Tavs Karalis nevienu neatstās. |
1991. gada 12. jūnijs
Kungs, Tu vajā manus vajātājus un Tu viņus uzvari, ka tie nenodara man nekā ļauna.
Svešinieki5 man izrāda uzmanību, bet, kad es kā ubadze dodos pie savējiem6, lai vēstītu par Taviem brīnumdarbiem, šķiet, ka viņu ausis ir aizzīmogotas un viņi nav spējīgi sadzirdēt Tavu jauno Mīlestības Dziesmu… Vai tiešām man vīna spiede ir jāmin vienai un nav neviena no manējiem, kas būtu līdzās?
vai Tev nepietiek ar Manas Rokas palīdzību? vai Tev nepietiek ar Manām Acīm, kuras dienu un nakti ir pār tevi? meitiņ, pavisam drīz Es tiem atklāšu Savu svēto Vaigu, Es pārpludināšu viņu zemi 7 ar Savu Garu, un upes plūdīs pāri; Es neapslēpšu no tiem Savu Vaigu... ceri, Mana Vassula, ceri… Tavs Karalis nevienu neatstās; Viņš nāks ar dziedinošo ziedi Rokās un dziedinās citu pēc cita; priecājies, Manu meitiņ, Es noņemšu no viņu ausīm zīmogus, un tie sadzirdēs Manu Godību;
nāc, tev tiek atklāti Debesu valstības noslēpumi; lūdzies, lai tie tiktu atklāti arī viņiem;
ΙΧΘΥΣ
|