Miers lai ir ar jums, Mani mīļotie bērni;

šodien Es visus jūs aicinu uz lūgšanu par Vienotību; lai apvienotos, jums ir jāmīl, lai apvienotos, jums ir jābūt pazemīgiem un paklausīgiem; neļaujiet kādai citai mācībai jūs novest no ceļa; palieciet uzticami, un jūs nepaklupsiet; mūsdienās zemes nenes nedz laimes, nedz tikumu ražu, jo jūsu paaudze ir pametusi Kungu; visa tā iznākums ir grēks, laimīgs ir tas cilvēks, kurš ir ticis no tā pasargāts; ja jūsu paaudze būtu staigājusi Dieva ceļu, jūs dzīvotu mierā;

ak, bērniņi, Es jūs saucu un Es jūs aicinu; Mani saucieni atskan visās tautās; mirušie1 nespēj nedz piesaukt Kungu, nedz Viņu slavēt, bet jūs, kas esat vērīgi pret Maniem aicinājumiem, slavējiet un pagodiniet Viņu ar savu mīlestību, ticību un cerību; tev pieder Debesis, Manu bērniņ, tādēļ es tevi lūdzu: tu, kam ir mute, runā uz Kungu un svētī Viņu; tu, kam ir acis, raugies Viņa Skaistumā; vairāk laika veltī tam, lai domātu par Viņa Brūcēm, Kuras tev ir dāvājušas pestīšanu; tu, kam ir ausis, dzirdi Mūsu aicinājumus un lūgumus, bet tu, kam ir sirds, – mīli Kungu un pielūdz Viņu, un atdod savu sirdi Viņam; patiešām – mirušie2 nedz redz, nedz dzird, tie nerunā un nejūt; mīļotie, Tas, Kurš ir radījis jūs, noliecas pie jums ar Savu Sirdi plaukstā, piedāvādams to jums; kā līgavainis, kas savai mīļotajai dāvā gredzenu kā saderināšanās zīmi, tā jūsu Dievs dāvā jums Savu Vissvētāko Sirdi kā Savas Mīlestības Zīmi, kas apliecina Viņa laulības ar jums; kā līgava greznojas ar dārgakmeņiem, tā arī Kungs, ķēniņu Ķēniņš, izrotās jūs ar Saviem Dārgakmeņiem;3 neguliet, bet palieciet nomodā;

jūs esat atpirkti ar Viņa Dārgajām Asinīm, tādēļ neļaujiet pirmajai straumei aiznest jūs prom; ļaujiet Viņa Ugunij jūs pārvērst par dzīvajām lāpām Viņa Baznīcā, ļaujiet Viņam jūs izveidot par liesmu, kas apgaismo un silda; ļaujiet Viņam sevi veidot pēc Sava Tēla, lai jūs būtu uzticami un neatlaidīgi, un Viņš jūs lietos par Savas Jaunās Baznīcas balstiem;

ak, bērniņi, nebaidieties, jo Dievs vienmēr dara lielas lietas – paļaujieties uz Viņu; eņģeļi jau tiek izsūtīti pie jums, lai tiem ir izsētu dievišķo sēklu visā pasaulē, un nestu Miera un Mīlestības vēstījumus lielo satricinājumu laikā; šīs sēklas tiks uzņemtas tāpat kā lietus, kas nolīst pār izkaltušu zemi; vai neesat ievērojuši, kā Dievs ir atvēris Debesu Durvis un izlējis pār jums Savu Debešķīgo Mannu? vai neesat pamanījuši Viņa Svētā Žēlastības Gara izliešanos? Visvarenais ir apžēlojies par jums un ir teicis: „Lai Mana tauta ēd; dodiet viņiem ēst Debesu Maizi”; Viņš no Sava Troņa ir devis pavēli; tāpat kā Mozus laikos Tēvs dāvāja tautai tuksnesī daudz vairāk mannas, nekā tā bija spējīga apēst; un vai Jēzus, Viņa Dēls, nepavairoja maizes un zivis? vai cilvēku tūkstoši nebija paēduši līdz sātam? tā arī šodien neesiet pārsteigti, redzot Dieva Svēto Garu pilnā spēkā nonākam pār jums un pabarojam tautas ar Debesu Mannu;

ak, cik maz jūs pazīstat Vissvētāko Trīsvienību! jūs netiksiet pamesti postā vai izsalkuši, jūs netiksiet atstāti novārtā un izbadējušies, klīstam šajā tuksnesī…

jūsu laikmeta sabiezējusī tumsa neilgs mūžīgi, jūs tiksiet šķīstīti no grēkiem, bet Zvērs pavisam drīz tiks paralizēts un kopā ar visu viņa cilti līdīs uz vēdera putekļos; jo drīz pie apvāršņa parādīsies Gaisma, un tā būs Lielā Zīme;

ja jūsu kājas vēl arvien šaubās un nespēj izvēlēties starp labo un ļauno, tad lūdzieties, lai tās neievestu jūs kārdinājumā; ja jūsu sirdis vēl arvien atsakās nodziedāt Kungam Mīlestības dziesmu, lūdzieties, lai Ļaunais jūs nepieviļ; ja jūs acis izvairās lūkoties uz Debesīm, meklējot Debesu lietas, lūdzieties, lai jūsu Debesu mājoklis jūs kādudien uzņemtu; ja jūsu dvēsele vēl arvien pieder pasaulei, lūdzieties, lai šīs pasaules netikumi neapvij jūs cieši kā valgs un lai Čūska nevar jūsos ieperināties; lūdzieties no visas sirds, ar prieku nesiet upurus, lai jūsu darbs ir vērtīgs un noderīgs, un Es apsolu, ka jūsu gaismeklis naktī nenodzisīs;

esiet izslāpuši pēc Dieva!

Es esmu nomodā par jums visiem un šajā mirklī Es noliecos, lai jūs visus svētītu;

 

ziediņ, esi kopā ar Mani; pēc desmit dienām ir tava dzimšanas diena – diena, kurā Es tevi aicināju un iestādīju šajā zemē; ak, ziediņ! palūkojies uz Mani, tas Mani tik ļoti iepriecina; Mans īpašums, Manējā, cik ļoti Es, tavs Kungs, tevi mīlu! kā Es tevī līksmojos! tu biji garīgi mirusi, bet Es tevi piecēlu un aicināju dzīvot Manā pasaulē; jūties laimīga! paraugies uz visu, ko esmu tev devis! paraugies uz dārgumiem, kurus tev dāvināju; tavas pārdomas ir ļoti vērtīgas; sarunas starp mums ir dārgums, kuru meklējuši daudzi jo daudzi, bet Es to esmu atnesis tev un uzdāvinājis tev kā dāvanu, Es nācu no Debesīm līdz pat tavai istabai, lai pasniegtu tev šo dāvanu; Manus dārgumus meklē daudzi, tomēr tikai retais tos saņem; Vassula, Vassula, dzīvo vienotībā ar Mani, vienlaikus nemitējies ilgoties pēc Manis, jo tas ir vispilnīgākais dievbijības auglis; ar kādu baudu Es paņemu šo augli! ziedo Man savu laiku, sniedz Man savu roku, esi Mans piezīmju blociņš;

vai Es neesmu tevi Savā Svētumā svētdarījis? tādēļ tu upurē Man pati sevi, savu gribu un spēkus; maziņā, atļauj Man tevi lietot, atļauj Manai Mīlestībai pārklāt tevi, Manu dūjiņ;

mīli Mani;

 

---