|
1988. gada 7. marts
(Es uzlūkoju visu šo vēstījumu kopumu. Pēkšņi mani satrieca šī darba apjoms un dziļais saturs. Es neko tādu nekad nebūtu varējusi paveikt viena, pie tam – tik īsā laikā. Es piedzīvoju ko līdzīgu iekšējam šokam, šķita, ka tagad visu izprotu daudz dziļāk. Tagad jūtos ļoti saviļņota.) Jēzu, vai mēs patiešām esam strādājuši kopā?
Vassula, jā, mēs esam strādājuši kopā! 2 vai tagad Mani noskūpstīsi? (Es piecēlos un trīcēdama piegāju pie Turīnas līķauta attēla, un noskūpstīju Jēzu.)
vai redzi? vai redzi, kā tu jūties, ja Es kaut nedaudz paceļu plīvuru, kas aizsedz tavas acis? nāc, nekad nešaubies par Manas Apredzības Darbiem, tiem ir jākalpo Mana Nama atjaunošanai un Manu avju sapulcināšanai, tiem ir jāveldzē Manas puķudobes; nāc, Es, Kungs, tev vienmēr atgādināšu par Savu Klātbūtni;
Vassula, mēs, mums?
Ak, jā, Kungs, mēs, mums!
nāc;
2 Es biju šokēta, trīcēju un raudāju.
|
Saraksts pēc alfabēta 
