|
1990. gada 30. jūnijs
Kungs, viņi nav novērtējuši Tavu neizsakāmo Mīlestību, Mīlestību, kuru nevar apdzēst nekādi plūdi, un nekādas straumes to nevar noslīcināt. Patiešām, es Tev saku: man nav vairs spēka, un mana dvēsele vairs nerod mierinājuma.
Tā vien šķiet, ka esi ļāvis man piedzīvot rūgtuma pārpilnību – vai varētu nākt vēl kaut kas? Es pagriezu savu vaigu sitienam un ļāvu pār sevi nākt netaisnībai. Tavas avis, kuras Tu biji sapulcinājis, tagad ir izkaisītas kur nu kura…
„Es viens pats minu vīna spaidu, un neviena no maniem ļaudīm nebija ar mani.”
skaties, kas nāk no Debesīm līdz pat tavai istabai? tas esmu Es, Jēzus ... tavs Laulātais Draugs, nebaidies, jo Es atkal steigšos tev palīgā; tava miesa ir vāja, bet tavs gars šajās dienās bija viesuļvētras nests; Es esmu tev līdzās, nebaidies, Manu meitiņ, Mana līgava, Manu garu smacē žēlums, noskatoties, kā esi tikusi atstāta viesuļa varā, bet Es tevi paņemšu laukā no tā; Mani ienaidnieki turpina vairot Mana Tēva Taisnību, un kurš gan spēs Viņu apturēt? kā gan Viņš varētu kļūt pielaidīgāks, ja ļaundarība ir viņu vienīgā maize!
Mans Dievs, neatstāj Mani!
Manu bērniņ, turies pie visa tā, ko esmu tev dāvājis, cieši pieķeries Man; šie cilvēki nespēj aizmigt, pirms nav tev nodarījuši ļaunu; Es viņos noraugos, bet Mana Tēva Taisnīgums uzvirmo, dzirdot, kā viņi nāk pie Manis ar nedzīviem vārdiem… vai viņi nav lasījuši Rakstos, ka „dažus Es esmu svētījis un darījis svarīgus, bet dažus esmu svaidījis un paaugstinājis Sev pie labās rokas” (Ekl 33, 12); bet, kad pienāks Mana Diena, Es nežēlošu nevienu no viņiem! kas attiecas uz tevi, Mans bērns, – tu esi Mans īpašums tieši tāpēc, ka esi nabadzīga, tomēr viņi vēl nav to sapratuši … meitiņ... meitiņ... neraudi... nāc… viņi ir bijuši bagātu tirgoņu rokās un tikuši nopirkti par visdārgākā auduma cenu ... ceri, Mana Vassula, ceri… tici, Mans bērns, tici Man, Es nekad tevi neatstāšu ... nekad ... nekad… svētītā, viņi jau ir saņēmuši Manu piedošanu, jā, arī tie, kuri, neizdarījuši kaut ko ļaunu, nespēj aizmigt, tādēļ piedod viņiem arī tu…
Kungs, es viņiem piedodu, jo tie nezina, ko dara…
Manas Acis noraugās tevī; Es esmu tava spēcīgā aizsardzība un tavs patiesais atbalsts, un tādēļ nekas nespēj nostāties starp Mani un tevi; pat ja tevi vajā, nodod vai uzbrūk – vai gan ir bijis kāds pravietis, kuram neuzbruktu, kuru nevajātu un nenodotu? praviešiem Manā Baznīcā ir ierādīta otrā vieta aiz apustuļiem, tomēr tie vienmēr ir tikuši vajāti, jo no viņu mutes atskan tik traucējošā patiesība;
Kas man tagad būtu jādara? (Šo jautājumu Jēzum es izteicu ar ļoti lielām skumjām.)
atved Manu tautu atpakaļ ticības paklausībā; 1
izplati Manu Vēstījumu; nāc, Es pats tev došu tam līdzekļus; Es apmierināšu katru vajadzību īstajā laikā; ziediņ, visur izplati Manu vīraka smaržu;
Tavs prāts lai notiek, un lieto mani, kā vien Tev labpatīk! Dari mani par Tava Miera un Mīlestības nesēju!
1 Kungs šos vārdus izrunāja ļoti majestātiski, ne mirkli nevilcinoties.
|
Saraksts pēc alfabēta 
