saņem Manu Mieru;

Es tevi nesu uz Saviem pleciem kā gans, kurš nes Savu vājo jēriņu; Es tevi nesu, jo zinu, ka tu esi vāja, nožēlojama un nespēj iet pati saviem spēkiem; Es, Kungs, izleju pār tevi žēlastību pēc žēlastības – lai tu izdzīvotu; Es neņemu vērā visu to, ko tu, meitiņ, nedari Manis labad; paļaujies; Es tevi esmu izglābis no Nāves un licis tev iet Man līdzās; ziediņ, Es esmu tevi izglābis, lai tu staigātu Manā Klātbūtnē;

pagaidi, maziņā… kuš… ieklausies Manī,2 klausies: … vai daudzus Es esmu piecēlis no mirušajiem šajā īpašajā veidā un pakāpeniski viņus apmācījis?

tad paļaujies uz Mani3… Es tevi nesīšu, lai tu piepildītu katru no tavām lūpām nākošo solījumu, katru tavu vēlmi upurēties Man; klausies ... kurš bija vēl vairāk ieinteresēts tavā pestīšanā nekā Es un Mana Māte?

jā, neviens;

neskatoties uz tavu bērnišķīgo neapzinīgumu, Es tev dāvāju Savu Vissvētāko Sirdi, lai Tā kļūtu par tavu mājvietu; Vassula, kādēļ gan Es satvēru tavu roku, izvedu tevi cauri tuksnesim un parādīju tev Debesis? un tavas acis skatīja tūkstošiem miriādu eņģeļu Man apkārt; meitiņ, Es tevi esmu apveltījis ar daudzām žēlastībām un svētībām, un visas tās ir Manas lielās Mīlestības dēļ uz tevi;1 paklausies…2 caur šiem Vēstījumiem Es esmu vēlējies garīgi audzināt gan tevi, gan miljoniem citus; Es neesmu nācis tikai tevis dēļ, Es neesmu gribējis piecelt tikai tevi… caur šiem Vēstījumiem Es esmu vēlējies pacelt tautu pēc tautas, lai tās Mani godinātu; un, tāpat kā Es tevi esmu aizvedis uz Savu svētku Mielasta zāli, tā vēlos ievest tajā vienu dvēseli pēc otras…

neesi tik apmulsusi Mana Skaistuma priekšā … Es Esmu Pilnīgs … ieklausies Manī… neļauj savām acīm novērst skatienu no Manis, slavē Mani, un, ja vien tu atļausi, Es paturēšu tavu skatienu pievērstu Man – lai, raugoties Manā Pilnībā, arī tev rastos ilgas pēc pilnības tevī pašā; Es vēlos, lai tu būtu skaista, pilnīga un svēta, tādēļ atļauj Man vadīt tevi soli pa solim līdz pat Debesīm; tā ir patiesība, ka Es tevi esmu augšāmcēlis, lai darītu par vienotības zīmi un liecinieci, tomēr Es arī rūpējos, lai šīs sūtības piepildīšanai tavai dvēselei it nekā netrūktu…

tu līdzinājies neapdzīvotam tuksnesim, dzirdi Mani, – lai īstenotu Savu nodomu, Es nonācu tavā tuksnesī un uzcēlu tevī Savu Telti, lai tu uzplauktu un Es varētu darīt tevi par Savu Īpašumu un Savu Mājvietu; tagad tu piederi Man; tu esi Mans Īpašums un Mana Svētnīca; tādēļ Es tevi sargāju kā Savu acuraugu, Es tevi sargāju no Apmelotāja, kurš visiem spēkiem un visos veidos cenšas sagrābt tavu zemi un to izpostīt… viņš grib tevi pārvērst postažā; kā sargs Es dienu un nakti esmu nomodā par tevi, kā sargkareivis Es tevi aizsargāju no katra iebrucēja, nē-ē! nevienam Es neatļaušu iekļūt Manā Īpašumā;

ak, mīļotā, Manas Dvēseles svētītā… atļauj Man pačukstēt tev Savas Ilgas, lai tās tiktu pierakstītas, un pēc tam lai tās varētu izlasīt ļoti daudzas dvēseles… Es vēlos, lai cauri šīm rindām viņi sadzirdētu

Es neesmu uzrunājis vienīgi tevi, Es runāju ar katru dvēseli; nāciet pie Manis jūs visi, izslāpušie un izsalkušie, Es jūs izcelšu no nožēlojamības un piekļaušu pie Savas Sirds; nāciet pie Manis, visi izpostītie un atstātie, un Es likšu no jums izplūst ūdens straumēm; nāciet pie Manis, visi nogurušie, un atbalstiet pret mani savu galvu; dvēsele, atpūties Manī… Es nesīšu visas grūtības un raizes – atdod tās Man, un Es tevi atvieglošu; priecājies! tavā niecībā Es Esmu tavs Viss, tavā nabadzībā Es esmu Karalis; ja tu pilnībā atdod sevi Man, tad Es varu piepildīt Savu Gribu! dvēsele, Taisnīgums un Taisnība novēro tev, tādēļ nepievil Mani, Pestīšana stāv pie tavu durvju sliekšņa;

Vassula, ļauj Manai Mīlestībai tevi apsegt; esi uzmanīga, esi nomodā un neatstāj Mani novārtā; atceries, Es esmu tavs Laulātais Draugs, Es, Kungs, tevi svētīju; vienmēr paturi Mani savā prātā, tas Mani tik ļoti iepriecina; Es tevi bezgalīgi mīlu; nāc;

---