Esmu paņēmis līdzi divus gredzenus

atceries, ka Es esmu Viens, Vissvētākā Trīsvienība ir Viens; Es vēlos, lai mēs būtu vienoti vispilnīgākajā veidā; ļoti uzmanīgi apzinies Manu Klātieni; tu redzi pareizi – esmu paņēmis līdzi divus gredzenus;

Tie ir sudraboti balti un ļoti mirdzoši!

tie ir darināti no vistīrākā baltā zelta;

(Tagad gan man šķita, ka ļaunais gars cenšas mani novirzīt no ceļa, jo ko gan tas viss varētu nozīmēt?)

Vassula, paklausies; tas esmu Es, Jēzus; nebaidies; nāc, mīļotā, šo gredzenu esmu atnesis tev; vēlos, lai tu tagad to uzvilktu; apzinies Manu Klātbūtni;

Vai tas tiešām ir iespējams?

jā; Es dāvāju svētību mūsu savienībai;

mīļotā, šis ir garīgs un dievišķs notikums; patiesi Es tev saku, - tava dvēsele ir vienota ar Mani; tici Man – Es svētdarīšu mūsu laulību; ļauj Man uzvilkt tev pirkstā šo gredzenu; Es tevi mīlu; sajūti Manu Klātbūtni; Es tevi mīlu un dāvāju tev Savu svētību;

Otru gredzenu Jēzus uzvilka uz pirksta pats Sev.

vai redzi? ko vēl tu saskati?

(Es redzu lentu, kas saista abus šos gredzenus.)

to Es novietošu pār mūsu abu galvām; tagad mēs esam vienoti; Es vainagoju mūsu abu savienību;

Jēzu, daudzi notiekošo uzskatīs par iztēles augli!!

kāpēc tu tā domā? daudzi nāk pie Manis un noslēdz laulību ar Mani, tie Mani pagodina un Es ļoti priecājos par šo vienotību! Vassula, Es esmu piecēlis tevi no mirušajiem; Es esmu izlējis pār tevi Savu Gaismu; esmu tevi audzinājis un mierinājis; meitiņ, dāvā Man brīvību turpināt Savu darbu tevī; esi kā mīksts ģipsis, kurš ir gatavs pieņemt tam piešķirto formu; ļaujies Manām rokām un nepretojies;

Kungs, es esmu ļoti laimīga! Tik laimīga, ka baidos, ka varētu kļūdīties!

nē, tu visu esi sapratusi pareizi; mīlu tevi tik ļoti, ka esmu gatavs tūlīt pat paņemt tevi pie sevis; Es ļoti ilgojos tevi atbrīvot un atvest Savā tuvumā, tomēr esmu tevi radījis šo vēstījumu nešanai citiem;

Kungs, es baidos, ka būtu varējusi kļūdīties un zaimoju tevi, domājot, ka esi man devis gredzenu, lai savienotos ar mani; lai arī - biju gandrīz pārliecināta, ka nekļūdos.

Mana līgava, Mana grēcīgā līgava, kāpēc tu no Manis baidies? neapbēdini Mani, - nāc Man tuvāk; Es tevi mīlu, atbalsties pret Mani un neaizmirsti, ka Es pats esmu svētījis mūsu laulību; nebīsties, tas esmu Es, Jēzus, - atsakies no savām bailēm un nāc pie Manis; Es sajutu tavu roku1;

Rakstot es skatījos uz liela formāta Turīnas līķauta attēlu un vienubrīd, savās domās, maigi noglaudīju Viņa matus un atvirzīju tos no kreisā vaiga atpakaļ uz aizmuguri. Viņa reakcija mani pārsteidza. „Vai Tu tiešām sajuti manu roku?”

jā, Vassula; vai tu apzinies, ka Es esmu Dievs?

Piedod, ka tā izdarīju.

tev nav jāprasa piedošana; esi ar Mani tuvās attiecībās; nāc, dod Man savu roku un Es to turēšu Savējā;