|
1988. gada 9. aprīlis
(Klusā sestdiena.)
Es tevi mīlu, un tu tagad esi vienota ar Mani; Es svētīju ikvienu tavu soli, Mans bērns, Es esmu tavas dzīves Avots, Es esmu Augšāmcelšanās;
Kungs, kaut arī šie vēstījumi ir iepriecinājuši daudzus ticīgos un palīdzējuši tiem atgriezties, man tomēr ir skumji, ka gandrīz neviens no trīsdesmit trīs Baznīcā kalpojošiem cilvēkiem, kuriem bijām aizsūtījuši šo vēstījumu kopijas, nav atbildējis. Saņēmām tikai divas atbildes. Vienā no tām sieviete rakstīja, ka neuzskata par vajadzīgu izteikt savu viedokli, savukārt otrs cilvēks paskaidroja, ka ir ļoti pārslogots un viņam nav laika iedziļināties. Kungs, es patiešām esmu noskumusi!
Vassula, lai tas tā ir! Vassula, atļauj Man darboties tā, kā Es to uzskatu par vajadzīgu; kādu dienu Es pats likšu iesakņoties Saviem Darbiem, kurus esmu tev devis; bērniņ, tavs vārds būs „Mīlestības upuris”. Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepievilšu; līdz Laiku Beigām ikviens vārds tiks uzrakstīts tūkstošiem reižu;
mēs esam saistīti ar mūžīgām Saitēm, šīs Saites liecina par Mīlestības Derību starp mums, šīs Saites nes Manu Vārdu un pastāvēs Mūžam; Es, Kungs, mīlu ikvienu no jums, un Es nāku to dēļ, kuri meklē Patiesību, lai viņiem parādītu, kas ir Patiesība un ko Tā nozīmē; viņi ir aizmirsuši, ka Es esmu Patiesība, un Patiesība ir Mīlestība, bezgalīga Mīlestība, cildena un mūžīga Mīlestība; Mana Grāmata ir Mīlestības Grāmata; Mana līgava, nāc un mīli Mani, jo tava mīlestība Mani pagodina; bērniņ, izproti pareizi, kāpēc Es esmu vēlējies atklāties caur tevi: šī mīlestība, kuru tev esmu parādījis, nav iecerēta tikai tev, bet gan visiem; 2 visai Manai radībai! Es nāku, lai viņiem atgādinātu, cik ļoti Es viņus mīlu; Mana Sirds asiņo un cieš, redzot, cik daudzas no Manām radībām paver ceļu Sātanam; esmu sāpināts redzot tik daudzus no Maniem priesteriem ejam pazušanas ceļu!
Es Esmu Vārds, Es esmu Svētais no Svētajiem, Mūžīgais Dievs, Emanuēls; Es esmu Pestītājs, kuru jūs caurdūrāt pirms daudziem gadiem un arī tagad nemitaties to darīt; nekas nav mainījies kopš Manām miesas dienām, kad pienaglots karājos Krustā; Mani turpina sist Krustā jūsu svētulība un augstprātība, jūsu atkrišana, stūrgalvība un nevēlēšanās dzirdēt; jūs vēl arvien paliekat letarģiski attiecībā pret Manām Zīmēm, Maniem Brīnumiem, Maniem dievišķajiem Darbiem; šodien jūs Mani izsmejat tieši tāpat kā vakar; jūs smejaties par Mani, lai gan tieši jums Es esmu uzticējis tūkstošiem dvēseļu; jūs Mani atkal sitat Krustā, jūsu vienaldzība Mani saista pie šī Koka; ak, jūs, kuru sirdis vēl arvien ir izkaltušas un pārvērtušās granītā – vai jūs kādreiz atļausiet Man tās aizskart, mīkstināt un atvērt? vai pienāks diena, kad jūs vairs nesitīsiet Mani Krustā? 1Mīlestības slāpēs Mana Mute ir izkaltusi sausāka par pergamentu, esmu noguris klausīties jūsu tukšajos vārdos, kurus izrunājat pie Mana altāra; jūs lūdzat, bet jūsu lūgšanas pagaist līdzīgi miglai, neaizsniedzot Mani; Es novēršu no jums Savas acis, jo zinu, kas ir apslēpts jūsu sirds dziļumos;
Es smoku! … redzot, kā Mana sēkla tiek piepildīta ar mirušiem vārdiem un noskatoties, kā jūs bez bijības pret Mani, tik atklāti mīdāt Mūsu abu Sirdis, Man šķiet, ka Es noslāpšu! 2 tas ir tik acīmredzami! kā jūs varat sagaidīt uzticēšanos no Maniem jēriem! ak, Vassula, Mana Sirds asiņo; ienāc Manā Sirdī un sajūti sava Dieva Brūces
J-Ē-Z-U-S!!!
Man sāp, jūtot Tevi šādā stāvoklī! Ak, mans Mīļotais Dievs! Ko viņi ir izdarījuši?... Ko viņi turpina darīt?
atklāj citiem Manus Mīlestības Darbus, atklāj tos visiem cilvēkiem, pat tiem, kuri uzskatīs tevi par ākstu, Manu bērniņ, arī viņi beigās ieraudzīs Manu Godību;
(Kungs zina, ka esmu satriekta, jo pret mani jau ir izturējušies kā pret ākstu, kā pret krāpnieci un apsēsto, kā pret antikristu un garīgi slimo. Esmu izjutusi pazemojumus, jo cilvēki, ja vēlas kādu ievainot, pat necenšas slēpt savas jūtas. Vai es vēl spēšu to paciest? Es esmu vāja, mana dvēsele ir nogurusi, maniem abiem lieciniekiem nav ne īstas autoritātes, ne varas, jo viņi piedzīvo to pašu, ko es, – viņus nicina, viņiem netic, viņus nomāc un ignorē, mēs visi dzeram no viena rūgtuma biķera, daloties tajā ar Jēzu.)
Vassula, Es eju tev pa priekšu, tas esmu Es, tavs Dievs, kas beigās tev parādīs visu Savu Godību; tevī Es esmu atradis vismazāko no Manām radībām; Es tevi esmu izvēlējis, lai visi redzētu, ka visa Vara nāks tieši no Manis un vienīgi no Manis… un nevis no jums! Vassula, Es esmu šī Dārza saimnieks un tikai Es apturu lielo koku augšanu, bet atļauju izaugt zemajiem; radība, Mans Vārds nāks pār jums kā zibens šautra! bēdas neuzticamajiem! Vassula, paturi Mani savā sirdī, saņem Mūsu Mieru;
2 Jēzus ļoti uzsvēra šo vārdu „visiem”.
1 Jēzus runāja ļoti skumjā un lūdzošā balsī.
2 Jaunavas Marijas un Jēzus Sirdis.
|
Saraksts pēc alfabēta 
