1988. gada 11. aprīlis
Kungs, ja esmu niecība Tavās acīs, tad neatstum mani, apžēlojies un pabaro mani, kaut arī tās būtu tikai pēdējās drupatas no Tava galda, Kungs. Jaunava Marija, nenicini mani, esi žēlsirdīga un atļauj Kungam pamest man maizes drupatiņas. Lūdzu, uzturi mani dzīvu. Āmen.
Nāc! saņem Manu Maizi, Es tev to neatteikšu; Es tevi barošu pats no Savas Rokas; Vassula, Es izrotāšu tevi, iepriecini un slavē Mani;
Slava Tev, Kungs!
nāc, raksti: šoreiz Kains neīstenos savu plānu un netiks vaļā no sava brāļa, jo Es viņu aizkavēšu, Es viņu pārsteigšu, ienākdams viņa istabā kā zaglis; 1 Es atmaskošu viņa nodomus, atstādams Kainu kailu līdz brīdim, kad viņš nāks pie Manis grēku nožēlā; Vassula, lūdzies par šo stundu, jo tajā būs daudz aizbildināšanās, lūgumu un baiļu, – tā būs Taisnības stunda;
bērniņ, esi svētīta; Es, tavs Svētais Tēvs, tevi mīlu; tu esi pareizi sapratusi, - Es Esmu Vissvētākā Trīsvienība! raksti:
(Kad Jēzus sacīja: „Es, tavs Svētais Tēvs”, Es saskatīju tādu kā trīskāršu Jēzu. Tas man atgādināja tās nereālās gleznas, kurā tiek atainots viens cilvēks, bet vienlaikus viņi ir trīs – visi līdzīgi un viens no otra izrietoši.)
Es esmu Vissvētākā Trīsvienība, Es esmu Viss Vienā; Es tevi mīlu; nāc, bērns, Es tevi ievedīšu Manas Godības dziļākajos noslēpumos; turies pie Manas rokas, Es esmu tavs Radītājs; mēs, mums?
Jā, Kungs.
1 Vai Jēzus tā rīkojas arī tagad?
|