Es esmu; Es esmu tavs Pestītājs, tāpēc uzticies Man; esmu nācis, lai caur tevi dāvātu visas pasaules Miera un Mīlestības vēstījumus, lai parādītu Savai Radībai Manu Vissvētāko Sirdi un to, cik ļoti Es mīlu jūs;

ak, Vassula! Mana Žēlsirdība ir liela pār ikvienu no jums! jūsu šķīstīšanās laiks ir tuvu pienācis; viss, ko Es darīšu, ir aiz mīlestības, un šķīstīšana jūs izglābs no elles vārtiem; Es nonākšu pie jums kā Zibens un atjaunošu jūs ar Savu Uguni; Mans Mīlestības Gars, ievedot Mīlestībā, jūs atpestīs un pārveidos Mīlestības Liesmā; Es likšu Savam Garam izlīt no Debesīm un šķīstīt jūsu aptraipītās dvēseles, līdz tās top svētas, bez traipa un vainas; kā uguns šķīstī zeltu, tā Es jūs šķīstīšu Savā Ugunī; jūs zināsiet Pestīšanas Laiku, un, kad Mans Mīlestības Gars nonāks, jūs ieraudzīsiet Jaunās Debesis un Jauno Zemi, par kurām esmu jums pravietojis;

Mans bērns, Mana Uguns un Mīlestība, Mana Žēlsirdība un Taisnība liks uzdīgt Manām sēklām1 un uzplaukt kā jaunām lilijām, kas veras pretim saulei, meklē Manu Gaismu un ilgojas pēc Manas Rasas; Es no Savām Debesīm izliešu Savu Gaismu jūsu greznumam un Savu Rasu – jūsu barībai un atveldzei, lai ieraudzītu jauno Mīlestības laikmetu;

Savā Spēkā Es aizmēzīšu visu netaisnību, izvirtību un ļaunumu, Es nonākšu pār jums kā spēcīga, visu attīroša straume, kas nomazgās visu jūsu ļaunumu un nostādīs jūs taisnus kā tīra zelta kolonnas; ar Savas dedzīgās Mīlestības straumēm Es aizskalošu visu viltu un krāpšanu; kā pīšļus aizskalo dažas lietus lāses, tāpat Manas Cildenās Mīlestības Gars aizskalos grēkus, kuri ir aptraipījuši jūsu dvēseles;

Es, jūsu Pestītājs, atjaunošu jūs, Savu radību, un uzdāvināšu jums Savu Dāvanu; Mana Dāvana nonāks no Debesīm,2 Mirdzoša Jaunā Jeruzaleme, Atjaunotā Baznīca, Šķīsta un Svēta; jo Es, kas biju, kas esmu un kas nākšu, dzīvošu Viņas vidū, pašā Tās dvēselē; ikviens no jums Viņu sajutīs, sataustāmu un dzīvu, jo Viņā pukstēs Mana Svētā Sirds;

Es, kungu Kungs, esmu kā uz uguns,3 Mana Vissvētākā Sirds liesmo, tā dedzīgi ilgojas pārņemt ikvienu no jums, ievest ikvienu Manas Mīlestības degošajā Krāsnī un atstāt jūs kvēlošus, pilnīgā aizgrābtībā un mīlestības ekstāzē pret Mani, Savu Mīļoto Dievu! Patiešām, ikvienu no jums Es pārveidošu par dzīvu altāri, uz kura degs Mana Liesma; ak, radība! kad Mana Uguns aizdedzinās jūsu sirdis, jūs beidzot sauksiet uz Mani: „Tu vienīgais esi Labs, vienīgi Tu esi Taisnīgs, Tu patiesi esi Jērs, Tu esi mūsu Debesu Tēvs, kā gan mēs varējām būt tik akli! Ak, Svēto Svētais, esi mūsos, dzīvo mūsos, nāc, ak, Pestītāj!”

Es nekavēšos atsaukties jūsu saucienam, Es nonākšu pār jums tik ātri kā zibens un iemājošu jūsu vidū, un jūs, mīļotie, atzīsiet, ka jau no Iesākuma jūs bijāt Manējie un Mana sēkla;

Es mājošu jūsu vidū un valdīšu pār jums ar mūžīgu mīlestību, Es būšu jūsu Dievs, bet jūs būsiet Mans īpašums; mīļotā dvēsele, izturies pret Mani kā pret savu Karali, vainago Mani ar Savu mīlestību;

mēs, mums, nāc;

ΙΧΘΥΣ

---