|
1989. gada 8. marts
Kungs?
Es esmu; Es tevi iedvesmoju lasīt Jonas grāmatu, jo vēlējos, lai tu un Mani bērni saprastu, ka Es vienmēr varu atlikt soda laiku, kuru esmu sagatavojis jūsu ļaunajai paaudzei; Es nevēlos, lai Mans Taisnības Kauss plūstu pāri malām, kā tas jau tagad notiek; Es jums saku: nožēlojiet grēkus, gavējiet un esiet svēti;
Kungs?
Es esmu;
Kungs, daži no mums gavē, nožēlo un pūlas… Vai ar to pietiek, vai arī mēs neesam uz pareizā ceļa? (Man šķita, ka šo pēdējo gadu laikā esam kļuvuši mazliet labāki un tagad esam uz pareizā ceļa.)
Mana Vassula, ļoti daudzi iet pa pazušanas ceļu, jo viņos ir uzkrājies ļoti daudz ļaunā, viņos valda nakts; kā gan tu vari teikt, ka šī paaudze atrodas uz pareizā ceļa?
Ko mums darīt, lai ikviens uzzinātu, ka atrodamies posta bezdibeņa malā? Daži to pat nenojauš!
kamēr tiek nospiests Mans Gars, kamēr Manējie apslāpē Manus brīdinājumus un ar savu nicinošo izturēšanos pret pravietojumiem apspiež Garu, kamēr viņi gandrīz vai ar prieku sludina, ka Mūsu Klātbūtnes zīmes nav īstas un patiesas, – Es ilgāk to nepacietīšu un Mana Taisnība ņems virsroku… vēl šodien Es nāku pie jums kā visžēlsirdīgākais Draugs, bet jau rīt Es ienākšu jūsu vidū kā bargs Tiesnesis; viņi apslāpē Manu Garu un izsmej Manas Svētības; viņi ir mūsdienu Kaini;
nekad neaizmirstiet, ka Es jūs visus neprātīgi mīlu; Es attālināšu Savu Taisnību vienīgi tad, kad radikāli tiks labotas kļūdas;
ΙΧΘΥΣ
Mīlestība tevi mīl;
Es esmu erceņģelis Miķelis: Dieva bērns, nekas nav neiespējams Dievam; kļūdām ir jātiek radikāli izlabotām; ja jūsu paaudze atgriežas, Svētumu Svētums attālinās no jums Savu Sodu; lai tie, kuriem ir ausis, dzird, jo Viņa Žēlsirdība sniedzas uz paaudžu paaudzēm visiem, kas Viņu bīstas; esiet nomodā un nekad nepagurstiet, labojot pieļautās kļūdas; tie, kuri pašreiz jūs izsmej, vēlāk griezīs zobus; Es, erceņģelis Miķelis, nepaguris lūdzos par šo ļauno paaudzi;
bērniņ, lūdzies un paklausi Kungam; slavē Viņu, jo Viņš jūsu vidū izlej Savu Garu;
Paldies Tev, erceņģeli Miķeli!
miers lai ir ar tevi;
Vassula,
Jā, Kungs?
pieraksti vēl šo: kā gan Manējie lai mierīgi lūdzas apustuļu ticības apliecību, sakot „Es ticu uz Svēto Garu”, ja vairums noliedz Gara darbus un tos iznīcina? patiesi Es tev saku: Es viņos svētuma neatrodu; kad šajā tumsībā viņi kaut kur tālumā pamana vārgu liesmiņu, tie traucas kā viesulis, lai to apdzēstu, jo vēlas tumsas aizsegā turpināt savus ļaunuma pilnos darbus; viņi nevēlas, lai to darbi nāktu gaismā, nē, Vassula, šķiet, ka viņi arī nevēlas dzīvot Gaismā;
Kungs, es Tev pielūdzu! Tu esi mana Gaisma un pasaules Gaisma!1
nāc; tu Mani iepriecini; kādu dienu, Manu bērniņ, tu redzēsi tikai Gaismu, vienu vienīgu Gaismu! nekad nezaudē drosmi, jo Es esmu ar tevi ik dienas, līdz galam;
ΙΧΘΥΣ
Paldies Tev, Kungs Jēzu, esi svētīts! Slava Tev, Kungs!
1 Rakstot šos vārdus, es vilcinājos rakstīt „pasaules Gaisma”, jo iepriekš biju iecerējusi uzrakstīt „šīs pasaules”, bet pēc tam vārdiņu „šīs” izdzēsu. Man šķita, ka mūsu pasaulē valda tumsa. Jēzus par manām pārdomām tikai pasmaidīja.
|
Saraksts pēc alfabēta 
