Es Esmu;

Vassula, ļauj Man tev atgādināt, ka visi to zaimi, kuri tevi apvaino, krīt pār Mani, tādēļ nepadodies, nes Vienotības Krustu no vienas tautas pie citas un esi Mana Atbalss; atsvaidzini Manu ļaužu atmiņu, ka es sūtu Savu Svēto Garu, lai Saviem bērniem atgādinātu pieņemt tuvākmīlestību, kas ved pie miera un savstarpējas sapratnes;

 - Savos iepriekšējos Vēstījumos par Vienotību Es visiem esmu lūdzis noliekties otra priekšā, tomēr vai šodien Man ir kāds, kas būtu gatavs ieklausīties, ko saka Mans Gars?

 - vai jūsu vidū ir atlicis kāds labs un godīgs cilvēks?

 - vai ir vēl kāds, kurš patiešām, no visas sirds Mani meklē?

 - vai kāds jau ir pieklusinājis savu balsi, lai klausītos Manējā?

 - kurš būs tas taisnīgais, kas būtu gatavs zemoties un izzust, lai taptu redzama Mana Klātbūtne?

 - kurš no jums ir gatavs noliekt savu galvu, lai ļautu atklāties Manai Galvai?

 - vai jūsu vidū ir kāds augstsirdīgais, kurš būtu gatavs klusināt savu balsi un ieklausīties Manā lūgšanā Tēvam:

„Tēvs, vai Man vēl vienu vasaru būs jādzer viņu šķelšanās Kauss? vai arī viņi visbeidzot remdēs daļu Manu sāpju un ciešanu, vienojoties par kopīgu Lieldienu svētku svinēšanas datumu?

Vai Tumsības vara turpināsies vēl ilgi? viņi ir sarāvuši gabalos Manu Miesu, aizmirstot, ka Mana Galva ir tā, kas stiprina un satur kopā visu Miesu.

Ak, Tēvs, samierini viņus un atgādini tiem, ka Es, mirdams pie Krusta, esmu viņiem dāvājis Mieru.

Dod viņiem Patiesības Garu, lai Tas visā pilnībā iemājo viņu sirdīs, un, kad viņi ieraudzīs savu kailumu, viņi beidzot sapratīs. Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara. ”

Mans bērns, lepno cietoksnis kritīs, pārvērzdamies putekļu kaudzē.1

kad pār tiem nāks Mans Svētais Gars, kritīs viņu lepnība un godība – tikai pagaidi, un tu to ieraudzīsi;

raksti: vai jūs patiešām klausāties? vai jūs patiešām klausāties, ko Es jums saku? Tas, ko Es jums saku, nozīmē Mieru – Manējiem un Maniem draugiem, un viņi to sapratīs, ja vien viņi, sākot ar šodienu, atteiksies no sava neprāta;

tiem, kuri Mani dedzīgi mīl un Manis bīstas, Mana glābjošā palīdzība ir rokas attālumā, un godība dzīvos ikvienā no jums; Mīlestība un Uzticība var sastapties, bet Taisnīgums un Miers var apkampties; Uzticība var pasniegties no zemes, lai sastaptos ar Taisnīgumu, kurš vienmēr ir noliecies lejup no Debesīm; Es jums esmu dāvājis laimi, bet kādu ražu gan ir atnesusi jūsu augsne? Taisnīgums vienmēr iet Man pa priekšu, bet Miers seko Manās Pēdās – vai Man tas pats jāsaka arī uz jums? kurš izlabos kļūdas, kas pieļautas gadiem ilgās šķelšanās laikā? svētku ceremonijas un gudras runas Mani neinteresē, arī izlikšanās un tukši vārdi Mani nespēj pievilt;

ak, meitiņ, Es vēlos, lai īpaši tie, kuri dzīvo Manās Brūcēs, saprastu, cik lielas un dziļas ir Manas Ciešanas; Mani izteikumi dažkārt ir bijuši samērā asi tikai tādēļ, lai viņi sludinātu saskaņā ar Garu, nevis pēc burta; Es vēlos piepildīt viņu garu ar Savu pārdabisko Gaismu, lai viņi apkārtējās realitātes ieraudzītu ar Manām Acīm un ne vairs ar savējām; Es vēlos, lai viņi lietas redzētu Manā dievišķajā Gaismā, ne savējā ...

Mani pazīst kā Uzticamo un Taisnīgo; ja viņiem pietrūkst taisnīguma un uzticamības, tas nenozīmē, ka Es vairs nebūšu Tas, kas Es esmu, un izrādīšu viņiem mazāk Uzticamības, Taisnīguma un Miera, vai arī nesteigšos viņus izglābt; pat ja viņi visi novērstos no Manis un vairs nestaigātu Manus Ceļus, Es vēl arvien būšu Taisns un Patiess;2 Mans Gars turpinās darboties, lai brāļu vidū atjaunotu Mieru, un caur Savu Krustu un Brūcēm Es jūs visus apvienošu Vienā Miesā, un jūs visi pagodināsiet Mani, pulcēdamies ap

vienu Tabernākulu;

mūri, kas jūs šķīra, tiks sagrauti, tiks pacelts karogs3, un Mans Upura Tronis nostāsies savā vietā;

nāciet pie Manis kā maziņi bērniņi, lai Es varētu atvērt jūsu dvēseles acis un jūs ieraudzītu to Cerību, kuru dod Mans Aicinājums;

meitiņ, svētī Mani un nāc;

ΙΧΘΥΣ

---