1988. gada 12. aprīlis
(Kopš vakardienas manos vājuma brīžos Sātans guva pārsvaru, atstājot manu dvēseli satrauktu. Vienlaikus es sajutu, kā Jēzus dara ciešākas mūsu saites, – tās atgādināja piekļāvīgas virves. Tā kā šīs saites bija ciešākas, es spēju sajust visu Viņa roku. Mēs bijām kā Siāmas dvīņi. Jēzus bieži noliecās uz priekšu un noraizējies mani uzlūkoja. Es izjutu mierinājumu.)
Es esmu tavā tuvumā, Es tevi svētīju, mana Vassula, Es tevi mīlu; Manas acis no tevis neatstājas, jo īpaši vājuma brīžos, kad daru ciešākas mūsu saites; padomā, Vassula, Es tevi dziedināju, lai pasaule ieraudzītu, ka Es vēl arvien esmu jūsu vidū;
Vassula, 2 Es tevi dziedināju, lai lietotu tevi, un palaidu vaļā, Es tevi izmetu pasaulē kā Savu tīklu; meitiņ, atļauj Man tevi lietot šādā veidā; dažkārt Man patīk izmest Savu tīklu un izvilkt kādu lomu; Vassula, meklē Manu labumu un tu izpratīsi; Es zinu, ka ir grūti dzīvot pasaulē, jo tu vairs nepiederi pasaulei, Es esmu tev atklājis tavu izcelsmi, tavas saknes, Es esmu atklājis, kuram tu esi piederējusi jau no paša iesākuma, bet ļaunais bija tevi pievīlis;
Vassula, tu piederēji Man, tu nāc no Manis, tu esi Manējā, tāpat kā Ābels bija Mana sēkla; pasaule tevi neatzīst par savējo, tāpēc cenšas tevi ievilkt savos slazdos, tev nākas dzīvot grēka vidū, kurš mēģina tevi iznīcināt; pasaule tevi nicinās un izsmies; Es tev atklāju šīs lietas, lai tu jau iepriekš būtu sagatavota un spētu pastāvēt pārbaudījumos, Es esmu tev atklājis tavu krustu, bet Es to nesu kopā ar tevi un tu neesi viena; Es esmu tavā tuvumā un Manī tu atradīsi atpūtu; meitiņ, esi drosmīga; kad pagursti, atspiedies pret Mani un Es tev dāvāšu atpūtu, Es tevi mierināšu;
nāc un uzsmaidi Man, neaizmirsti, ko Es tev esmu līdz šim mācījis, nekad nešaubies par Manu Klātbūtni, meitiņ, paplašini Manu Valstību; Es jūs visus mīlu;
ΙΧΘΥΣ
Lai Kungs ir pagodināts un slavēts!
2 Jēzus balss kļuva skumjāka
|