1987. gada 2. decembris
Garabandāles vēstījums ir patiess, un tas ir jāizplata un jāciena; svētdariet Garabandāli, vai neredzat, ka atkārtojat Fatimā pieļautās kļūdas; ak, radība, kad tu Man beidzot ticēsi? ‘ie emphanises itan’; 4
Mans Dievs, dzirdēt un sajust Tevi tik noskumušu ir briesmīgi.
Vassula, mierini Mani.
Jā, Kungs, es patiešām vēlos Tevi mierināt. Es gribētu, lai katra dvēsele zinātu, ka var Tevi mierināt, jo tad daudzi to darītu.
Ja tie Mani mīl, tie arī Mani mierina; nāc, vēlos Tev atgādināt, ka Es, Jēzus, šoreiz stāvēšu vidū starp Kainu un Manu Ābelu, un Kainam sava brāļa vietā nāksies sastapties ar Mani; ja viņš pacels roku sitienam, tad viņam nāksies sist Man; viņš tiks izģērbts un tam kailam būs jānostājas Manis, sava Dieva, priekšā;
Ābel, Mans mīļotais Ābel, 5 šoreiz tu dzīvosi; tavas asinis ir Manējās un tās vairs netiks izlietas; Mana smarža piepildīs to dārzu, kurā tika izlietas Mana Ābela asinis; nāc, ziediņ, Es tev atgādināšu par Savu Klātbūtni; paliec nomodā;
4 ie emphanises itan (grieķu val.) tur bija parādīšanas.
5 Tikai Dievs spēja runāt ar tik dziļu maigumu, neviens cits.
|