Mana Vassula, tas esmu Es, Kungs; sajūti Mani, jo Es esmu tev līdzās; apzinies Manu Klātbūtni;3

Es dalos ar tevi Savā Krustā, Savā Ērkšķu Vainagā un Savās Naglās; Es tevi esmu izredzējis un izvedis no mirušo valstības; Es tevi esmu atdzīvinājis Savā Sirdī, un tu esi kļuvusi par Manas neremdināmās Mīlestības upuri; Es tevi esmu darījis par grēku izpirkšanu daudzām dvēselēm, kuras vienotības vietā izvēlas šķelšanos, lai arī visas mājo zem Mana Svētā Vārda; Es dalos ar tevi Savās skumjās un ciešanās, tādēļ, meitiņ, mierini Mani, un Es mierināšu tevi;

Vassula, Manu bērniņ, Es tevi esmu uzcēlis, lai tu remdinātu Manu Taisnību, Es tevi esmu uzcēlis, lai tu iepriecinātu Manu Dvēseli; nebīsties, Manu bērniņ, jo Tēvam
labpatīk tevī atrast visu to, kas tu neesi; tev nav nekādu nopelnu, itin nekādu, bet Es tevi esmu tev parādījis labvēlību, neskatoties uz tavu samaitātību un grēcīgumu; Mana Uzticamība un Laipnība ir neizmērojamas; upurējies arvien vairāk, Mans bērniņ, – tu esi Mans vīraks un Manas mirres! Es tevi tik ļoti mīlu! Es darīšu tevi dedzīgu Manis, tava Dieva, dēļ, un uzticamu Maniem Baušļiem; Es tevi esmu svaidījis ar Savu eļļu; ak, Mans īpašums, dzīvo Manī un atļauj arī Man dzīvot tevī! Es esmu Tas, Kuram tev nekad nevajadzētu pretoties; nekad neatstāj Mani un nekad nenoliedz!

Es esmu Tas, kurš iedveš tevī Dzīvību! atļauj Man tevi pilnībā pārņemt un nepretojies nemaz! vai Es nepārpludinu tevi ar žēlastībām? vai Es tevi pilnībā nepārņemu ar Savas Sirds kvēlojošajām Liesmām? vai neesmu tevi ievedis Savu eņģeļu un Svēto sabiedrībā? vai kādreiz Es būtu tevi atturējis no ciešanām, dvēsele?

tādēļ, dvēsele, tava daļa tagad ir Mani mīlēt un zemoties Manā priekšā, tava daļa ir Mani pielūgt un iepriecināt Manu Dvēseli; tev ir jāpieņem Mani Manā Svētajā Upurī;

nāc ... nāc ... tuvojies Man; atļauj Man dažkārt pačukstēt tev, cik ļoti Es tevi mīlu; ļauj Man tevi noglāstīt ar Savu Maigumu, ļauj Man tevi noglāstīt ar Savām Svētībām; nāc un atbalsti savu galvu uz Manas Sirds; tu neesi tikai Mans piezīmju blociņš, dvēselīt, tu esi arī Mana mīļotā līgava, ko tā mīl Mana sirds, un ilgojas dziedāt tev dziesmu; Mana Balss ir saldmes pilna, bet Mana Sirds ir kvēlojoša Mīlestības Uguns, un Mana Smarža ir valdzinoša un smalka;

redzi, kā Es steidzos pie tevis, pirms vēl tu esi atvērusi savas lūpas un no tām ir nācis kaut vārds, Mani piesaucot! tu Man esi kā uzziedējis zieds ērkšķu vidū, tu esi kā jūrā izmests tīkls, ko Es izmetu, lai tu noķertu dvēseles Man, tavam Karalim;

Vassula, Manu meitiņ, ja tu vēl to nezini, tad tagad Es tev saku: seko Manu Asiņu zīmēm, un uzņemies Krustu, kuru Es tev esmu uzticējis, seko Manu Asiņu zīmēm, jo tās tu esi meklējusi jau kopš savas jaunības;1 tās tevi atvedīs pie Manis, tās tevi ievedīs Manās Rokās un Manā Sirdī; ak, Vassula! Es tevi sargāšu kā Savu Acuraugu; Es tevi esmu izcēlis no bedres, lai dāvātu tev vietu Manas Sirds izredzēto dvēseļu vidū; Es esmu salaulājies ar tevi, lai dalītos ar tevi Savā Krustā; Mans Krusts ir kļuvis par mūsu laulības gultu, un kopš šī brīža tu uz mūžiem esi kļuvusi Mans Īpašums;

nolaid savas acis Kunga un sava Laulātā Drauga priekšā, ļauj Manai Rokai palikt uz tavas galvas, lai tevi svētītu un apdvestu tavu pieri ar Manu saldo Mīlestības Nopūtu, Mana Maiguma dvašu; Manu bērniņ, Es vēlos tevi redzēt brīvu no jebkādām raizēm, Es gaidu tikai, kad varēšu tev parādīt Savu laipnību un žēlastību, Es gaidu, kad varēšu tevi uz mūžiem paslēpt Savā Vissvētākajā Sirdī, kur tu atradīsi Patiesu Mieru;

---