1990. gada 28. jūlijs
Jēzu, mani ir pārņēmis vienaldzības mākonis… Šķiet, ka nekad netikšu ārā no apātijas, esmu nabaga grēciniece…
Es zinu, bet kādēļ tu nelūdz pēc Manas palīdzības? kādēļ tu meklē palīdzību kaut kur citur? ja vien tu pievērstu savu skatienu Man, tu ieraudzītu Manu Gaismu, un Es tevi apveltītu ar tām lietām, kuras tu lūdz; tu esi nabadzīga, bet Es spēju parūpēties par tevi! Man pietiek pateikt tikai vārdu: audz! uzziedi! un tavā tuksnesī Es likšu izplūst upēm; bērniņ, vai Es tevi kādreiz pametu?
Nē, mans Kungs, nekad.
tad kādēļ tu nenoticēji Manai Klātbūtnei? 1 vai neapzinies, ka Es nemitīgi meklēju tavu skatienu? Es esmu tevi darījis par Savu Līgavu – vai tā nav?
Jā, tā ir, Mans Kungs.
tad reizi pa reizei palūkojies uz Mani, tas tev pienākas! Vassula, paklausies, tu zini, ka Man pietiek pašam ar Sevi un Es varētu bez tevis iztikt; vairākkārt esmu tev teicis, ka esmu Visvarens, bet Man patīk vājums, jo tajā Mans Spēks atklājas vislabāk;
maziņā, Es ik dienas esmu ar tevi, Es esmu ar tevi ikvienā tavas dzīves stundā un sekundē, Es vienmēr esmu jūsu vidū ... atceries, ka kopā ar Mani ir arī Mana Māte,
Jā, mans Kungs…
vēlreiz atkārto kopā ar Mani: mēs, mums, mūžīgi mūžam;
ΙΧΘΥΣ
1 Tas bija noticis šopēcpusdien, kad dvēseles acīm ieraudzīju Kungu.
|