Es ilgstoši esmu uz tevi gaidījis… dvēsele, Es esmu sarunājies ar tevi, bet no tevis esmu dzirdējis tikai klusumu… veltī Man uzmanību, dvēsele, jo Man ir tik daudz kas tev sakāms, kas radītu tevī interesi; tevi ir pārņēmusi vienaldzība? sauc pēc Manis! Es dvesīšu pār tevi Savu Garu, un ledus izkusīs;

bērniņ, tava balss var nonākt Debesīs un sasniegt Manu Troni, tādēļ sauc pēc Manis, un Es atbildēšu kā uzplaiksnījums mākoņos: „šeit Mēs1 esam, Mēs dzirdam tavu saucienu;”

bērniņ, nenoklusē, ja tev ir kas jautājams… vaicā!2

Esi svētīta!3 Es, Dievs, steigšos palīgā un glābšu ikvienu no jums, un neļaušu Savai Baznīcai4 iznīkt; paaudze, Es esmu nolēmis tevi izglābt, bet ne jau ar ļaunprātības, posta, dusmu vai apvainojumu starpniecību; Es esmu nolēmis tevi izglābt, apņemot tevi ar Savu Mīlestību un Žēlsirdību, lai apklātu tavu kailumu; Es pārpilnībā sūtu pār tevi Savu Svēto Garu, lai tavs gars, piepildīts ar Manējo, sauktu uz Mani:

„Abba, Tēti!”

radības kurlums ir piepildījis Manas acis ar asins Asarām, un Manā Īpašumā ir ielauzies stūrgalvības un nepaklausības gars;5 viņu dvēseles viņos ir novārgušas; Es uzlūkoju Savu agrāk tik Uzticamo Pilsētu6 un redzu, ka tā ir kļuvusi par palaistuvi!

raksti: „svētīgi tie, kuri ir aicināti Jēra kāzās” (Atkl 19, 9); Es jau valdu ļoti daudzās sirdīs, Es esmu ar tām salaulājies un darījis tās par jaunām radībām,7 un tagad Es jums saku: Mans Patiesības Gars turpinās spietot pār visu Manu radību un aplenks pilsētu pēc pilsētas;8 Es pats ar Savu Roku iznīdēšu visu tajās esošo netaisnību, nešķīstību un neķītrību; Es ar Savu Uguni no Debesīm sadedzināšu visu, ko iedēstījusi Neprātība un Muļķība; meitiņ, pirmās debesis un pirmā zeme izzudīs (Atkl 21, 1), un ikvienu atjaunos Mana Svētā Gara Mīlestība; Es izmainīšu šīs zemes vaigu;

skolniecīt, tu esi pateikusi ļoti pareizi; jūs visi esat Mana Baznīca, Manas Svētnīcas cietoksnis,9 Mans Īpašums, Mana pilsēta, Mana Jeruzaleme; Savas Mīlestības Ugunī Es atjaunošu vienu pilsētu pēc otras,10 Es esmu nolēmis jūs sapulcināt no četrām zemes malām un jūs dziedināt; Es esmu nolēmis Savā Ugunī sadedzināt postošo negantību,1 kas tikusi uzcelta Manas Svētnīcas2 iekšienē; šī postošā negantība ir Dumpības gars, kurš pretendē uz vienlīdzību ar Mani; tas ir Ļaunuma gars, kas ieperinājies un uzcēlis Savu Troni Manā Svētnīcā,3 un ieņēmis tajā Mana mūžīgā Upura4 vietu; viņš šo paaudzi ir darījis par bezdievības pilnu paaudzi, piesārņodams tās garu ar racionālismu un naturālismu, kas vairākumu ir ievedusi ateismā; šis gars ir licis jums noticēt, ka esat pašpietiekami un visu varat sasniegt paši saviem spēkiem; postošā negantība ir pārvērtusi jūs par izkaltušu zemi un tuksnesi;

vispirms Mans mūžīgais Upuris ir ticis iznīcināts jūsu sirdīs, jo jūs esat zaudējuši ticību; cik gan ir tādu, kuri ir izslāpuši pēc Manis? maz ir tādu, kas nāk no Manis dzert, kaut arī jūs varat dzert par brīvu! kurš ir izsalcis pēc Manis? Jums nav jāmaksā! ļaunais ir izkropļojis jūsu saprašanu un savaldzinājis jūsu garu ar visu, kas neesmu Es; Gaismas vietā Sātans jums ir iegalvojis uzņemt tumsību; tā vietā, lai kļūtu skaisti un mirdzoši, jūs esat apdulluši un nonīkuši kā nokaltuši zari, kurus atliek tikai nocirst un iemest ugunskurā sadedzināšanai;

nebīstieties no Manis, jo Es esmu Dzīvības Upe, Es esmu Ceļš uz Debesīm, Es esmu vienīgā Patiesība, kas ieved Mūžīgajā Godībā;

Dieva Svētnīca, Mana meita, staigā ar Mani;

ΙΧΘΥΣ

 

---