|
1991. gada 26. septembris
Manas acis vienmēr noraugās Tevī, ak, mans Dievs.
Noslēpums3 tiek dāvāts tiem, kuri Tevis bīstas un Tevi mīl.
Tu izcēli manu dvēseli no bedres un atļāvi tai iepazīt Tavas Vissvētākās Sirds Bagātības. Es esmu atklājusi Žēlsirdību, par kuru ir runājuši Tavi pravieši, esmu piedzīvojusi Mīlestību un Lēnprātību, kuru pazina Tavi mācekļi, es esmu saņēmusi Mieru, kuru Tu pats mums esi dāvinājis.
Savā Vissvētākajā Sirdī tu esi atļāvis manai dvēselei atklāt, ka Ciešanas ir dievišķas, bet sevis aizliegšana ir patīkama Tavās Acīs.
Tad manā dvēselē ienāca žilbinoša Gaisma, un kā melodisku baložu dūdošanu es sajutu Dvesmu, kura maigi aizslīdēja gar manu vaigu, un Tu mani piepildīji ar Saviem Noslēpumiem.
Manu bērniņ, izbaudi arvien vairāk Manu Noslēpumu, esot paklausīga Manam Likumam; vēl vairāk klusini savu balsi, lai tu sadzirdētu vienīgi Manējo; noliec savu galvu, lai atklātos Mans Vaigs, zemojies, lai Es varētu tevi pacelt pie Sevis;
daudzkārt tu centies ieraudzīt Manas Vissvētākās Sirds Noslēpumus savā pašas gaismā, tomēr tev pietiktu tikai pacelt acis un Man palūgt, Manu bērniņ, un Es ielietu tavās acīs Savu pārdabisko Gaismu, un tā piepildītu visu tavu dvēseli; ieraugi, Mans bērns, ka visa šī gaisma tevī nāk no Manis; un tikai tad, Mans priesteri, tu sapratīsi, ka Mani Darbi ir Cēluma, Godības un Majestātiskuma pilni; tikai tad, Manu skolniecīt, tu sapratīsi tā, kā Es vēlos, lai tu saprastu, kādēļ Pazemība ir atļāvusi sevi apkaunot, izkropļot, izsmiet, caurdurt, un atdevusi Savu Dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem;
Es esmu nācis, lai atmodinātu jūsos mīlestību un ļautu tai piecelties, tādēļ nenorobežo savu miesu no sāpēm vai miesīgo vēlmju apspiešanas; atļauj Pestītāja zīmogam apzīmogot gan tavu miesu, gan dvēseli un veikt tevī pilnīgu pārveidi; tad VISS, ko tava daba līdz šim uzlūkoja ar nepatiku vai arī ko tā nicināja, tev šķitīs dievišķs;
Kungs, dari, lai piepildās viss Tevis teiktais.
Noliec manu galvu, noliec mani pašu un apklusini manu balsi. Es nevēlos nākt Tavā Klātbūtnē tukšām rokām, es nevēlos, lai beigās man nebūtu, ko Tev dāvāt.
Un manas cilvēciskās domas, kuras man šķiet tik dabiskas, izrauj ar visām saknēm un sadedzini katru.
savu dvēseli pilnībā veltī Man un pārdomā Manu Likumu, pirms tas nāk pār tevi; neaizmirsti, ka tava cilvēciskā daba bija pārvērtusi tevi tuksnesī un posta zemē; ja vien tu Man to atļausi, Es tevi atbrīvošu no tavām cilvēciskajām domām un to vietā likšu tevī Savas Domas, kuras pagodina Mani; Es tev došu drosmīgu sirdi, Mana maziņā, lai tu spētu sastapties ar Maniem pretiniekiem vaigā un nepadoties viņu pretimrunāšanai; Es tevi apveltīšu ar daiļrunību, ar izturību un spēju pretoties savu vajātāju draudiem, jo tie, kuri vajā tevi, vajā arī Mani; Es tev došu drosmi pastāvēt ar pārliecību;
tu esi Mana sēkla; Pļaujas lauks ir gatavs pļaujai un labība ir nobriedusi, tāpēc, kā tu esi pamanījusi, Es velti nezaudēju laiku; Es pļauju bez mitēšanās, lai pabarotu visus izsalkušos, no kuriem daudzi ir tuvu nāvei; tādēļ, Mana mīļotā, „laid savu sirpi darbā un sāc pļaut, jo pasaules druva jau ir pārpārim nobriedusi”; 1 ļauj Man paplašināt tavu sirdi, jo tavs Sagūstītājs vēlas piepildīt to ar Savām Zināšanām un Noslēpumiem; Es tikai gaidu to mirkli, kad varēšu jums visiem parādīt Savu žēlastību un atklāt Savas Bagātības, Savu Nesavtību un Mīlestību; šodien Es jums visu to saku, lai Mans Vārds pārietu no šīs paaudzes nākamajā; jūs, kas mācāties, savukārt mācīsiet savus bērnus; ja viņi ieklausīsies un pildīs Manis teikto, laime piepildīs viņu dzīvi;
vērsieties pie Manis un slavējiet Manu Veikumu, pārdomājiet Manus Brīnumdarbus;
ΙΧΘΥΣ
|
Saraksts pēc alfabēta 
