|
1988. gada 12. septembris
Mans Kungs!
Es esmu, uzticies Man; 1 Es vienmēr esmu ar tevi; ne visām dvēselēm ir tikusi dota šī žēlastība, kuru tu, saskaņā ar Manu Gribu, esi saņēmusi; cik ilgi tu vēl šaubīsies? tici… aizej no tiem, kuri cenšas tevi saplosīt, jo viņu sirdis ir aizvērtas un viņi dzīvo tumsībā; kādēļ sekot aklajam, kurš aizmaldās arvien tālāk tuksnesī? Es esmu Viens un Vienīgais, kam tev ir jāseko, tādēļ atver savas ausis, jo tu spēj sadzirdēt; pūlies sadzirdēt un saprast, izjūti Manu Klātbūtni; kādēļ tu novērsies, ieraugot Mani? pievērs Man savu skatienu, cieši palūkojies uz Mani, jā, bērns! 1 vai redzi? tu vari, ja vien tu centies; saderinātā! esi Man patīkama, pārdomā visu, ko es tev esmu devis, un pagodini Mani; Kungs, es esmu tik vāja!
lūdzies par savu vājumu, un Es nepalikšu malā; Es tevi pacelšu, Mana mīļotā, ēd Manu Miesu; pieraksti:
(Jēzus man ļauj uzrakstīt, ka šie vārdi „ēd Manu Miesu” man atgādināja iepriekšējās nakts sapni. Es sapņoju, ka noņemu no aptuveni 20 cm gara krucifiksa Jēzus Miesu un to visu apēdu.)
Es tev devu šo redzējumu; tev ir jāēd Mana Miesa, Es to tev esmu dāvājis; dzer Manas Asinis, Es vēlos, lai tu dzertu arī Manas Asinis;
Vassula, vai gribi zināt, kādēļ tu dažkārt šaubies? tādēļ, ka tu, Mana roze, dzīvo tuksnesī, bet roze tuksnesī izdzīvot nespēj; tā spēj izdzīvot vienīgi tad, ja tai pievērš īpašu uzmanību un rūpējas par to; tās apkārtne atstāj ietekmi uz viņu; Es esmu Tas, Kurš rūpējas par tevi, Es nekad nenovēršu no tevis Savas Acis, jo baidos, ka svelmainais vējš varētu tevi sadedzināt; Es nemitīgi nolūkojos uz tevi, padzenu tavus ienaidniekus, neļaujot tiem tevi samīdīt; Es pārliecinos, lai tev nekā nepietrūktu; Es nogriežu liekos zarus, ja nepieciešams, un dodu augsnei mēslojumu;
Manas Dvēseles saderinātā, Es tikai vēlējos tev atgādināt, lai tu nezaudētu drosmi un cerību, jo Es, Kungs, esmu tavs Sargs, un Es tevi nekad neatstāšu vienu šajā tuksnesī, tāpēc uzticies Man un neļauj tuksnesim tevi iebaidīt; saņem Manu Mieru; tā kā tu to vēlies, tad Es palīdzēšu tev pieaugt ticībā uz Mani; ēd no Manis; mēs, mums?
mūžīgi
mūžam;
Māmiņ, mēs, mums?
jā, mēs, mums; vienmēr paliec Jēzus tuvumā;
jā, Māmiņ, es to ļoti vēlos!
nāc;
1 Es teicu Jēzum, ka cilvēkiem, kuri dzīvoja ar Viņu kopā virs zemes, tā bija liela žēlastība.
1 Kad Dievs izrunāja vārdu „bērns”, es sajutu Viņa Klātbūtni un mana sirds no prieka palēcās.
|
Saraksts pēc alfabēta 
