1989. gada 30. septembris
Vienmēr es priecāšos par Tavu Mīlestību, katru dienas stundu, Mans Jēzu. Es nemitēšos sludināt Tavu Mīlestību un Uzticību, jo Mīlestība pastāvēs mūžam, tā ir stingri iesakņojusies Debesīs un virs zemes. Pienāks laiks, kad neviens vairs nespēs noliegt šo Mīlestību!
Manu bērniņ, atbalsties pret Mani un ļauj Man izbaudīt to mīlestību, ar kādu tu mīli Mani; ak, meitiņ, vienīgais, ko Es no tevis lūdzu, ir mīlestība; atzīsti Manu Mīlestību un liec savām lūgšanām kā vīrakam pacelties pie Manis; lai tava sirds pārveidojas par vīraka trauku, lai tā iepriecina Mani un remdē Manu Taisnīgumu un Manas Rētas, kuras Man ir cirtuši Mani labākie draugi; sajūti Mīlestību, ar kādu Es jūs visus mīlu, un tici Man ar bērnišķu ticību; necenties visu saprast un racionalizēt, jo tādā veidā tu vari noraut no savām acīm bērnības plīvuru;
Maniem Noslēpumiem (Sakramentiem) ir jātiek izrādīta tiem pienācīgā cieņa; Manas Klātbūtnes atklāsme, ar kādu esmu tevi apveltījis, arī ir Noslēpums; Es ilgojos, lai tu Man atdotu ikvienu mīlestības lāsi, kas ir tavā sirdī, un Es savukārt turpināšu piepildīt tavu sirdi no Savējās; tagad kādu mirkli nes Manu Krustu un atļauj Man atpūsties;
Mani bērniņi, Es vēlos jums pateikt, ka mērdējot savas miesas un dvēseles un upurējot to visu Man, Es to izmantoju Saviem dievišķajiem Darbiem; Es izmantoju jūsu upurus, lai atbrīvotu dvēseles no šķīstītavas; Es iekvēlinu jūsu sirdis šeit virs zemes, lai šķīstītavas dvēseles piedzīvotu atgriešanos; Es šķīstu jūsu dvēseles, lai viss, ko Man upurējat, tiktu izmantots citu dvēseļu pieļauto kļūdu labošanai, tas remdē Manu Taisnību, neļaujot tai iedegties un jūs iznīcināt; šie upuri Mani attur, tie Mani attur ... liela un neizmērojama ir Mana Žēlsirdība;
(Pēkšņi izjutu pār sevi ļaunā gara dusmas, viņš man uzbruka.)
nebīsties, jo Es, Kungs, esmu ar tevi; Es ne uz mirkli neatstāju tevi vienu; ļaunā gara dusmas ir pašsaprotamas; ja vien tu zinātu, cik ļoti viņš ienīst tos, kurus Es mīlu īpašā veidā! tāpēc, saproti, Manu bērniņ, kādēļ viņš tev uzbrūk, bet Es tevi pasargāju zem Sava Apmetņa, Es nekad neļaušu viņam tev ne pirkstu piedurt; viņš vienkārši ļaunprātīgi iespiežas dvēselēs, kuras viņā klausās, un šos savus upurus liek tavā ceļā – lai tevi vajātu 1 un galīgi apklusinātu; Sātans kā savu ieroci izmanto cilvēkus, un ir nolēmis likt tev ciest klusu, jo viņa acīs tu esi kā bazūne uz namu jumtiem, kas Manis dotajā Spēkā un Autoritātē izkliedz Patiesību;
Manu bērniņ, turpini saukt, turpini kliegt, cik vien skaļi vari; esi Mana Atbalss, jo tava balss ir Mana Balss; tu visu esi saņēmusi no Manas Mutes, tāpēc turpini saukt; izkliedz tautām Patiesību! tev nav jābaidās, jo Mani vajātāji tiks izklīdināti – īstenībā viņi ir Mani vajātāji, nevis tavi, jo Meli vajā Patiesību, Tumsība vajā Gaismu, tomēr beigās, Es, Kungs, gūšu virsroku;
maziņā, paliec Manā tuvumā, pilnībā veltī sevi Man, atļauj Man vienmēr tevī elpot, un esi Mans Pagalvis; saņem Manu Mieru; audz ticībā, tas Mani ļoti iepriecina; nāc, mēs, mums?
Jā, Jēzu, mēs, mums.
1 Šie vārdi man atgādināja 1989. gada 29. janvārī redzēto vīziju.
|