miers lai ir ar jums ... Es esmu jūsu Svētais, kurš no augšienes nolūkojas jūsos ... atcerieties un pārdomājiet sevī, un sajūtiet Manu Klātbūtni… sajūtiet Manu Klātbūtni, sajūtiet Manas Acis, kuras noraugās jūsos; patiesi Es jums saku – nevienam nav lielākas Mīlestības par Manējo; Es esmu Tas, Kurš jūs mīl visvairāk – dzīvais Dievs;

Mani mīļotie, šodien jūsu tautas mājo tumsībā, tomēr Es, Savā bezgalīgajā Žēlsirdībā, nāku atjaunot Savu Namu un atvest jūs atpakaļ pie Sevis; Es patiešām izleju Savu Garu pār visu cilvēci, lai pabarotu jūsu izsalkušās tautas ar Savu Vārdu, un atgādinu jums, ka Es esmu Svētais;

Es nāku, lai iedrošinātu jūs darīt labu un novirzītu no ļaunuma ceļa; dvēsele, Es stāvu pie pašām tavām durvīm un klauvēju; Es esmu Tas, Kuru tu meklē; Es esmu Tas, Kurš paceļ tavu dvēseli un to paaugstina;

patiesi Es jums saku: Mīlestība atgriežas; Mana Atnākšana ir pavisam tuvu, tādēļ lūdzieties par dvēseļu atgriešanos, lūdzieties, lai tās atgrieztos vēl pirms Manas Atnākšanas; lūdzieties, lai Mans sauciens tuksnesī sasniedz viņu ausis un izlaužas caur viņu kurlumu; lūdzieties Tēvu, lai Viņa Taisnības Kauss neizlīst pār malām pirms tavas atgriešanās, paaudze! sauciet uz Mani, un Es jūs sadzirdēšu!

ak, paaudze, paaudze … tu esi neizsakāmi samaitāta ... neaprakstāmi nešķīsta, tavas pašas vainas tevi nogalina; paaudze, tava izvirtība un neuzticība ir caurdūrušas Mūžību, tās ir satricinājušas Debesu balstus, tavas nekrietnības ir iztukšojušas tavu garu no jebkādas gudrības; ja vien tu zinātu, kā Mani eņģeļi dreb, ieraugot to, kas tevi sagaida… zeme, kuru tavas atkrišanas dēļ pārklās tevis pašas asinis! zeme, kura pati sevi saraustīs gabalos Manu eņģeļu acu priekšā! ja vien jūs visi izprastu satricinājumus, kuriem jānāk, jūs vairs netērētu savu elpu tukšām runām un bezdievībai;

Es, Kungs, izleju Savu Garu, lai jūs sagatavotu, lai no Debesīm jūs mācītu, lai aicinātu jūs uz grēku nožēlu un atgriešanos; Es esmu Žēlsirdības Dievs, kas šajās Žēlastības dienās noliecas pie jums, lai jūs izglābtu;

ieklausieties Manos brīdinājuma saucienos; mīļotie, Es nāku jūs modināt! Es nenogurstu, atgādinot šai nepateicīgajai paaudzei Savus aicinājumus, un Es turpināšu jūs saukt; Manas Lūpas nekad nepagurs, jūs aicinot, bet, kamēr Es runāju, Manas ciešanas nemazinās … paaudze, tomēr Gaisma vēl arvien ir tavā tuvumā, lai padzītu no tevis visu tumsu …

atver savas acis, atver acis un tu ieraudzīsi Mani visā Manā krāšņumā un diženumā; Es esmu gatavs dot tavām acīm gaismu redzēt, lai tu neaizmigtu nāves miegā; tavi darbi, paaudze, ir samaitāti un nekrietni, tie neatspoguļo Manu tēlu, tie ir tālu no Mīlestības un Svētuma; Es esmu jūsu Svētais, bet jūs ik mirkli Mani sitat Krustā; Es šodien jūs apskauju bezgalīgā Mīlestībā, un Mana Roka jūs maigi pabaro ar Manu Vārdu, lai atjaunotu jūsos zaudēto dievišķību,

Es nāku jūs atbrīvot no ļaunā, Es nenāku jūs iebiedēt, Savā bezgalīgajā Žēlsirdībā Es tikai nāku jūs brīdināt; pati Mana būtība ilgojas pēc jums, tā vēlas, lai jūs Man piederētu uz Mūžiem, tā vēlas jūs ietērpt mirdzoši baltās drānās; Mana Sirds izmisīgi vēlas aizvilkt jūs projām no jūsu riebeklībām; Es jūs aicinu, bet daudzi no jums šodien tomēr neatsaucas šim aicinājumam, Es runāju caur vājiem instrumentiem, bet daudzi no jums tomēr neklausās, viņi izturas pret Maniem vēstnešiem kā pret viltvāržiem, šie cilvēki drīzāk izvēlētos izdarīt to, kas izraisa Manī vislielāko riebumu: atņemt viņiem dzīvību…1 domājot, ka viņi Man izdara svētu pakalpojumu; viņu gars, būdams tumsā un neziņā, nepazīst Manu Svēto Žēlastības Garu, tāpat kā jūdi Manī nespēja ieraudzīt Mesiju! viņi Mani izaicina tā vietā, lai Mani paaugstinātu; viņi aizšķērso Manu Ceļu ar ērkšķiem un dzelkšņiem, veicinot nešķīstību un gadījuma sakarus šīs bezdievīgās un neprātīgās paaudzes vidū; sajūti Manu Agoniju, sajūti Manas Sāpes… Manas Acis aizmiglojas un nonīkst no raudāšanas;

Es nāku pie tevis lielā mīlestībā, lai pasniegtu tev Savas Mīlestības dāvanu, Sava Gara un Savas Dievišķības dāvanu; Es nāku tevis, lai atgādinātu par Savu Svētumu; Mana Vissvētākā Sirds tevi mīl, un tā pukst tev– atļaujiet Man tevi sadzirdēt… vai Es kādreiz redzēšu tevi iznākam no šī tuksneša? atgriezies pie Manis, lai Man vairs nav jāpaliek agonijā, gaidot, kad izdzirdēšu tavus soļus;

Es tevi nebāršu… Es tikai ļaušu tev ielīst Manā Azotē un aijāšu tevi ar Prieka asarām Acīs, Mans bērns, Es tevi cieši ietīšu Savā Mīlestībā un ļaušu tavai dvēselei iegrimt Manā Mierā… Es parūpēšos par tevi, vai Es neesmu tavs Gans? redzi, tu dzīvo tev apsolīto dienu iesākumā, Es esmu sacījis, ka Mans Žēlastības Gars dvesīs pār jūsu mirušajiem… Es esmu nolēmis jūs augšāmcelt no kapiem un atvest atpakaļ jūsu mājvietā:

Manā Vissvētākajā Sirdī;

Es jūs piepildīšu ar Savu Garu un jūs dziedināšu, un jūs atzīsiet Mani, savu Dievu; no jums Es sagaidu, ka jūs atvērsiet savas acis un sirdis un pilnībā uzticēsieties Man, upurējiet Man savu gribu, un Es izdarīšu pārējo;

neaizmirstiet par Manu svēto Klātbūtni; esiet Mani Gaismas Trauki, kuri nes sevī Manu Vārdu, un izplatiet Manus Vēstījumus;

Es, Kungs, svētīju ikvienu no jums; Es atstāju uz jūsu pierēm Savas Mīlestības Nopūtu; esiet vienoti;

 

---