Es esmu atbrīvojis

Dažkārt es pārdomāju, ko nozīmē brīvība, jo pirms Dieva aicinājuma es arī biju brīva. Man bija līdzsvarota ģimenes dzīve, kurā nebija smagas, nospiedošas atbildības, bet toreiz es biju tālu no Dieva. Tagad, saņemot vēstījumus, dažkārt man šķiet, ka tie ir kā smaga nasta, kas mani nospiež … Dieva roka mani satvēra tik pēkšņi …

Sākumā man tas pavisam nepatika, jo es Viņu nemīlēju, bet apmēram trīs mēnešu laikā, pateicoties Viņa vēstījumiem, es iemācījos mīlēt Dievu. Tagad, aptuveni astoņus mēnešus vēlāk, visi vēstījumi ir gandrīz piepildīti … Tie gulstas pār mani kā smaga nasta, es meklēju, kā no tiem atbrīvoties, jo dažkārt tie ir ļoti smagi!! Kas tad ir brīvība? Šis smagums ir neciešams.

Es, Kungs, tev paskaidrošu, kas ir brīvība, - raksti;

brīvība sākas tad, kad tava dvēsele, atbrīvojusies no zemes raizēm, lido Man pretim, tā tuvojas Man; Es Dievs esmu nācis, lai tevi atbrīvotu – tagad tu esi brīva; Vassula, kad biji piesaistīta pasaulei, tu biji visu šo kārdinājumu varā, bet tagad tu līdzinies brīvībā palaistam balodim; mīļotā, tu biji iesprostota; tu biji krātiņā; ļauj savai dvēselei brīvi lidot, ļauj tai sajust šo Manis doto brīvību, no kuras tik daudzi atsakās;

neļauj nekam no jauna tevi satvert; Es tevi atbrīvoju gan no tavām saitēm, gan krātiņa; iedams garām tavam krātiņam, es tajā ieraudzīju tevi – tu palēnām iznīki un miri; Vassula, kā gan Mana Sirds būtu varējusi mierīgi noskatīties, necenšoties tevi atbrīvot? Es salauzu krātiņu, bet ievainojumi bija tik smagi, ka tu nespēji lietot savus spārnus, tādēļ Es tevi aiznesu uz Savu mitekli, maigi apkopu tavas brūces un no jauna iemācīju tev lidot; tagad, redzot Manu mazo balodīti lidojam un esam tur, kur tam būtu bijis jābūt jau no iesākuma1, Sirdi pārpilda prieks;

Es, Kungs, esmu tevi palaidis brīvībā; Es esmu tevi atjaunojis; Es esmu atbrīvojis tevi no nabadzības; Manas acis vienmēr ir nomodā par tevi; Es redzu, kā Manas balodītis tagad lido pats saviem spēkiem un ir brīvs, vienlaikus zinot, ka tas vienmēr atgriezīsies pie Manis, jo tagad tu esi atzinusi Savu Pestītāju un Valdnieku; tavai sirdij ir vajadzīgs Mans siltums un tu zini, ka tavas patiesās mājas ir Manas Sirds dziļumos; Es ilgojos, lai tu vienmēr mājotu šajā vietā; tagad tu piederi Man un Es esmu tavs Skolotājs, Es tevi mīlu;

Manī iezagās doma par braukšanu uz Šveici, bet vienlaikus arī bailes, ka tur viss varētu mainīties.

Vassula, Es vairs neļaušu tev aptraipīties; nebīsties, Es vienmēr būšu līdzās, lai tevi šķīstītu; Man ir savi iemesli, kāpēc Es vēlos, lai tu uz turieni brauktu;

Es pārdomāju, kādi tie varētu būt, bet beigās vienkārši pajautāju.

Es vēlos, lai Eiropā tiktu iesētas Manas sēklās; Vassula, esi Mana sējēja; dzīvo to vidū, kuri Mani ievaino; uzlūko it visu un izproti, kas ir noticis ar Manu radību, par ko tā ir kļuvusi; ļauj savai sirdij izjust, ka Es viņiem neko nenozīmēju; ļauj savām ausīm sadzirdēt viņu zaimus un sāpinošās runas; vai tava dvēsele, visu to redzot un dzirdot, nesadumposies? vai tu domā, ka nepiesauksi Manu palīdzību, redzot, cik ļoti Mana tauta ir Mani aizmirsusi?

Vassula, tava dvēsele redzēs samaitātību, vienaldzību, posta dziļumus un visas pasaules šausmīgo grēku; tu kā balodis pārlidosi pasauli un nolūkosies tajā no augšas, bet ikviena tās darbība tevī izraisīs dziļu rūgtumu;

tu būsi Mans upuris; tu būsi Mans vairogs; līdzīgi medniekiem, kuri pēc zvēra vajāšanas ir gatavi tā nogalināšanai arī viņi izvilks savus ieročus, lai vajātu tevi; augstu tiks vērtēts tas, kurš spētu tevi iznīcināt;

Kungs, kas notiks ar mani?

meitiņ, Es tev vēlos ko teikt; viss nenotiek tāpat vien, „pa tukšo”; zemes ēnas izbāl un aiziet; pirmās lietus lāses aizskalo projām dubļus un netīrumus; Es, Kungs, atgādināšu tevi, ko tu reiz atbildēji uz kādu no Maniem jautājumiem; atceries, Es tev sacīju: „Kurš nams ir svarīgāks – tavējais vai Manējais?”; toreiz tu ļoti pareizi atbildēji, ka svarīgāks ir Mans Nams;

Jā, es to atceros.

Es vienmēr tevi pasargāšu, lai tu dzīvotu Manā Sirdī; Es tevi mīlu;

Es arī Tevi mīlu.

iesim; neaizmirsti, ka Es esmu Klātesošs vienmēr!