Mans ķermenis ir sakropļots

Kungs, kāpēc tik daudzi Tevi ir aizmirsuši?

Ak, Vassula! Mana Miesa ir izkropļota līdz nepazīšanai un ir gandrīz paralizēta; Vassula, nometies uz ceļiem ikvienā no Mana Krustaceļa stacijām un ienes tajās gaismu;

(Es neko neteicu …)

Vassula, Es esmu runājis,

Kungs, ko es varu darīt?

neko; atļauj visu izdarīt Man;

(Jā, bet, ja neviens par vēstījumiem nezinās, tad neviens arī neko nedarīs.)

Vassula, ticība ir Mana dāvana; tici Man!

Vēlāk: Tagad Tu esi mani savaldzinājis un pievilcis pie Sevis – kas ar mani notiks?

vai tu vēlies to zināt? Es pats Savām rokām iesviedīšu tevi šajā trimdas vietā, par kādu ir kļuvusi Mana Radība! tu dzīvosi viņu vidū!

Dievs, vai Tu mani vairs nemīli? (Es ļoti noskumu.) Ir tik brīnišķīgi būt Tavās rokās, bet tagad Tu vēlies mani izlaist no Tām!

Vassula, kā gan tu vari tā runāt1! Mana Sirds plīst un asiņo, redzot tevi ļaunuma vidū; bērniņ, saproti pareizi, - tava dzīve bezdievju vidū Man ir liels upuris; Es ciešu, redzot tevi trimdā; meitiņ, daudzi tevi pievils un sāpinās, - pašreiz Es varētu paciest, ka tu ciet2, bet Es to nedarīšu, nē, Es necietīšu, ja viņi tevi sāpinās;

Kungs, ko Tu darīsi?

Es nepalikšu malā;

Bet kādēļ Tu mani pievilki pie Sevis un savaldzināji, kādēļ paņēmi Savā klēpī, lai tagad palaistu atkal ārā? Vai tas ir taisnīgi? (Es gandrīz sāku kliegt!)

vai neteicu, ka būsi Mans upuris? Es tevi lietoju, tu esi Mans tīkls; jā, Es tevi palaižu pasaulē; tev ir jāupurē Man dvēseles, lai tās tiktu pestītas; Es tās atbrīvošu, lai gan tavā gadījumā tev nāksies nedaudz ciest; ļaunais gars tevi ienīst un viņš darīs visu, lai tevi iznīcinātu, tomēr Es viņam to neļaušu izdarīt;

Atcerējos dienu, kad, sašūpojoties laivai, ar visu spēku pieķēros no motora pārkarsušajai caurulei. No sāpēm gandrīz noģību. Pirmajā brīdī, lai atvēsinātu, gribēju to iemērkt jūras ūdenī, bet pēkšņi atcerējos, ka apdegumus nekad nedrīkst likt aukstā ūdenī. Aptuveni desmit minūtes plauksta dega kā ugunīs un bija sarkana un piepampusi, bet pēc pusstundas apdegums bija nogājis, sāpes pārgājušas un abas rokas izskatījās pilnīgi vienādas.

bērniņ, Es nenoskatīšos tavās sāpēs un šķīstīšana, kuru esmu izvēlējies priekš tevis, arī ir radusies Mīlestības iedvesmā, Es neļaušu uz tevis palikt nevienam traipam; centies pareizi izprast šos vārdus3;

Kungs, es pieņemu un mīlu visu, kas nāk no Tevis, es mīlēšu gan iepriecinājumus, gan ciešanas.

mīļotā, izveido savā sirdī Manas Debesis; mani tik ļoti iepriecina šie vārdi4!

pie tam, ikvienas ciešanas, kuras tu pati būsi izvēlējusies, lai Mani iepriecinātu, izraisīs Manī riebumu – tu melosi pati sev un kalposi ļaunajam garam; Es pats rādīšu, kā izlabot kļūdas;

Es tevi mīlu un esmu pilnībā atkarīga no Tevis.

jā, Mani mīlot, tu Mani arī pagodini;

(Dzirdēju sātanu, kurš sacīja, ka šādi mirkļi viņam ir kā moceklība! Viņš nespēja paciest, ka mana sirds priecājas Kunga mīlestībā! Viņam mūsu savstarpējā mīlestība riebās.

tas līdzinās lielam, pārkaitētam Krustam, kas tiek uzspiests uz visa viņa ķermeņa;