādījums ir vērsts uz Kristus Mistiskās Miesas atkal apvienošanu, citiem vārdiem sakot – uz Baznīcu vienotību, kurai jāsākas ar vienota Kristus Augšāmcelšanās svētku datuma ieviešanu.

Lai arī daudzi cilvēki ir saņēmuši garīgu labumu no Vassulas lūgšanām un vēstījumiem, ierādot Dievam pirmo vietu savās dzīvēs, tomēr ir daudz tādu, kuri gan oficiāli, gan neoficiāli viņai pretojas.

Šķiet, ka daži ir pārpratuši to, kādā veidā Vassula saņem vēstījumus, tādēļ ir gatavi nomētāt viņu ar akmeņiem vai sadedzināt dzīvu. Šāds reliģiskā fanātisma veids, kurš atgādina Viduslaikus, nav pieņemams.

Ja kāds uzmanīgi lasa Vassulas vēstījumus no teoloģiskā un ekleziālā viedokļa, un it īpaši ņem vērā pareizticīgo baznīcas mācību – vēstījumos būs grūti atrast ko kļūdainu. Ja kāds vēstījumus uzskata par kļūdainiem, tad pārsvarā vienīgi savu aizspriedumu dēļ – cilvēki neinterpretē vēstījumus tā, kā to būtu darījusi pati Vassula, bet gan tā, lai tajos atrastu kaut ko nepareizu un tādejādi varētu tos nosodīt kā herētiskus. Vassula nekad nav atteikusies apspriest vēstījumus ar tiem, kuri tos nav sapratuši un to dēļ nespēj pieņemt šo vēsti. Pret Vassulu vērstais propagandas karš ir tik spēcīgs, ka cilvēks, kurš labprāt vēlētos lasīt vēstījumus un kuram ir vislabākie nodomi, nekavējoties arī tiek apsūdzēts ķecerībā. Kungs un Jaunava Marija, kāds lāsts ir krist fanātiski reliģiozo cilvēku – mūsdienu farizeju un rakstu mācītāju – rokās! Naida pilni, viņi ir gatavi tevi aprakt dzīvu.

Abas sastaptās Georgijas, gan Ņujorkas, gan Monako, līdz šim baznīcā nebija varējis iedabūt neviens garīdznieks un teologs – viņas aizskāra Vassula un vēstījumi. Ir miljoniem dvēseļu, kuras ir bijušas tālu no Dieva gaismas, bet pēc vēstījumu izlasīšanas ir kļuvušas par diakoniem un diakonēm, par dzīvu Dieva klātbūtnes liecību mūsu tik nemierīgajā laikmetā.

Protams, manis teiktais nekādā gadījumā nevēlas apšaubīt plašo un sarežģīto draudzes misiju Baznīcā, nedz arī tās pastorālo un karitatīvo sūtību. Tomēr laji, kas ir apveltīti ar Svētā Gara dāvanām, var palīdzēt dvēselēm tuvoties Dieva un dzīvot garīgu dzīvi. Tas nenozīmē, ka viņi kaut kādā veidā aizstāj garīdzniecību, nē – ar savu kalpojumu, garīgumu un liecību tie viņu papildina un viņu misija Baznīcas vīna dārzā ir vienlīdz svarīga.

Beidzot – gan vietējai, gan universālajai Baznīcai ar īpaši izveidotas komisijas starpniecību nāksies izvērtēt Vassulas vēstījumus, kā arī būs jānoformulē kāds nopietns viedoklis par šo „pretrunīgo fenomenu”. Kamēr daudzi mūsu baznīcas locekļi un citi kristieši gūst no vēstījumiem garīgu labumu, tikmēr citi – gan laji, gan garīdznieki – turpina apkarot un apmelot Vassulu. Tomēr – ja vēstījumi patiešām ir no Dieva, šie cilvēki karo pret pašu Dievu.

Es, būdams pareizticīgo bīskaps, neatrodu šajos vēstījumos nekādas doktrinālas kļūdas, manuprāt, tās patiešām respektē pareizticības dogmas. Esmu pārliecināts, ka, ja kāds šos vēstījumus ir uztvēris nepareizi, tad Vassula pazemīgi un ar mīlestību piekritīs tos izskaidrot saskaņā ar Baznīcai atklāto Patiesību – tādu, kāda tā ir izteikta Svētajos Rakstos un mūsu Baznīcas Tradīcijā.

Vassulas vēstījumi nav jauna Dieva Atklāsme un tajos nav nekā tāda, kas nesaskanētu ar Svētajiem Rakstiem un Baznīcas Tradīciju – tās pašas par sevi ir pilnīgas un dāvā mums pestīšanu. Vēstījumi vairāk atgādina dažus Baznīcas tēvu rakstus un citus Baznīcas tekstus, kuri mums palīdz saprast un piedzīvot dievišķās Atklāsmes saturu, kāds tas ir atklāts Bībelē un Baznīcas tradīcijā. Vassulas nodomi ir šķīsti un atbrīvojoši.

Lasot un pārdomājot Vassulas vēstījumos paustās mācības, daudzi kristieši var gūt lielu labumu, viņi var apvienoties un liecināt mūsdienu pasaulei, kura ir smagi ievainota. Lai es netiktu pārprasts, es vēlos uzsvērt, ka runājot par garīgo labumu, ko cilvēks var saņemt lasot Vassulas vēstījumus, es nevēlos nostādīt vēstījumus augstāk par Svētajiem Rakstiem vai Baznīcas Tradīciju – starp citu, šāda attieksme Vassulas vēstījumos tiek ļoti uzsvērta.

Vēl es vēlētos piebilst, ka arī pagātnē ir bijuši gadījumi, kad daudzi Baznīcas autori savos darbos ir novirzījušies no Baznīcas mācības un līdz ar to radījuši iespaidu, ka viņu rakstītais atšķiras no oficiālās doktrīnas. Kad viņiem uz to ir ticis norādīts, un tas vienmēr ir ticis pazemīgi pieņemts, lai netiktu aizskarts Kristus pestījošais plāns. Es ticu, ka Vassulai ir gan pazemība, gan labā griba darīt to pašu un labot to, kas vēstījumos var šķist pretrunā ar dogmām un vispārējo ticību.

Dialogs ir tas līdzeklis, kurš palīdz cilvēkiem pārvarēt visas šīs nesaprašanās un tam ir jānotiek lielākam mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godam. Dieva godība sakrīt ar Kristus pestījošo plānu un arī Vassulas vēstījumi kalpo šī mērķa sasniegšanai.