1987. gada 8. decembris
(Pārdomājot, kas mani sagaida, mani sāka pārņemt panika.1 Es izjutu ļoti lielu satraukumu.) Mans Dievs, vai es nevarētu Tevi mīlēt tāpat, kā pārējie normālie cilvēki? Mīļotais Dievs, vai Tu nevarētu mani vadīt par ierastāku ceļu, nevis pa šo? Kungs, es izjūtu tik lielu atbildību! Man ir nepanesami domāt, ka, neskatoties uz neskaitāmajām žēlastībām, kuras Tu esi izlējis manī, es vēl arvien palieku tik nožēlojama, grēcīga un ļauna. Kungs, kā Tu vēl spēj mani paciest? Es vairs nespēju Tevi uzlūkot, neesmu Tevis cienīga, tāpēc ļauj man nolīst manā stūrī un neesi man tik tuvu!
kāpēc? kāpēc?
Mans Dievs, es Tev sekošu un mīlēšu Tevi kā visi pārējie.
Ak, Jēzu! Es Tevi vienīgi sāpinu! Ļauj man iet un palikt savā nabadzībā, bet es nepārstāšu Tevi mīlēt un cienīt.2
pagaidi!
Kungs, tas viss3 pārsniedz manu saprašanu! Es to nesaprotu!
nebūt ne; tas vairs nav pāri tavai saprašanai; mīļotā, 4 Manas piecas brūces ir plaši atvērtas un Es ļoti spēcīgi asiņoju, Es ciešu, tavs Dievs, Vassula, cieš, vai tu nepagodināsi Manu Miesu? Manas piecas Brūces ir atvērušās, lai tu ieraudzītu, kādas sāpes Man sagādā Mana radība;
Es jūs mīlu, neskatoties uz jūsu samaitātību, trūkumiem un šaubām; Es jūs mīlu par spīti jūsu nekrietnībai un nodevībām, skepticismam un liekulībai 5 attiecībā pret Manu Miesu; vai jūs to vēl neesat sapratuši? kādēļ jūsu sirdis Manā priekšā ir aizvērušās uz mūžiem? kādēļ vairākums no jums ir Mani atstājis? kādēļ Mani sekotāji vairs nestaigā Manus ceļus, kādēļ tie ir pametuši novārtā Manu dārzu un nav devuši veldzi Maniem ziediem, kāpēc?
Pēteri, kur ir Mani jēri? vai palīdzēsi Man tos atrast un apvienot? nāc; Es tev palīdzēšu tos atrast, Es tiem atradīšu barību un remdināšu viņu izsalkumu; nē, Pēteri, šajā izkaltušajā zemē tu neko neatradīsi; nekas nav palicis pāri, pat agrāko oāzi ir pārņēmis sausums; cik tālu spēj saredzēt acs, – visapkārt ir viens vienīgs tuksnesis! tomēr Es, Kungs, paņemšu no Saviem krājumiem Maizi un piepildīšu jūsu klētis ar Savu labību, Es pabarošu Savus jērus, Es apūdeņošu tuksnešaino zemi; mīļotā, paļaujies uz Mani, uzticies Man, un Es jūs visus atkal apvienošu; Vassula, Mans mazais ziediņ, Es viņiem neļaušu tevi samīdīt, Es vēlos tevi lietot Savas Miesas godībai; Es, Dievs, tevi mīlu;
1 Uz brīdi sajutos bezgalīgi vāja.
1 Jutos šausmīgi, jo redzēju, ka mani vārdi Jēzu ir ļoti sāpinājuši.
2 Gribēju iet gulēt, lai aizmirstu šo šausmīgo sajūtu.
3 Pārdabiskā pieeja gan tagadnes, gan nākotnes notikumiem.
4 Jēzus ļoti atklāti man parādīja Savas ciešanas.
5 Vārds ‘liekulība’ attiecas uz Baznīcu vienotību. Parasti, satiekoties, dažādu Baznīcu autoritātes cer, ka pretēja puse būs gatava piekāpties vienā vai otrā jautājumā. Šī iemesla dēļ pārrunas visbiežāk ir neauglīgas. Kungs man atklāja šo patiesību vakarnakt, 1987. gada 8. decembrī.
|