Es esmu Visaugstais

Skatījos dokumentālo filmu par Fatimas brīnumu un biju pārsteigta, ka pat daudzi no aculieciniekiem bija skeptiski, uzskatot notiekošo par masu hipnozi u.tml. Agrāk šāda veida brīnumam noteikti ticētu, to ierakstītu Bībelē, bet mūsdienās jāpaiet daudziem gadiem, lai to pieņemtu. Baidos, ka Tava vēsts netiks uzskatīta par dievišķu atklāsmi, kamēr nebūs kādi fiziski pierādījumi vai piepildījušies pravietojumi. Cilvēki, kuriem ir uzticēta kāda nozīmīgāka autoritāte pat nepievērsīs uzmanību Tavam aicinājumam, bet es zinu, ka Tavas Taisnības kauss ir pilns līdz malām! Pasaule Tevi ļoti aizvaino, viņi Tevī neklausīsies.

vai ir kāda augstāka autoritāte par tavu Dievu?

nē, mans Dievs, bet ko darīt, ja viņi neklausās? Dažiem augstu stāvošiem cilvēkiem, it sevišķi, ja viņi ir noskaņoti antiklerikāli, šķitīs, ka tā ir Baznīcas propaganda. Viņi to uzskatīs par Baznīcas izdomājumu!

Vassula, Es esmu Visaugstais un jebkura autoritāte nāk no Manis;

un ja nu viņi netic?

Es nerakstīšu, kas notiks ar tiem, ja viņi savas sirds cietības dēļ neticēs; maziņā, vai tev ir bail?

(Dievs noteikti sajuta manas iekšējās bailes. Bet vienlaikus, kad Viņš rakstīja vārdu ‘notiks’, es sajutu tās asās sāpes, kas caurstrāvoja Dieva Sirdi.)

Jā, es baidos, - man ir bail no Tavam dusmām!

Es pacietīšu jūsu grēkus un tos piedošu, bet Es nepacietīšu, ka jūs Mani ienīstat; Es esmu jūsu Radītājs un no Manis jūs esat saņēmuši spēju elpot; visa radība ir Manās rokās; Es neieredzu pagānismu1; Vassula, ļauj Man tevi vadīt; nāc, bērniņ, atdusies Manī;

Vēlāk:

tavas nopūtas, Mana līgava, Man ir tikpat vērtīgas kā miljons mīlestības vārdu; jā, Es tev atgādinu tavu šī rīta nopūtu;

Jā, šorīt Es vienkārši padomāju par Jēzu ar mīlestību. Es to vēlējos Viņam izteikt, bet nespēju atrast īstos vārdus, tāpēc tikai nopūtos; tā vien šķita, ka Viņš šo nopūtu bija sapratis.

Vassula, mīli Mani akli un atļauj sevi lietot, kā Es vēlos; esi pavisam niecīga un tad Es varēšu kļūt tavs Viss, piepildot Manis iecerēto Darbu; tevis radīšana Man sagādāja lielu prieku;

Mans Dievs, es nevēlētos, lai mana neuzticība liktu Tev vilties. Es pat nezinu, vai vispār kādreiz esmu bijusi uzticīga, tāpēc ko es vispār varu teikt par palikšanu uzticīgai, ja pat nezinu, vai vispār kādreiz esmu tāda bijusi.

kopš mūžības esmu zinājis, ka esi vāja un samaitāta, bet tomēr tevi mīlu; esmu izdarījis visu, ko esmu varējis, lai tu spētu palikt Man uzticīga; vai tiešām tu domāji, ka Es to visu nezinu? Es zināju visu un tieši tāpēc izvēlējos tieši tevi; esmu tev vairākkārt teicis, ka Mani valdzina tavs neizsakāmais vājums un nabadzība; nāc, šie vēstījumi atkal no jauna piešķirs Man sākotnējo cieņu; Es jau tagad priecājos, domājot par to, kā šie vēstījumi dziedinās jūsu netaisnības;

Vassula, novij Man savu maiguma pilno vārdu kroni!

Mani vārdi, Kungs … Kāda gan vērtība šīs majestātiskās Klātbūtnes priekšā varētu būt Maniem vārdiem!

ikviens maigs un mīlošs vārds, pat, ja to izsaki tu, Manā Klātbūtnē kļūst dievišķs; Manās ausīs ikviens vārds kļūst par kaut ko lielisku;

Mans mazais instrument, nekad nepamet rakstīšanu; viss, ko dari, ir Manis iedvesmots; Mans Spēks tevi uztur un Es tevi aicinu, kad vien vēlos; Es tevi mīlu, mīli arī tu Savu Kungu;

Atkal jutu, ka Viņa Varenība mani pilnībā izkausē, šķita, ka ienirstu visdziļākajā okeānā. Ir tik brīnišķīgi just vēlmi pilnībā piederēt Dievam un pietam, - sajust prieku par šo piederību!