True Life In God - Vassula Ryden  Karstākie jaunumi Patiesa dzīve Dievā kopīgi svin pareizticīgo Lieldienas un apcer Kristus ciešanas
2020.gada 13.martā
Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…
Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102
|
|
Patiesa dzīve Dievā kopīgi svin pareizticīgo Lieldienas un apcer Kristus ciešanas |
Johannesburga, Dienvidāfrika
2010. gada 31. marts – 8. aprīlis.
Kristus augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!
Trešdien, 2010. gada 31. martā mēs visi satikāmies Dienvidāfrikā, Johannesburgā. Kopā bijām septiņdesmit trīs dalībnieki no astoņpadsmit valstīm, kuri sapulcējās, atsaucoties uz Viņa svētības patriarha Teodora II aicinājumu. Ielūgumu kopīgi svinēt Kluso nedēļu Johnnesburgā Vassula Rīdena, tiekoties ar patriarhu, bija saņēmusi 2009. gada novembrī sava Ēģiptes apmeklējuma laikā. Vassula bija atbildējusi, ka apdomāšot šo uzaicinājumu, jo ceļojums uz Dienvidāfriku ir gan tāls, gan dārgs. Tomēr, līdzko šāda iespēja tika izsludināta, bija ne mazums tādu, kuri atsaucās šim aicinājumam. Programma tika veidota saskaņā ar paredzētajiem patriarha svinētajiem dievkalpojumiem, kurā mums tika paredzēts ņemt dalību.
Svaidīšanas ar mirrēm dievkalpojums sv. Andreja baznīcā.
Piecos pēcpusdienā ar sakāpuši divos autobusos – vienā lielā un vienā mazākā, devāmies uz sv. Andreja grieķu pareizticīgo baznīcu, kas atrodas Krugersdorpā. Tur patriarham bija paredzēts vadīt svaidīšanas ar mirrēm dievkalpojumu. Tā laikā mēs tikām svētīti ar svētajām eļļām ar kurām svaidīja mūsu pieres, vaigus, zodu, un rokas. Svētīšanas laikā priesteris izrunāja lūgšanu: ”Ak, svētais Tēvs, mūsu dvēseļu un miesu Ārsts, apžēlojies, piedod un glāb savu kalpu…” Cik brīnišķīgi bija uzsākt pirmo vakaru ar dziedināšanas dievkalpojumu.
Pēc tam līdzās baznīcai bijām aicināti baudīt uzkodas. Mēs sasveicinājāmies ar Viņa Svētību arhibīskapu Serafimu, draudzes prāvestu tēvu Evangelos Nikolaides un pārējiem draudzes locekļiem. Vassula pasniedza Viņa Svētībai nelielu dāvanu.
Daudzi no draudzes cilvēkiem atpazina Vassulu, kura šo draudzi bija apmeklējusi jau agrāk, un bija priecīgi ar viņu tikties. Kāds jauns vīrietis sacīja, ka pateicoties Vassulai ir atkal no jauna satuvinājies ar grieķu pareizticīgo Baznīcu uz ko Vassula atbildēja: „Tas nav mans nopelns, bet Jēzus.”
Dievišķā Liturģija grieķu pareizticīgo arhidiacēzē.
Ceturtdien, 2010. gada 1. aprīlī no rīta mēs devāmies un Hougtonas grieķu arhidiacēzi, lai piedalītos sv. Vasīlija Lielā Pēdējo Vakariņu dievišķajā liturģijā. To arhidiacēzes Vissvētākās Trīsvienības kapelā svinēja Viņa Svētība.
Liturgiju svinēja arhimandrīts Pantelemons Aratimos un diakons Georgs Kokonas. Šīs liturģijas laikā tika lasīts fragments no Mateja evaņģēlija 26. nodaļas, kurā tiek aprakstītas Jēzus Pēdējās Vakariņas. Pēc šī vienojošā dievkalpojuma mēs kopā ar Viņa Svētību devāmies pie Gavēņa laika uzkodu galda.
Džordžija Kleimsone uzdāvināja patriarham Dimitriosa Panagosa fotogrāfiju albūmu par pirmajiem desmit arhibīskapa Demetriosa gadiem Amerikā. Savukārt patriarhs no Aleksandrijas patriarhāta dāvināja Patiesas dzīves Dievā svētceļniekiem sudraba šķīvi ar monogrammu.
Žanna Drekoviča uzdāvināja patriarham pirmos divus vēstījumu sējumus krievu valodā. Patriarham nākamajā nedēļā Aleksandrijā bija paredzēta tikšanās ar Krievijas patriarhu Kirillu.
Žanna sarunājās ar patriarhu krievu valodā, kuru patriarhs pārvalda visā pilnībā tā kā desmit gadus ir kalpojis Odesā, Ukrainā. Viņa lūdza patriarham nodot šīs grāmatas Krievijas patriarham Kirillam un patriarhs Teodors trīs reizes apliecināja, ka tas tiks izdarīts. Žanna viņam norādīja uz daudzajiem pravietojumiem par Krieviju uz ko patriarhs atbildēja, ka zinot tos.
Pravietojumi par Krieviju
„Vassula, tava māsa Krievija ir mirusi, tomēr Kungs ir tās tuvumā un viņu augšāmcels; Mīlestība mīlēs Nemīlēto un tā sauks uz Viņu: „Tu esi Mans Dievs un Mans Pestītājs!”; šis sauciens padzīs dēmonus, tie, nobijušies, bēgs, jo šī tauta kļūs par visdedzīgāko no Dieva kalponēm; Dieva Spēka augšāmcelta un dziedināta, viņas svētums un dedzīgā kalpošana Visvarenajam pievilks kaimiņu tautas; Krievija kļūs par Dieva Godības, Žēlsirdības un Mīlestības simbolu; viņas himnas un dziedājumi, tik patīkami Mūsu ausīm, pacelsies Debesīs kā vīraks; Mīlestība augšāmcels Krieviju tāpat kā pirms tūkstoš gadiem;
Es esmu Kungs, Es esmu Augšāmcelšanās, kad Es augšāmcelšu Krieviju, tā atjaunos arī Manas dāvanas, tā izgreznos Manu Namu ar mīlestību un Es to atkal vienošu ar Sevi; Es Krievijai dāvāšu Savu Maizi un Vīnu, un tā neatteiksies no Manas Barības, tā pieņems Manu dāvanu, ēdīs Manu Maizi un dzers Manu Vīnu, tas viņu atjaunos un Krievija Mani slavēs; Es ietērpšu šo zemi Savā Godībā, Es to izrotāšu ar majestātisku greznumu, apūdeņošu no Saviem Avotiem un atkal no jauna piepildīšu tās klētis; Manas Acis nolūkojas uz viņu; ak, Vassula, tikai pagaidi un tu ieraudzīsi! meitiņ, cik ļoti Es ilgojos redzēt Pēteri; Mans Pēteri, apciemo savu māsu…” (1988. gada 1. februārī).
„tie, kuri ir devušies nepareizajā virzienā, kritīs; tos, kuri dzīvo greznībā, Es dedzināšu Savā Ugunī, bet lepnie tiks nosviesti zemē; Es esmu nolēmis atjaunot Savu Namu, un Es pieņemšu tās dēlus un meitas par Saviem bērniem, iemācīdams tiem pagodināt Mani; Vassula, nestāvi tur, apraudādama notiekošo un nesaprazdama šo notikumu jēgu; Es tev saku: māsa Krievija būs galva3 daudzām tautām un pašās beigās pagodinās Mani; uzmanīgi ieklausies un saproti:
kad visur tiks lauzti līgumi, bet dumpīgums centīsies iznīcināt Mūžīgo Upuri,
Krievijas gani pulcinās kopā,
lai atjaunotu Manu Namu, godinātu Manu Mūžīgo Upuri, slavētu un pielūgtu Mani;
kad pēdējās dienās tauta pēc tautas, uzcēlušas Svētajā Vietā postošo negantību, izvirtīs un iznīks arī pašas, Krievijas gani pulcinās kopā, lai darītu svētus savus altārus;
kamēr citi4 pielūgs cilvēku izdomātos nedzīvos tēlus, elkus, kuriem nav dvašas, Krievijas gani pulcinās kopā, lai pagodinātu Mani, jo Es, Dievs, sargāšu tās Vienotību;
kamēr citur tiks pieliktas ļoti lielas, ļaunuma pilnas pūles, lai saīsinātu Manu vēstnešu dienas, jo viņi ir cerība šai pasaulei, Krievijas gani pulcinās kopā, lai aizsargātu Manu Svēto Upuri; savukārt Es uzcelšu Savu Troni tās vidū un Sava Goda dēļ sapulcināšu kopā tos, kuri nes Manu Vārdu;
Es atjaunošu šīs zemes salauztos altārus, jo pēdējās dienās daudzi, kas dzīvo zem Mana Vārda, nostāsies tās pusē, bet tās gani vienprātīgi un vienā garā atkal no jauna uzcels Manu brūkošo Namu; tam, kas kādreiz ir sašķobījies, tagad ir jātiek iztaisnotam, bet Es Krieviju viņas dedzības dēļ ietērpšu greznās drānās; Es likšu viņas ganus neskaitāmu tautu priekšgalā; Es viņu esmu iezīmējis ar veltīšanās zīmogu, lai tā Man vēlreiz upurētu vīraku un remdējošu smaržu; tādēļ Es pārpludināšu viņas ganus ar brīnumiem;
„Krievija, tevi svētdarīs Mana Uzticamība un Mana Lēnprātība; Krievija, Mana meita, pilnībā atzīsti Mani, bet Es tev apzvēru, ka pagodināšu tavus pēcnācējus kā zvaigznes un ieģērbšu tos svētības tērpos; Krievija, pilnībā atzīsti Mani, un Es iznīcināšu tavus pretiniekus; ja tu pilnībā atzīsi Mani, Es darīšu jaunus brīnumus, kas ikvienam zem šīs saules dzīvojošam liks atzīt Manu Žēlsirdību un Svētumu;” (1993. gada 13. decembrī)
Kristus svēto ciešanu dievkalpojums sv. Atanāzija baznīcā
Tad mēs devāmies uz mūsu mājvietu, pusdienojām un atpūtāmies, lai piecos pēcpusdienā dotos uz svētā Atanāzija grieķu pareizticīgo baznīcu Benoni un piedalītos svēto ciešanu dievkalpojumā, kura laikā tiek lasīti divpadsmit Evaņģēlija fragmenti. Patriarha ienākšanas baznīcā procesija bija grandioza un ļoti majestātiska.
Šīs draudzes priesteris, tēvs Markoss Teodosis pienāca apsveicināties ar Vassulu – izrādās, ka viņš vēl semināra gados ir lasījis „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus.
Krustā sišanas ikona sv. Atanāzija baznīcā.
Lūk, fragments no dievkalpojuma noslēguma himnas: „Lai Kristus, mūsu patiesais Dievs, kurš mūsu pestīšanas dēļ izcieta spļāvienus, šaustīšanu, sitienus, krustu un Nāvi, ar Vissvētākās un Visšķīstākās Mātes aizlūgumu starpniecību, svētā un dzīvību nesošā Krusta spēkā…”
Pēc dievkalpojuma mēs tikām aicināti uz uzkodām blakus esošajā zālē. Vassula Viņa Svētībai un priesteriem pasniedza savu svētgleznu fotokopijas, kuras patriarhs apņēmās ierāmēt. Vienam no priesteriem šīs gleznas bija iepatikušās jau agrāk un viņam pat bija izdevies tās iegūt jau iepriekš.
Lielās Piektdienas dievkalpojums: ķēnišķīgās stundas.
Lielajā Piektdienā mēs devāmies uz sv. Kostantīna un Helēnas grieķu pareizticīgo baznīcu Hilbrovā. Šīs draudzes prāvests ir tēvs Eliass Palmoss. Mēs piedalījāmies ķēnišķīgo Stundu un Jēzus noņemšanas no Krusta („Apokatelosis”) apvienotajā dievkalpojumā. Tā laikā notika skaista procesija ar Svēto Līķautu. Patriarhs Teodors līdz ar garīdzniekiem un piekalpotājiem godbijīgi nesa Svēto Līķautu, kurš tika novietots ziediem izrotātajā kapā. Kad procesija bija galā, draudze nometās ceļos, bet dievkalpojuma beigās mēs visi pēc kārtas devāmies noskūpstīt Svēto Līķautu.
Kāda no draudzes sievietēm pienāca pie Vassulas un mums, un grieķu valodā sacīja: „Paldies, ka ar savu klātieni jūs izrotājāt mūsu baznīcu”. Sieviete izskatījās ļoti priecīga, ka tik liela grupa no tālienes bija ieradusies, lai pievienotos draudzei šajos Lieldienu dievkalpojumos.
Vēlāk mēs devāmies atpakaļ uz mūsu mājvietu un tur sapulcējāmies uz kopīgu tikšanos. Vassula runāja par Kristus Ciešanām un to, kā Viņš turpina ciest. Šīs uzrunas laikā mēs piedzīvojām ko pārdabisku. Tā kā pietrūka krēslu, daudzi stāvēja kājās, viņu vidū arī tēvs Džozefs Januci. Viņš stāsta par piedzīvoto:
Vassulai vēršoties pie svētceļniekiem no 18 dažādām valstīm, uz viņas no kreisās puses parādījās Jēzus mirdzošs kreisais profils ar ērkšķu kroni galvā. Notikums tika nofilmēts Lielajā Piektdienā, Jēzus Ciešanu piemiņas dienā, kad Vassula dalījās ar svētceļniekiem par viņas pašas nesen piedzīvotajām ciešanām. Parasti šādi silueti ir tumši, bet šis bija mirdzošs. Tā kā Vatikāna universitātē biju apguvis izvairīties no cilvēciskā prāta radītām ilūzijām (neskaidrām fotogrāfijām, Kristus attēliem mākoņos, zibspuldzes radītiem efektiem u.tml.), tad es centos ignorēt redzēto. Tomēr, kad šis profils neizzuda jau aptuveni 5 minūtes, es pasaucu operatoru Antoni Tektonidi. Cerot, ka viņš pateiks: „Tēvs, beidzot tas ir pazudis”, viņš tā vietā apliecināja, ka redz to pašu. Viņš paņēma trijkāji un kameru, un nofilmēja kreiso stūri – domāju, ka Antonim izdevās notvert vismaz 5 no 10 parādīas minūtēm. Es domāju, ka lentē, neskatoties uz gaismu, šis attēls būs redzams un atpazīstams.
Cilvēki pagodina Dievu ar savām liecībām.
Pēc tam cilvēki liecināja kā bija uzzinājuši par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem un kā tie bija izmainījuši viņu dzīves. Mēs dzirdējām vairākas spēcīgas liecības par to kā „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi bija padziļinājuši cilvēku attiecības ar Kristu, tuvinājuši viņus baznīcas sakramentiem neatkarīgi no tā vai viņi ir bijuši katoļi, pareizticīgie, vai citu konfesiju pārstāvji, vai arī pilnībā atkrituši no baznīcas. Visas liecības vairoja Dieva godu.
Mēs sagatavojāmies Lieldienu vigīlijai Kristus Karaļa Romas katoļu katedrālē Johannesburgas centrā. Dievkalpojums sākās baznīcas ārpusē – pilnīgā tumsā mēs sagaidījām garīdznieku ierašanos, lai kopīgi uzsāktu uguns svētīšanas dievkalpojumu. Tad, ar aizdegtām svecēm, mēs visi devāmies baznīcā.
Tēvs Šons, tēvs Džozefs Januci un tēvs Džozefs Ssali.
Mēs sēdējām aiz cilvēkiem, kuri gatavojās saņemt Kristības sakramentu, kā arī pirmo reizi pieņemt svēto Komūniju. Tēvs Šons draudzei pauda savu prieku par Vassulas un pārējo svētceļnieku klātbūtni – tas izskanēja patiesi sirsnīgi. Baznīca bija pārpildīta. Sveču gaismā notiekošo dievkalpojumu papildināja arī skaistas zulu un seveto himnas – katedrāles koris un draudze dziedāja dažādu Āfrikas reģionu himnas.
Mums pievienojas vēl trīs priesteri.
Svētdienā, 2010. gada 4. aprīlī mēs devāmies ekskursijā pa Johannesburgu. Pēc Lieldienu svinībām mums piebiedrojās arī tēvs Vincents no Sasolurgas, tēvs Grehems no Leidismitas un tēvs Viens no Durbanas, kurš iepriekšējā gadā bija organizējis Vassulas misiju un tikšanos ar kardinālu Neipīru.
Vakarā bija mise kopā ar tēvu Džozefu Januci un trīs augstāk minētajiem priesteriem. Sprediķa laikā tēvs Džozefs liecināja par savu pirmo tikšanos ar Vassulu un to, kā tika lietots, lai noorganizētu viņas tikšanos ar pāvestu Jāni Pāvilu II 1993. gada novembrī Vatikānā.
Tēvs Januci pastāstīja: Biju lasījis 1987. gada Jēzus doto vēstījumu, kurā Viņš vēlas, lai vēstījums tiktu nodot pāvesta rokās, kā arī to, ka Viņš tajā brīdī, kad tiks nodoti vēstījumi, liks pāvestam atzīt viņu. 1993. gadā šie vārdi piepildījās „Salla delle Benedizioni”, kur es telefoniski biju noorganizējis Vassulai tikšanos ar pāvestu. To darīt mani iedvesmoja vēstījumi, kurus katru dienu lasīju.
Vassula ar tēvu O`Karolu ieradās pie manis dienu iepriekš un bija paņēmuši līdz vēstījumu grāmatas 3 valodās. Nākamā rītā es viņus pavadīju uz Batikānu un aizvedu līdz vietai, kur bija paredzēts tikties ar pāvestu. Kad pāvests piegāja pie Vassulas, viņš to atpazina un uzrunāja franču valodā. Viņš svētīja Vassulu un viņas misiju, un viņa tieši viņa rokās nodeva savus vēstījumus. Šajā mirklī piepildījās Jēzus uzdotā misija un Viņš vairs nekad nav aicinājis Vassulu nodot vēstījumus pāvestam. Vassula nodeva pāvestam vēstījumus angļu, poļu un franču valodās, piepildot Jēzus vēlmi, lai „Pēteris” tos saņemtu.
Īpaša mise kopā ar kardinālu Buti Thlagale.
Pirmdienā, 2010. gada 5. aprīlī tika noorganizēta īpaša mise Kristus Karaļa katedrālē. Vairāki cilvēki bija atbraukuši no tālienes, lai piedalītos Vienotības misē, zinot, ka Vassula tajā neuzstāsies. Viņi tajā pašā dienā devās mājup.
Kopā ar arhibīskapu Buti Thlagale misi koncelebrēja pieci ar mums esošie priesteri, kā arī vietējie priesteri – tēvs Eužēns Klarksons, tēvs Pols Vinters, tēvs Stens Jadošinskis un tēvs Šons van Lilinfelds.
Tēvs Šons sniedza skaistu sprediķi, kurā tika citēti ļoti daudzi fragmenti no „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem. Viņš uzsvēra, ka pazemība un mīlestība ir galvenās atslēgas, kas apvienos baznīcu. Pēc tam viņš aicināja Vassulu un Vinniju pienest upurdāvanas.
Šī svētā Mise piepildīja katedrālē esošos ticīgos ar milzīgu Augšāmcelšanās prieku.
Mises beigās arhibīskaps Buti sacīja: Šajā Lieldienu pirmdienas rītā ar mums kopā ir Vassula Rīdena ar daudziem ārzemju viesiem. Esam ļoti priecīgi, ka esat mūsu vidū, jo nesat mums lielu svētību.
Kristus Karaļa katedrālē mūs uzrunā arhibīskaps Buti Thlagale.
Es pateicos ikvienam, kas ir atnācis uz misi šajā pirmdienas rītā, es ceru, ka žēlastība, ko viņi nes sev līdz, paliks ar mums un darīs mūs par labākiem kristiešiem. Vēl jo vairāk – ne tikai par labiem kristiešiem, bet arī par tādiem, kuri sper soli pretim citām baznīcām, apzinoties, ka mēs visi piederam Kristum, ka visi vēlamies kļūt par Kristus Labās Vēsts piemēru, lieciniekiem. Šai svētajai misei ir jāstiprina mūsos apziņa, ka arī mēs esam aicināti vienot Dieva Baznīcu. Paldies jums.
Esmu piedalījies daudzās ekumēniskās tikšanās un neuzskatu sevi par pašu gudrāko. Man šķiet, ka ir ļoti smagi, ja tā vietā, lai runātu par to, kādiem mums būtu jābūt kā Dieva tautai, mēs liekam šķēršļu, uzsverot savstarpējās atšķirības, pagātnes šķelšanās iemeslus un tādā veidā vēl vairāk padziļinām šo sašķeltību, kuru cenšamies pārvarēt. Esmu pārliecināts, ka tie, kuriem ir piešķirta autoritāte, ar vienu roku dod, bet ar otru ņem atpakaļ. Mēs sakām, ka vēlamies redzēt vienotību, bet patiesībā piesardzība ir pārāka par mīlestību. Mēs tiecamies būt viens, bet esam tik piesardzīgi un tik ļoti uzmanām savu unikalitāti, ka šādā veidā turpinām aplaudēt baznīcu starpā pastāvošajai sašķeltībai.
Būšu tiešs – es nedomāju, ka vienotību pilnīgi noteikti nāks no mūsu Baznīcu vadītājiem. Domāju, ka esmu par to jau runājis – šo vienotību uzcels paši Kristus miesas locekļi. Dieva tautai ir jāsasniedz tā apziņa, kad viņi spēj sevi apzināties kā mācekļus un Kristus sekotājus, kuri ir spiesti uzņemties vadību Kristus miesā.
Viena lieta ir būt sekotājam, bet pavisam cita – būt līderim. Man šķiet, ekumēniskajai kustībai ir jānonāk līdz tam punktam, kad laji paātrina soli, jo dažādu baznīcu hierarhijas pārstāvjiem ir savas intereses, kuras viņi arī aizstāv.
Tēvs Šons nezina, ka visu sestdienas rītu es pavadīju lasot par Vassulu. Ikreiz, kad man ir iespēja, es lūdzos par viņu. Ticiet man. Es lasīju mājaslapu, it īpaši visu, kas attiecas uz 1995.gada Vatikāna reakcijas sekām. Tātad viss, ko saku, ir saistīts gan ar šīm zināšanām, gan manu pieredzi, kas gūta daudzo ekumēnisko tikšanos laikā.
Es cenšos pateikt, ka Gars dveš, kurp vēlas un to, ka mums ir jādod Vassulai iespēja mums parādīt kā kļūt patiesi vienotiem Kristus Miesas locekļiem. Ekumēniskā kustība neko no tā nezaudēs, tā vienīgi tiks svētīta. Mēs vēl arvien cīnāmies, tomēr patiesībā tas ir aicinājums ikvienam no Kristus Miesas locekļiem.
Pēc tam tēvs Šons pateicās gan katedrāles korim, gan Vinnijai Viljamsai, Garindai Žardēnai un Johannesburgas „Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupai, kura noorganizēja šo jauko pasākumu. Pēc tam tēvs Šons, lai arī tas iepriekš nebija izziņots, aicināja Vassulu pateikt dažus vārdus.
Vassula Rīdena runā Kristus Karaļa katedrālē.
Vassula sacīja: Es vēlētos pateikties bīskapam un klātesošajiem garīdzniekiem, jo bez jums mums nebūtu iespējas piedalīties šajā skaistajā dievkalpojumā. Aplaudēsim viņiem. Es vēlētos arī pateikties šim brīnišķīgajam korim. Tiem, kuri ir atbraukuši šeit no 18 dažādām valstīm un nekad nav dzirdējuši ko līdzīgu, tā ir skaista pieredze. Paldies jums.
Šī nav pirmā reize, kad uzstājos katedrālē, šķiet, ka esmu šeit bijusi jau trīs, ne četras reizes. Katoliskā Baznīca ar lielu labvēlību ir aicinājusi mani runāt par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem un es atceros, ka visas iepriekšējās reizes katedrāle ir bijusi tik pat pilna kā šodien. Pat pirmajā reizē visas vietas bija aizņemtas un jaunieši sēdēja priekšā uz zemes. Tāpēc man šķiet, ka Johannesburga ir tā Baznīcas daļa, kura patiešām ir pieņēmusi vēstījumus, ir tos novērtējusi. Es pateicos Johannesburgai par visu, ko tie dara „Patiesai dzīvei Dievā”. Paldies un lai Dievs jūs svētī.
Pēc mises mēs tikām aicināti doties uz draudzes māju, kur bija sagatavots milzīgs daudzums ēdiena un atsvaidzinošu dzērienu. Abi kori nodziedāja mums vairākas afrikāņu dziesmas un aicināja mūs visus uz skatuves dejot kopā ar viņiem. Pēc tam tēvs Šons pavadīja mūs līdz autobusam un novēlēja ardievas.
Otrdienā, 2010. gada 6. aprīlī mēs ar autobusu devāmies uz Bakubung Safari, kas atrodas aptuveni trīs stundu brauciena attālumā no Johannesburgas. Pusceļā mēs apstājāmies arī Lesedi etnogrāfiskajā ciematā, lai papusdienotu un apmeklētu dažādu afrikāņu cilšu ciematu ekspozīcijas.
Vassulas Rīdenas un kardināla Neipīra tikšanās.
Vassula, Džordžija un Vinnija devās atpakaļ uz Johannesburgu, lai tiktos ar kardinālu Vilfrīdu Neipīru. Tikšanās notika lidostai blakus esošajā Interkontinentālajā viesnīcā. Uz tikšanos kardinālu pavadīja tēvs Veins, kuram šajā pašā viesnīcā bija paredzēta starpreligiju tikšanās. Kardināla un Vassulas tikšanās bija ļoti sirsnīga, varēja redzēt, ka viņi abi ir laimīgi pat atkalredzēšanos.
Kardināla un Vassulas sirsnīgā atkalredzēšanās.
Kardināls un Vassula apsprieda Baznīcas lietas, iespēju apvienot Lieldienu datumus un to, kas šajā jomā tiek darīts Katoliskajā Baznīcā.
Vassulas un kardināla Neipīra atkalredzēšanās prieks.
Kardināls pastāstīja, ka pēc raksta par Vassulu iznākšanas mājaslapa Internetā saņēma daudzus uzbrukumus. Vassulas un kardināla tikšanās ilga stundu. Paralēli sarunai kardināls iepazīstināja Vassulu ar dažādiem uz starpreligiju tikšanos sabraukušajiem reliģiskajiem līderiem.
Garīgā vienotība
„ja baznīcas spēs pārvarēt visus tos negatīvos šķēršļus, kuri tām traucē apvienoties, šķēršļus, kuri, saskaņā ar Rakstiem, ir pret ticības, mīlestības un pielūgsmes vienotības īstenošanu, tad Es būšu uzticīgs Savam solījumam un likšu nākt miera laikmetam pār visu zemi; šis miers ievedīs ikvienu radību Manā Mistiskajā Miesā, tas piepildīs Manu Vārdus, kurus Es veltīju jums visiem Savā lūgšanā Dievam Tēvam:
„lai viņi ir viens Mūsos, kā Tu esi Manī un Es – Tevī, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis;” šis lūgums, kuru izteica Manas Lūpas, vēl arvien ik brīdi atbalsojas no Debesīm;
Manu Vārdu patiesā būtība bija tāda, ka visa pasaule tiktu ievesta garīgā vienotībā, bet nevis tādā vienotībā, kuru nosaka noslēgts līgums; lai piepildītu Manus Vārdus, baznīcām vispirms ir jātiecas pēc pazemības un mīlestības, pēc žēlastībām, kuras var tikt iegūtas caur Svēto Garu un patiesu grēku nožēlu;” (2001. gada 1. decembrī).
Pēc Vassulas tikšanos ar kardinālu Neipīru viesnīcā ieradās žurnālists un producents Georgs Mazrakis no M-Net televīzijas stacijas, kura raida visā Āfrikā. Viņam bija paredzēta stundas gara filmēšana televīzijas programmai ‘Carte Blanche’.
Georgs Mazrakis, ‘Carte Blanche’ producents.
Dieva vārdnīcā nav vārda ‘sagadīšanās’, to drīzāk varētu aizstāt ar vārdu ‘apredzība’. Šī intervija ‘Carte Blanche’, kas ir Āfrikā ļoti populārs svētdienas šovs, varētu tikt attiecināta tieši uz apredzību. Pavlos, viens no mūsu grupas, pirms pāris dienām bija ‘netīšām’ saticis šī šova producenti iepērkoties Mandelas skvērā. Dzirdot Pavlosu runājam grieķiski, viņa bija pavaicājusi, ko viņi dara Johannesburgā. Pavlos, kurš ir pazīstams ar to, ka nepalaiž garām nevienu iespēju runāt par vēstījumiem, pastāstīja par Vassulu un mūsu svētceļojumu uz Dienvidāfriku. Producente, Sofija Firipides, ieminējās par iespējamu interviju, viņi apmainījās ar telefona numuriem un Sofija piezvanīja. Kad Vassula, Džordžija un Vinnija bija jau ceļā uz tikšanos ar kardinālu, Sofija piezvanīja, lai sarunātu interviju. Tā, pēdējā brīdī, viss nokārtojās, jo šī patiešām bija pēdējā iespēja intervijai.
Viss tika sarunāts pa ceļam uz Johannesburgu, Georgs sazvanīja Vinniju un vienojās par interviju turpat, Interkontinentālajā viesnīcā. Georgs sacīja Vassulai, ka pirmo reizi viņu ieraugot, viņam bija uzmetusies zosāda. Viņš pastāstīja, ka ir izlasījis kardināla Neipīra teikto, kā arī to, ka Vassula nekādā veidā neapdraud katolisko Baznīcu. Georgs bija ļoti laipns.
Uz starpreligiju tikšanos bija ieradies arī arhibīskaps Serafims un mums bija iespēja parunāties ar viņu. Viņš mums bija atvedis tradicionālās grieķu Pashas sarkanās olas.
Visas tikšanās notika tajā pašā viesnīcā, mēs no turienes izbraucām aptuveni pusseptiņos vakarā un devāmies atpakaļ uz Bakabungu, kas mums aizņēma trīs stundas. Jutāmies kā pēc īstas misijas,kuru Kungs bija ļoti labi noorganizējis.
Ardievas diacēzei.
Ceturtdienā, 2010. gada 8. aprīlī mēs no Bakabungas devāmies atpakaļ uz Johannesburgu, kur pusdienojām Pappas restorānā Mandelas skvērā. Uz pusdienām bija atnākuši arī tēvs Atoss un diakons Georgs. Pēc tam mēs devāmies uz arhidiacēzi, lai teiktu beigu ardievas Viņa Eminencei arhibīskapam Serafimam, kurš mūs gaidīja uz kopīgu kafijas tasi.
Šī ceļojuma skaistākais moments ir tas, ka esot kopā, mēs evaņgelizējam ar savu klātbūtni un mums ir iespēja izdalīt „Patiesas dzīves Dievā” materiālus oficiantiem, šoferiem, gidiem, stjuartēm, viesnīcas darbiniekiem un visiem, kurus sastopam savā ceļā.
Īpaši liels paldies Vinnijai Viljamsai, Grasindai Žardēnai un Manni Fereiram, kā arī citiem „Patiesas dzīves Dievā” lasītājiem Dienvidāfrikā par viņu smago darbu sagatavojot šo garīgi dziļu un prieka pilno svētceļojumu. Vēstījumā Jēzus saka: „svētīgi tie, kuri nemeklē savstarpējās atšķirības zem Mana svētā Vārda, bet gan pazemībā un mīlestībā veido vienotību; viņi tiks saukti par Dieva svētnīcas kolonnām;” (1991. gada 14. aprīlī)
visi foto pagaidām apskatāmi šeit:
FOTO |
| | |
|
