miers lai ir ar jums visiem; Es, Jēzus, svētīju jūs visus… šajā brīdī savā vidū sajūtiet Manu Klātbūtni, sajūtiet Mani savās sirdīs… nenocietiniet savas sirdis ar šaubām, bet gan pilnībā atveriet tās, lai pēc iespējas labāk izprastu Manas Mīlestības Vēstījumu;

Es nāku jūsu vidū kā Karalis un Valdnieks, lai jums atgādinātu par Savu Mīlestību un Upuri; Es nāku jums atgādināt, kam jūs piederat; Es jūs visus esmu atpestījis ar Savu Upuri, un jūs piederat Man;

šodien Mans Žēlastības Gars ir izliets pār jums tik bagātīgi kā vēl nekad agrāk, jo vīģes koka augļi ir gandrīz ienākušies, un pavisam drīz jūs varēsiet no tā mieloties;

jūs vairs nevarat vaicāt: „kur ir mans Dievs?”; tīreļa ganības Es atkal pārvērtīšu leknās pļavās, lai jūs tajās rastu atpūtu; Es vairošu Savu Vīna dārzu skaitu un stādīšu arvien jaunus vīna kokus, Mani augļu koki nesīs pārbagātu ražu, un jūs varēsiet mieloties pēc sirds patikas no Maniem Debesu apcirkņiem; ieklausieties Manī: vai jūsu Debesu Tēvs nav atvēris Savas Debesu krātuves, lai pabarotu izsalkušo tautu ar Savu mannu? jūsu Debesu Tēvs ir licis maizei nolīt pār Savu tautu, bet no Horebas klints ir devis viņiem dzert veldzējošu ūdeni; un Es – vai Es nepavairoju maizes un zivis, lai pabarotu tūkstošus un visi varētu paēst līdz sātam?

ak, mazticīgie, vai tiešām jūs nespējat atšķirt laiku zīmes? kādēļ arī tagad jūs šaubāties

par to, ka Mans Svētais Žēlastības Gars1 ir tik lielā pārpilnībā izliets pār jums? vai neesat sapratuši, ka Viņš ir Tas, Kurš jūs piepilda šajā tuksnesī? Es sacīju, ka aplaistīšu Savu augļu dārzu un veldzēšu Savas puķu dobes;2 Es izliešu Savu mācību kā pravietojumu un mantojumu visām nākamajām paaudzēm,3 tāpēc nebīstieties, jo tas esmu Es, Kungs, jūsu Pestītājs;

vai esat kādreiz iedziļinājušies mannas un pavairotās maizes un zivju noslēpumā? ja jūs līdz galam to izprastu, tad spētu saprast arī mūsdienās notiekošo Gara izliešanos un brīnumainās paēdināšanas jūsu ticības priekšteču laikos ...

ziediņ,

tagad kopā ar Mani lūdzies par Krieviju:

„Ak, Dievs, liec, lai viņa sekotu Tev. Ak, Kungs, izglāb viņas dvēseli un augšāmcel viņu, tāpat kā esi augšāmcēlis Lācaru. Ietērp Savu mīļoto meitu, kas ir tik dārga Tavās Acīs, greznās drānās un ieved Savā Dievišķajā Sirdī. Ļauj šai zemei atspoguļot Tavu Dievišķību, piecel to un ļauj tai iet kopā ar Tevi. Atbrīvo viņu no tās važām, salaulājies ar to un dari to par Savu īpašumu uz mūžiem. Āmen.”

izsaki šo lūgšanu Man;

raksti, Mana Vassula:4 ... līdz pat šo dienu paēdināšanām; izprotiet Manu pārdabisko raksturu un Manu uzticamību pestīšanas apsolījumam; Es nevēlos, lai Man no jūsu paaudzes būtu kādi noslēpumi, jo drīz vien Es atklāšu drošu un līdzenu ceļu, un nosaukšu to par Svēto Ceļu, un šis Ceļš vedīs pie atvērtā Tabernākula; nebūs vairs šakāļu midzeņu,5 nebūs arī apslēpto tumsības darbu! nebūs vairs viņu apkārt ložņāšanas nakts vidū! Es, Kungs, it visu izvedīšu Savā Gaismā, un nebūs vairs nakts, jo Mana Gaisma atmirdzēs pār jums vienmēr; Es novietošu Savas Zināšanas svētā Ceļa malās, un izlikšu ceļa zīmes, kas jūs aizvedīs pie zināšanām; Es labi iezīmēšu ceļu;

tad Es jūs apveltīšu ar dedzības garu, lai jūs slavētu Mani, savu Dievu; Savus pazudušos dēlus un meitas Es atvedīšu atpakaļ, lielā Mīlestībā viņus ieskāvis Savās Rokās, un viņi dzīvos Manā Gaismā, un visās Debesīs svinēs viņu atgriešanos; neviens vairs neteiks: „Kur ir mūsu Dievs?”, jo Es Savu Likumu dziļi iegravēšu jūsu sirdīs; šis Apsolījums ir uzrakstīts un stāv Manu Acu priekšā: uz agrākajiem pamatiem Es no jauna uzcelšu Jeruzalemi;

atgriezdamies Es biju cerējis atrast jūsu vidū svētumu, bet tā vietā esmu ieraudzījis maldinošus ļaudis, kuri tirdī Manu Miesu; Es ilgojos atrast mīlestību, bet vienīgais, ko dzirdu, ir naida pilni saucieni, kas atskan no viņu postažas; kur ir pazudusi tā godība un skaistums, kurus Es reiz esmu tiem devis? kur ir pazudis viņos ielietais Gars? šie Kaini gaismu ir aizstājuši ar tumsību, bet tumsību nosaukuši par gaismu, viņi ir zaudējuši garīgumu; viņi neņem vērā Manu svēto Likumu, kas dod viņiem pavēles, tie mīda to kājām, šis laikmets pretojas Manam Likumam, apstrīdot katru vismazāko rakstu zīmīti; vai Es neesmu skaidri teicis, ka Mani mīl tikai tas, kurš pieņem Manus Baušļus un tos tur?

jūsu laikmetā daudzi sevi uzskata par Likuma pazinējiem, tomēr patiesībā viņi neizprot ne argumentus, kurus paši lieto, ne arī viedokļus, pie kuriem pieturas; ak, cik ļoti Mani nogurdina viņu pļāpas! viņi Mani nogurdina, jo tie nesargā ne Manas Zināšanas, ne Likumu; Es nenāku, lai caur šiem Vēstījumiem jūs notiesātu, bet gan Mīlestībā jūs brīdinātu un pamodinātu no jūsu vienaldzības; Es nāku iedrošināt Sev uzticamo atlikumu, gan priesterus, gan lajus – visus, kuri Mani mīl un paliek Man uzticīgi, un atspoguļo Manu Attēlu; jūsu dēļ Es atvēršu līdzenu ceļu, Manis svētītie; šī ceļa malā Es iestādīšu auglīgus kokus,1 bet jūsu zeme pabaros daudzus jo daudzus; neviens nespēs iznīcināt jūsu zemes augļus vai arī izpostīt dārzus; jūs tiksiet saukti par uzticamajiem, un jūsos nebūs nekā no lepnības, maldīguma vai racionālisma; jūsu augļi pabaros arī citas izsalkušās tautas, tās, kuras ir sabrukušas zem ateisma smaguma;

Es esmu nolēmis ietērpt jūs visus vecajo drānās2 un atjaunot Savu Baznīcu uz tās senajiem pamatiem; Es Savu Līgavu izgreznošu ar viņas pirmajiem dārgakmeņiem, no jūsu mutēm tad pie Manis pacelsies nemitīgas gaviles un slava;

mīļotie, Es esmu pasaules Gaisma, Es eju jums pa priekšu, tomēr vēlreiz jums saku: ir arī citas avis, kuras nav no jūsu ganāmpulka, bet arī tās Es ievedīšu Savā Atjaunotajā Baznīcā, un būs viens Ganāmpulks un viens Gans; ejiet pie visām tautām un iemāciet tām lūgt Tēvu šādiem vārdiem:

„Žēlsirdīgais Tēvs, lai tie, kuri klausās, bet nedzird, beidzot saklausa Tavu Balsi un šoreiz saprot, ka Tu esi svētumu Svētums;

atver to acis, kuri redzēdami neredz, lai viņi beidzot ieraudzītu Tavu svēto Vaigu un Tavu Godību, pieskaries viņu sirdīm, lai tās atveras un izprot Tavu Uzticamību;

Taisnīgais Tēvs, es Tevi lūdzu, lai visas tautas atgrieztos un taptu dziedinātas Tava mīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus svētajās Brūcēs. Āmen.”

izprotiet, ka šajā lūgšanā jūs lūdzat par pasaules pestīšanu;

drosmi, brāļi, Mani skolnieki, esiet drosmīgi… Es esmu pie jums ik dienas; bezbailīgi sludiniet un aizstāviet Manu Vārdu; sludiniet ar degsmi un atgādiniet pasaulei, ka Es esmu Svētais; māciet viņiem dzīvot svēti; esiet laipni, kā Es esmu laipns, parādiet Manu pacietību un Mīlestību; pavisam drīz, patiesi Es jums saku – pavisam drīz nāks Tas, Kuru jūs gaidāt; Es nākšu pie jums kā Mīlestība; jā, Mīlestība atgriezīsies šai tuksnesī kā Mīlestība; pavisam drīz Es piepildīšu Savus Apsolījumus;

Mani mīļotie draugi, atcerieties, ko Manu pravieši ir sludinājuši Laiku beigās; viņi ir teikuši, ka pirms atnākšanas būs lieli pārbaudījumi un sakustēsies zemes pamati, un pār visu zemi nolaidīsies lielas izbailes, bet debesis līdzināsies vienai vienīgai tumsai; to visu redzot, nebīstieties, jo Es būšu jums līdzās, Es esmu apzīmogojis jūsu pieres ar Savas Mīlestības zīmogu;

Es svētīju ikvienu no jums, atstājot uz jūsu pierēm Savas Mīlestības nopūtu; Es esmu Jēzus Kristus un Es saku, ka mīlu jūs ar mūžīgu Mīlestību;

esiet vienoti;

ΙΧΘΥΣ

---