1988. gada 6. septembris

Kungs?

Es esmu; Es tevi biju brīdinājis par šo nodevību;

nāc, paļaujies uz Mani; lai top zināms, cik maznozīmīgi ir visi šie argumenti, kurus izmanto tie, kas vēlas noliegt Manus vēstījumus; šo cilvēku degsme virzās nepareizā gultnē, viņi nespēj ieraudzīt Manu Taisnīgumu, bet pasludina paši savas domas;

Raksti saka: „Cik jauki ir to soļi, kas nes Labo Vēsti”, bet par tiem, kurus pārsteidz Mani kritēriji, pēc kādiem izvēlos Savus vēstnešus, Es saku: „Mani ir atraduši tie, kas Mani nemeklēja, un Es esmu atklājies tiem, kas neprasīja Man padomu”;

Tomēr šim priesterim bija taisnība, – es tiešām neesmu īstais cilvēks, kuram vajadzētu saņemt šādu dāvanu. Es neesmu tai derīga. Mana draudzene Beatrise viņam pavaicāja, ko tādā gadījumā viņš domājot par Mariju Magdalēnu? Priesteris atbildējis, ka Marija Magdalēna vēlāk atgriezās. Vai tas nozīmētu, ka es vēl neesmu atgriezusies?

esi Mierā! Es tevi esmu ielicis Savā Svētajā Sirdī;

Ja viņš būtu dzīvojis pirms 2000 gadiem, tad noteikti būtu piedalījies manis kā grēcinieces nomētāšanā ar akmeņiem!

Es to nepieļautu, Es teiktu to pašu, ko teicu toreiz: „ja kāds ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni”; atveriet savas sirdis, nevis savus prātus!

Vassula, paļaujies uz Mani, savu Pestītāju, lūdzies par tiem, kuru sirdis ir aizvērtas, lūdzies par tiem, kuri aiztaisa savas ausis;

Jā, Kungs.

sagatavojies piedzīvot arī pārējās Manas ciešanas; vai atceries, cik liels bija tavs krusts, kuru tev rādīju?

Jā, Kungs.

Bet tu un es, mēs dalīsimies tajā; viss nebūs veltīgi, Es tev palīdzēšu piepildīt tavu misiju un tad… tad tu lidosi pie Manis, jā!1

nāc, Es esmu Klātesošs; mēs, mums?

Jā, Kungs.

1988. gada 6. septembris

Mans Kungs?

Es esmu; skaties Man acīs un neskaties ne pa labi, ne pa kreisi, bet gan uz Mani, savu Kungu, Es esmu Ceļš, Patiesība un Mūžīgā Dzīvība; neaizmirsti, ar kādu mīlestību esmu tev mācījis Savu Vārdu; un viss, ko tu zini, tu zini, ka tas ir no Manis;

Visa Mana Valstība ir brīnumu pilna, Es esmu Alfa un Omega, mīli Mani… izturies pret Mani kā pret Karali, dāvājot Man ikvienu savas mīlestības lāsi; esmu tevi radījis, lai tu mīlētu mani, tādēļ visu mīlestību, kas ir tevī, veltī vienīgi Man;2 Es zinu, cik vāja un nožēlojama tu esi bez Manis, bet zinu arī to, ka Manās rokās ir patiess bērns, kura niecīgumā Mans Svētais Gars var brīvi elpot; atļauj Manam Garam tevi mīcīt kā mālu un veidot; viss, ko tu mācies, nāk no Gudrības, un Es esmu Gudrība;