True Life In God - Vassula Ryden  Jaunumu arhīvi
2020.gada 13.martā
Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…
Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102
|
|
Jaunumu arhīvi
|
Gaidāmais svētceļojums uz Romu |
|
„Patiesa dzīve Dievā” un Vassula Rīdena ar prieku uzaicina jūs ņemt līdzdalību 2011. gada septembrī paredzētajā svētceļojumā uz Romu, kura tēma ir „Svētais Pāvils pagodinot Dievu”.
Svētceļojuma galvenais mērķis ir ‘mūžīgā pilsēta’ Roma – kristietības šūpulis un sens kultūras centrs. Mēs apmeklēsim sv. Pētera baziliku, sv. Marijas Madžores baziliku, Siksta kapelu, Vatikāna muzeju, Kolizeju un citas vietas.
Līdzās Romai apmeklēsim arī Itālijas svētā aizbildņa sv. Franciska dzimto pilsētu Asīzi, svētā tēva Pio svētnīcu San Džovanni Rotondo un visbeidzot – Lančiāno – vissenākā ( 700 g. pēc Kr.) saglabātā Euharistijas brīnuma svētvietu. Tās ir vietas, kuras redzēt patiešām ir vērts. Iespējams, ka Itālijā ir tikpat daudz apskates vērtu objektu kā visā pasaulē kopā.
Tāpat kā iepriekšējie svētceļojumi, arī šis būs brīnišķīga iespēja iepazīt kristietības saknes, jo mums būs iespēja lūgties Bībelē aprakstīto notikumu vietās.
„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu iedvesmoti, mēs vēlamies lūgties un pielūgt vienotībā, neatkarīgi no piederības kādai konfesijai vai dažādiem citām cilvēku izdomātām kategorijām.
Zinot, ka „Patiesas dzīves Dievā” svētceļojumi vienmēr ir pacilājoši un aizraujoši gan lajiem, gan garīdzniekiem, mēs ceram jūs redzēt mūsu vidū.
Svētceļojuma izmaksa eiropiešiem ir 1075 eiro.
Pieteikšanās anketas un detalizētāku informāciju iespējams saņemt rakstot uz e-pastu:
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
|
|
|
Ekumēniskā tikšanās par kristiešu vienotības tēmu Namīrā, Beļģijā |
"Kristus vienoti"
2009.gada 4. – 7. decembrī
Emanuēla Martēna un organizatoru komanda, kuru bija iedvesmojusi Kunga vēlme apvienot Savu Baznīcu, bija noorganizējuši divu dienu ekumēnisko tikšanos par kristiešu vienotības tēmu. Tikšanās notika Namīrā, Beļģijā un uz to bija aicināti dažādu kristīgo konfesiju (katoļu, pareizticīgo, evaņģēlisko un Vasarsvētku baznīcu) pārstāvji.
Izņemot Vassulu, kura pārstāvēja grieķu pareizticīgo Baznīcu, runāja arī brālis Remī Šapašē, dominikāņu mūks no Nansī, protestantu mācītājs Karloss Pajans un Debija Kendrika no Ašlendas (Virdžīnija, ASV) Vasarsvētku draudzes.
„Es jūs aicinu brāļi, Jēzus Kristus vārdā, lai jūs būtu vienprātīgi un jūsu vidū nebūtu nesaskaņu, bet gan jūs turētu vienu prātu un vienas domas.” (1 Kors 1, 10)
2009.gada 4.decembris
Agri no rīta mēs izlidojām no Atēnām, lai pusdienas laikā ierastos Beļgijā, kur lidostā mūs sirsnīgi sagaidīja Magdalēna Bītena un Franks de Mulders. Magdalēna, viena no organizatoru komitejas loceklēm, uzdāvināja Vassulai brīnišķīgu ziedu buķeti un šokolādi, un pateicās par Vassulas piekrišanu uzstāties konferencē. Aptuveni pēc stundu ilga brauciena mēs nonācām mūsu viesnīcā- restaurētā 17.gadsimta celtnē ar seno akmeņu sienam, griestiem un velvētām ejām. Tā kā mums vēl bija jāpagaida, lai varētu reģistrēties viesnīcā, tad Magdalēna un Frenks mūs aizveda pusdienās viesnīcas restorānā. Magdalēna pastāstīja, ka četros pēcpusdienā Vassulai ir paredzēta intervija, bet vakarā – vakariņas Namīras katoļu bīskapa monsenjora Leonāra rezidencē uz kurām viņš bija uzaicinājis visus runātājus.
Vassulas misijas vienmēr ir saistītas ar dažādiem šķēršļiem un problēmām, jo ļaunais gars necieš pravietojumus, it īpaši cenšoties sagraut jebkādus centienus samierināt kristiešus. Tāpēc nebija pārsteidzoši, ka tieši Vassulas blakus istabā notika remontdarbi – kāds nemitīgi urba un sita ar āmuru. Lai Vassula labāk varētu sagatavoties intervijai, es beidzot piedāvāju viņai apmainīties ar vietām ar mani.
Precīzi četros pēcpusdienā ieradās reportieris kopā ar fotogrāfu un operatoru. Lai arī troksnis mūs bija nogurdinājis, Vassula viņus sagaidīja ar smaidu, vienmēr gatava liecināt par savu misiju. Reportiere Anika Benuā bija no starptautiskās ziņu aģentūras AFP TV, kas raida ne vien Beļģijā, bet sadarbojas arī ar BBC, CNN un skatītākajiem Francijas televīzijas kanāliem.
Vassula kopā ar Aniku Benuā no AFP TV
Intervija ilga aptuveni 50 minūtes un tās laikā Vassula runāja par savu misiju, par tās aizsākumiem un savu tikšanos ar eņģeli Danielu. Viņa runāja arī par šķīstīšanos, kas viņai bija jāpiedzīvo pirms sastapšanās ar Jēzu. Vassula pieskārās daudzām vēstījumu tēmām un, protams, runāja par Kunga ilgām apvienot Viņa Baznīcu. Viņa paskaidroja kāpēc Dievs mūsu dienās runā, par to, ka mēs esam ļoti ‘izlepuši’ un dzīvojam lielās atkrišanas laikmetā. Viņa pastāstīja arī par vēstījumiem, kurus bija saņēmusi 10 gadus pirms traģiskā 11.septembra notikuma Ņujorkā, kā arī par vēstījumiem, kas runāja par cunami. Viņa pieminēja arī to, ka cilvēki mūsdienās Ziemassvētkus uztver kā vienkāršas brīvdienas un nemaz necenšas svinēt Kristus dzimšanu. Mēs paši ar saviem grēkiem izraisām postu un nelaimes, kas skar zemi.
Reportiere uzdeva jautājumu vai Vassula ir dziedniece uz ko Vassula atbildēja noraidoši, apliecinot, ka viņai nav dziedināšanas dāvana. Vienlaikus Vassula atzina, ka Dievs, ja to vēlas, lieto viņu, lai dziedinātu. Vassula pastāstīja par Mozu Indijā un mazo afrikāņu meitenīti, kas tika nosaukta par Vassulu.
Man šķiet, ka Vassulas stāstītais atstāja patiesi dziļu iespaidu gan uz reportieri, gan pārējiem klātesošiem.
Aptuveni sešos vakarā mums pakaļ atbrauca Paskāls un Pjēra, kuru uzdevums bija aizvest mūs pie bīskapa. Bijām priecīgas satikt arī daudzus ‘Patiesas dzīves Dievā’ draugus, kuri bija atbraukuši no Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Anglijas, lai noklausītos Vassulas liecību.
Pasākuma organizatori un runātāji bīskapa Andrē Musjēna Leonāra rezidencē.
Pa ceļam uz bīskapa rezidenci Vassula man pastāstīja, ka šī nav pirmā reizi, kad blakus viņas istabai ‘pēkšņi’ notiek remontdarbi. Kaut kas līdzīgs līdz šim ir noticis vismaz četru misiju laikā. Vassula man teica, ka tas ir ļaunā gara darbs – viņš cenšas iznīcināt gan viņu, gan viņas misiju.
Mēs bīskapa rezidencē ieradāmies pirmie un bīskaps mūs sirsnīgi sagaidīja. Pēc dažām minūtēm ieradās arī pārējie. Pateicoties bīskapa patīkamā personība un viesmīlība radīja nepiespiestu un prieka pilnu gaisotni.
Vakariņu laikā runātājiem bija iespēja savstarpēji iepazīties un pastāstīt par sevi. Karloss pastāstīja, ka ir kristīts katoļu Baznīcā, tomēr, tā kā viņa vecāki bija komunisti, tad arī viņš kļuva par komunistu. Vēlāk, piedzīvojis atgriešanos evaņģēliskajā baznīcā, viņš tur arī ir palicis, lai kalpotu. Pēdējos divus gadus viņš īpaši interesējas par baznīcu vienotību. Savās domās par vienotību dalījās arī brālis Remī, bet Debija pastāstīja par tām īpašajām attiecībām, kas viņai ir ar Dievmāti un to pieredzi, ko viņa bija saņēmusi Medžugorjē. Vassula klusēja un par savu misiju sāka stāstīt tikai tad, kad viņai pavaicāja. Man radās iespaids, ka tos, kuri neko īpašu par viņu nezināja, saistīja viņas teiktais un viņi vēlējās uzzināt ko vairāk par Dieva vārdiem mūsu dienām.
Monsenjors Andrē Musjēns pastāstīja Vassulai, ka cilvēki ir centušies viņu atrunāt no piedalīšanās šajā konferencē tieši viņas klātbūtnes dēļ. Bīskaps pastāstīja, ka viņam pat ir piedraudēts, cilvēki ir viņu brīdinājuši, lai viņš neļautu Vassulai runāt.
To pašu pastāstīja arī Karloss un brālis Remī. Karloss pastāstīja, ka nav ņēmis vērā cilvēku teikto, lai arī, tā rīkojoties, ir riskējis ar savu reputāciju – Karloss Pajens ir pazīstama personība evaņģēlisko kristiešu vidū, jo īpaši Francijā. Bija skumji dzirdēt, ka ir cilvēki, kuri nevēlas vienotību. Man prātā ienāca Kunga vārdi:
Es tevi atklāšu pasaulei kā vienotības zīmi; tevi atgrūž un vajā, bet tagad tu zini kāpēc tas notiek: vienotība netiek pieņemta, tāpat kā daudzās sirdīs netiek pieņemta arī Mīlestība; ļoti pietrūkst patiesuma un godīguma; (1993.gada 18.februāris)
Diena beidzās ļoti patīkamā gaisotnē, bija daudz smieklu un auglīgu pārrunu par garīgām tēmām.
2009.gada 5.decembris
Agri no rīta Paskāls un Pjēra nogādāja mūs Namīras Ekspo izstādes hallē, kur bija paredzēta ekumēniskā tikšanās.
Tā aizsākās ar sirsnīgu organizatoru uzrunu. Pēc tam monsenjors Leonārs teica brīnišķīgu uzrunu, kas aizskāra mūs visus un deva tikšanās dalībniekiem savu svētību.
Bīskaps sacīja: „Es nezinu vai jūs jūtaties tāpat kā es, tomēr man šķiet, ka būt šodien šeit ir vienkārši brīnišķīgi. Mēs esam šeit nevis kaut kā dēļ, bet tāpēc, ka Kāds mums ir par to atgādinājis un to teicis darīt. Mēs esam sapulcējušies kopā kādas idejas vai vērtību vārdā, bet gan vēstures kontekstā pilnīgi unikālas Personas dēļ. Nekur nav iespējams atrast kādu citu, kas būtu līdzīgs Jēzum. (…) Šodien mēs esam laimīgi, ka varam būt šeit kopā par spīti savstarpējām atšķirībām. Patiesībā esam šeit pateicoties mūsu atšķirībām, vienoti Kristū – pasaules Pestītājā”.
Monsenjors Leonārs noslēdza uzrunu, pastāstot, ka ir saņēmis vēstules, kurās cilvēki viņam ir ieteikuši neapmeklēt šo ekumēnisko tikšanos. Bīskaps ne vien bija ieradies uz tikšanos, bet arī pateicās Kungam, kurš mūs bija savedis kopā un lūdza Svētajam Garam atvērt mūsu sirdis, lai tās spētu pieņemt visu, ko Dievs mums vēlētos dot ar šīs tikšanās starpniecību.
Pēc brīnišķīgajiem ievadvārdiem runāja mācītājs Karloss Pajans, kura dzīvības pilnā personība saistīja visu mūsu uzmanību. Monsenjora Leonāra uzrunas aizskarts, Karloss pastāstīja, ka kopš brīža, kad ir kļuvis par evaņģēlisko protestantu, viņam vienmēr ir ‘mācīts’, lai viņam pārāk ‘neiepatiktos katoļi’. Ilgstoši viņš ir bijis noskaņots pret katolisko Baznīcu un atzina, ka dažkārt saskarsme ar katoļu bīskapiem var būt ļoti smaga, tomēr bīskaps Leonārs šodien viņam ir parādījis, ko nozīmē būt bīskapam. Mācītājs Karloss mums pastāstīja, ka aptuveni pirms diviem gadiem viņš ir nolēmis sākt mīlēt katoļus. Šodien, viņš turpināja, viņš šādu pašu lēmumu pieņems attiecība uz pareizticīgajiem. Karloss pastāstīja, ka vēlas mīlēt savus brāļus bez nosacījumiem, jo Jēzus neizvirza nosacījumus. Dievs mūs saved kopā, lai mēs kopīgi veidotu vienotību, jo nevienam no mums nepieder Kristus pilnība. Mīlestība ir lēmums. Kristus vēlas, lai mēs mīlētu viens otru un problēma vienmēr ir tajā ‘otrā’. Citi lūdzas savādāk nekā mēs un nerīkojas līdzīgi mums. Tomēr Jēzus ir teicis, lai mēs mīlētu cits citu un piedotu viens otram. Tā kā Karlosa vecāki bija komunisti, arī viņš bija komunists, tomēr pienāca brīdis, kad kāds viņam pastāstīja par Jēzu un viņš savu dzīvi atdeva Dievam. Viņš neizvēlējās Baznīcu, viņš izvēlējās Kristu.
Mācītājs Karloss Pajans uzrunā sapulcējušos auditoriju.
Viņš runāja par sirds atgriešanos un par to, ka Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam – jo vairāk mēs iepazīstam Dievu, jo vairāk mūs savaldzina Kristus vienkāršība. Viss sarežģītais ir no Sātana. Dievs mīl katru cilvēku un Viņš atdeva Savu vienīgo Dēlu, lai mūs izglābtu (Jņ 3, 16). Kristieši ir cilvēku kopiena, kas seko Kristum, tā ir kopība, kas nedara savu paša gribu, bet gan Kristus prātu un dažkārt tas var nebūt viegli.
Karloss sacīja, ka Kungs mūs aicina no dažādām konfesijām un mēs neesam vienīgi politisks, bet arī garīgs spēks. ‘Mēs neesam šeit sapulcējušies, lai jauki pavadītu laiku, mēs esam šeit, jo esam kristocentriski. Mēs runājam vienā valodā un mums ir viena mīlestība uz Kristu. Kristus mūs aicina atteikties pašiem no sevis un tāpēc mums ir jāiepazīst šis Kristus, Kurš ir mīlestība. Lai kļūtu par Jēzus draugiem, mums ir jānožēlo grēki, jāmīl savi tuvākie un brāļi tāpat kā pašiem sevi. Draugi nevar būt sašķēlušies Viņa Mātes dēļ. Karloss savu uzrunu noslēdza, pielietojot vienotības atslēgas – pazemību un mīlestību. Viņš sacīja: „Es mīlu katoļus – monsnjor Leonār, jūs zināt, ka esat lielāks par mani. Pēc sastapšanās ar Vassulu es sapratu, ka vēlos uzzināt ko vairāk par tiem dārgumiem, kas ir viņā. Es to vēlos, jo zinu, ka tie dārgumi ir tas, ko es vēlos. Es esmu mazāks, tāpēc vēlos mācīties.”
Pēc šīs aizkustinošās uzrunas koris nodziedāja slavēšanas dziesmas, bet pēc tam Emanuēla nolasīja publika monsenjora Severiosa Hazaila Sounmi, Beļģijas, Francijas un Luksemburgas sīriešu pareizticīgo arhibīskapa apsveikumu.
Bērnu koris, kuru bija atsūtījis arhibīskaps Severios Hazails Suomi, un kuri dziedāja aramiešu valodā.
Arhibīskaps atvainojās, ka nav varējis ierasties, tomēr izteica prieku, ka mūsu vidū var būt viņa ganāmpulks (tas attiecās uz bērnu kori). „Vienotība ir nepieciešama, lai stātos pretim šīs pasaules cīņām, tāpēc, ka vienotībā Kristus var mūs apmirdzēt. Mums ir jābūt vienotības un izlīga pierādījumiem: šodien esmu priecīgs, ka jūs esat kopā, jo šī tikšanās veido vienotību. Neaizšķērsosim ceļu vienotībai.”
Bērnu dziedātā dziesma bija ļoti aizkustinoša.
Nākamā runāja Vassula un viņa savu uzrunu aizsāka ar Kristus jautājumu: „Kurš nams ir svarīgāks? tavējais vai Manējais?’ Vassula atzina, ka pirmo reizi izdzirdējusi šo Kristus jautājumu, viņa jutusies pilnīgi sagrauta. Viņa nezināja, ko darīt, jo nekad nebija apmeklējusi ticības mācības nodarbības un neko nezināja par teoloģiju. Dievs viņai sacīja būt nekam, lai Viņš, savukārt, varētu atklāt Savu Godību un Savu Spēku. Vassula sacīja, ka mācītājs Karloss ļoti pareizi norādīja uz nepieciešamību nomirt pašam sev. Mums ir jānomirst sev, lai Svētais Gars varētu elpot mūsos.
Vassula runā ekumēniskajā konferencē Namīrā, 2009.gadā
Baznīcu vienotība nav formāls jautājums un tā nevar tikt sasniegta intelektuālā ceļā, to nevar panākt, parakstot vienošanos. Tā var tikt panākta vienīgi Svētā Gara žēlastības spēkā. Ja mēs patiešām vēlamies Vienotību, mums ir jāpieliecas. Mums ir jānomirst savam ‘es’. Vienotības atslēgas ir mīlestība un pazemība. Mēs neesam vienoti, jo mums nav pazemības un mīlestības. Vassula sacīja, ka pirmā lieta, ko Kunga no mums vēlas ir, lai mēs apvienotu Lieldienu datumus. Tāda ir Kunga griba. Viņš ir apsolījis, ka mums apvienojot Lieldienu datumus, Viņš Svētā Gara spēkā apvienos Baznīcu.
Daži apgalvos, ka viņi jau darbojas vienotības jomā, tomēr Kungam nav vajadzīgi vienkārši darbi – Viņam galvenais ir pazemība un mīlestība.
Vassula runāja arī par Vissvētākās Sirds kultu. Vassula pastāstīja, ka pareizticīgie viņu apvaino, ka viņa ir katoliete, jo pareizticīgo Baznīcai Vissvētākās Jēzus Sirds kults nav raksturīgs. Baznīcās ir ļoti daudz fanātisma. Jēzus ir ļoti pacietīgs, tomēr kādu dienu Tēvs teiks: ‘pietiek’! Viņš vēlas, lai mēs evaņgelizējam par vienotību, mums ir jāsalauž neiecietības un augstprātības barjeras un ir jāatļauj Dievam sadedzināt mūsos visu to, kas nav saskaņā ar Viņa Gribu. Mums ir jāatļauj Dievam aizvest mūs tuksnesī un siržu klusumā atgādināt mums par visam mūsu bailēm. Mums visiem ir jāiziet cauri šādam šķīstīšanās periodam un tas saucas ‘Kunga diena’. Mums ir jānožēlo grēki un jāļauj Svētajam Garam sevi pārveidot – tad Viņš būs mūsu skolotājs un mēs iesim kopsolī ar Dievu. Baznīcu iepriecina ikviens solis pretim vienotībai. Jēzus vēstījumos saka, ka ikviena tikšanās Viņa Vārdā, kuras mērķis ir Baznīcas apvienošana, samazina Tēva dusmas un liek pār to nonākt svētībai.
Vassula savu uzrunu noslēdza ar vārdiem: „Mēs esam sašķēlušies paši pēc savas gribas. Tagad lūgsim Dievu, lai Viņš mums palīdzētu atkal no jauna uzcelt Viņa Baznīcu.”
Vassulas uzruna bija ļoti spēcīga. Kad Kungs runā caur Savu kalpu, Viņa vārdi iesniedzas cilvēku sirdīs. Bija jūtama ļoti spēcīga Svētā Gara klātbūtne. Cilvēki ar lielu entuziasmu aplaudēja Vassulai.
Pusdienu pārtraukuma laikā kāds reportieris no Beļģijas sīriešu televīzijas kanāla (SYROYOTV) lūdza vai Vassula nevarētu pateikt dažus vārdus par viņas misiju un Dieva ilgām apvienot Viņa Baznīcu.
Vassulu intervē Beļģijas sīriešu televīzijas kanāla reportieris.
Kad nonācām runātājiem paredzētajā atpūtas telpā, Emanuēla mums pastāstīja, ka daži protestanti izjūt neizpratni par Vassulas teikto attiecībā uz Dievmāti un Rožukroni.
Pēc pusdienām sekoja slavēšana pēc kuras tēvs Sihrains Dehaje, kurš bija ieradies kopā ar brāli Remī, runāja par tām stratēģijām un pedagoģiju, kuras Kungs izmanto, lai atvērtu mūsu sirdis un tām, kuras izmanto ļaunais gars, lai aizvērtu mūsu sirdis. Augstākais Labums atjauno to, ko mēs esam iznīcinājuši. Dievs vēlas, lai mēs atvērtu savas sirdis un mīlētu viens otru. (Tes 3, 12)
Pēc tam brālis Remī Šapašē runāja par sirds dziedināšanu Jēzū Kristū un par Dieva žēlsirdību. Uzlūkojot Kristus ciešanas, mēs pamanīsim, ka Viņa Sirds bija salauzta un Viņš jutās pamests. Viņš piedzīvoja to pašu, ko piedzīvojam mēs, kad netiekam pieņemti un ejam cauri pār baudījumiem. Tomēr labums atjauno un spēj savest kopā to, kas ir ticis iznīcināts un var ienest mīlestību. Cilvēkiem nevajadzētu ļaunumam atmaksāt ar ļaunumu. Dievs mūs māca svētīt mūsu ienaidniekus, Viņš mums saka, lai mēs būtu viena dvēsele, viena miesa un viena sirds. Brālis Remī runāja par to cik svarīgi ir būt tuvās attiecībās ar Dievu. Kad mēs ciešam, Jēzus Sirdī mēs varam saņemt dziedināšanu un mierinājumu. Brālis Remī aicināja, lai mēs bez bailēm lūgtu Jēzu mūs dziedināt un būtu pārliecināti, ka mūsu sirds ir Viņa rokās.
Brālis Remī Šapašē no Nansī dominikāņu klostera
Pēc lūgšanas runāja Debija Kendrika no Vasarsvētku draudzes. Viņa izdzīvo vienotību savā ģimenē, jo viņas meita ir precējusies ar katoli. Debija runāja par „Dieva Godību”, par slavēšanas svarīgumu. Viņa pieminēja Pāvila un Sīlas piemēru (Ap d 16, 25) – cietumā slavējot Dievu, cietuma durvis pēkšņi atvērās. Debija sacīja, ka Dievs meklē pielūdzējus un nevis strādniekus vai cietējus. „Dziediet, kad esiet atstumti vai jūtaties vientuļi.” Slavēšana un godināšana vieno.
Debija Kendrika ar savu znotu.
Pēc Debijas uzrunas sekoja 25 minūšu pārtraukums, kura laikā mēs ar Vassulu devāmies uz runātājiem paredzēto atpūtas telpu. Viens no mūsu tuviem paziņām un viens no pirmajiem „Patiesas dzīves Dievā” lasītājiem, Mando mani iepazīstināja ar Olivjē Alberiči, izdevuma „L`appel du Ciel” redaktoru. Viņš vaicāja vai Vassula varētu sniegt interviju. Tā kā vienīgais brīvais laiks bija šis pārtraukums, tad Vassula uzaicināja viņu uz atpūtas telpu un sniedza aptuveni 15 minūšu garu interviju.
Vassula sniedz interviju Olivjē Alberiči, izdevuma "L' Appel Du Ciel" redaktoram.
Pēc pārtraukuma bija jārunā Vassulai un viņa man sacīja, ka pieminēs, ko vēstījumi saka par Kunga Krustu. Savu uzrunu viņa sāka ar vārdiem: ”Jēzus saka: ‘Kad tu apskauj Mani, tu apskauj Manu Krustu;’’
Tālāk viņa uzsvēra, ka vienotība attiecas uz visu radību un ne tikai uz kristiešiem, Vassula pastāstīja, ka ir liecinājusi par vēstījumiem arī budistiem, musulmaņiem un hinduistiem. Vienotībai ir jābūt par Baznīcas dzīves prioritāti. Ganiem, ja viņi ir godīgi, ir jāuzdod sev jautājums vai viņi rīkojas saskaņā ar Dieva Gribu, jo mēs zinām, ka šķeltnieks ir Sātans. Dievam nav izredzēto un pestīšana ir paredzēta ikvienam. Mēs lūdzam, lai mums tiktu piedots tāpat kā mēs piedodam. Tomēr, šādā gadījumā, kāpēc mēs nesvinam dievkalpojumu pie viena altāra? Ikviens, kurš tā dara, grēko un tas ir skandāls. Dievs vēlas, lai mēs būtu vienoti un mēs to varam pierādīt, pulcējoties ap vienu altāri.
Vassula runā ekumēniskajā konferencē Namīrā, 2009.gadā
Vassula uzsvēra, ka Dievs ir noguris no mūsu dialogiem un no tā, ka mēs nesperam soli uz priekšu. Laju pūles ir apsveicamas, tomēr solis būtu jāsper arī garīdzniekiem. Mums ir jāatsakās no stereotipiem un nelielā dzirkstele jāpārvērš liesmā. Dievs vēlas, lai ikviena dvēsele nomirtu savam ‘es’ – tikai šādā veidā ir iespējams saglabāt sevī Kristu.
Vassula runāja arī par Dievmāti un viņas vietu Debesīs – viņa ir Debesu Karaliene, kas mūs aizved pie sava Dēla. Vassula pieminēja arī Svēto Garu kā arī Jēzu mācību par ‘mēs, mums’.
Savu uzrunu Vassula noslēdza ar 2009.gada 28.novembrī nodiktēto lūgšanu.
Pārtraukuma, ka sekoja Vassulas uzrunai, laikā Karloss pavaicāja, kur Bībelē ir teikts, ka Marija ir „Debesu Karaliene”. Vassula atbildēja, ka tas nav rakstīts Bībelē, tomēr Marijai ir daudz titulu. Viņa pavaicāja, kurš no tituliem Karlosam šķiet spēcīgāks: Dieva Māte vai Debesu Karaliene? Karlosu Vassulas atbilde pārsteidza un šķita, ka viņu tā pilnībā apmierina.
Karloss runāja pēdējais. Savas brīnišķīgās uzrunas laikā viņš minēja, ka Jēzus mums ir pavēlējis izdzīvot vienotību virs zemes. Vienotība nav vajadzīga tāpēc, ka tas ir kaut kas populārs. Ik reiz, kad mēs cenšamies kaut ko darīt vienotības jomā, mēs sastopamies ar problēmā, tomēr mums ir jātērpjas mīlestībā un jābūt nesavtīgiem citam pret citu. Kā gan mēs varam mīlēt Dievu, ja mums ir akmens sirds. Jāpārplēš ir sirds un nevis drēbes.
Tikšanās noslēdzās ar slavēšanu un aizlūgšanām. Ikviens no runātājiem tika aicināts aizlūgt par klātesošajiem.
2009.gada 6.decembris
Agri no rīta kopā ar Paskālu un Pjēru mēs devāmies uz konferences zāli. Pēc slavēšanas tās dienas pirmais runātājs brālis Remī runāja par Dieva Godību un Vienotības svarīgumu.
Viņš sacīja, ka palūkojoties tuvāk, mēs pamanīsim, ka esam sašķelti arī mūsu pašu Baznīcas iekšienē. Vakar mēs runājām par trīs lieliem zariem, kas ir sašķēlušiem, bet pie šiem zariem ir vēl zari, kas cīnās savā starpā. Bībelē un vēsturē mums ir zināmi piemēri par brāļiem, kuri ir bijuši ienaidnieki. Samierināties ir grūti, tāpēc Kristus saka: ‘Es esmu jūsu Brālis”.
Brālis Remī sacīja, ka patriarhs Atenagors no Konstantinopoles ļoti ilgojās pēc vienotības un vairāk par visu mīlēja pāvestu Pāvilu VI. Šie divu dažādo Baznīcu līderi bieži sūtīja viens otram dāvanas, it īpaši Lieldienu laikā. Vienotība nav cilvēcisks parādība, tā ir Dieva būtība.
1919.gadā metropolīts Doroteoss nāca klajā ar vienotība paraugu: viņš izsūtīja vēstuli, kurā aicināja visus pulcēties ap vienu altāri un mīlēt citam citu. Mums ir jāiet tālāk ticībā un jādarbojas vienotības laukā – savstarpēji vienojoties mums viens otram ir jādāvina mīlestības un miera dāvana.
Brāļa Remī uzruna bija ļoti spēcīga un bija brīnišķīgi redzēt šādu jaunu brāli kalpojam vienotībai.
Pēc brāļa Remī runāja Debija. Viņas sludināšanas tēma bija mēļu dāvana.
Pēc pusdienām Vassula runāja par otrajiem Vasarsvētkiem. Redzot atkrišanu un bezdievību, Dievs neatkāpsies un neteiks: „Es viņiem iedevu Savu Bībeli un mācības, tagad pietiek”. Dievs ir mīlošs Tēvs un Karalis, mēs piederam Viņa Majestātei. Tāpēc mēs nedrīkstam aptraipīt šo tēlu. Vienotībai un izlīgumam ir jābūt mūsu prioritātei. Tāds ir Kristus mērķis. Mūsu pienākums ir glābt Baznīcas ticamību. Kristus gadiem ilgi aicina mūs apvienot Lieldienu datumus – ja tas tiks izdarīts, Viņš izdarīs pārējo un apvienos mūs visā pilnībā. Mūsu šķelšanās ir grēks, mēs visi esam par to atbildīgi.
Kā gan mēs, Baznīcas cilvēki, vēl arvien turpinām apvainot Kristu. Pazemīga un mīlestības pilna dzīve nav sentimentālisms. Šāda dzīve atbruņo sātanu. Viņš ir tas, kurš mums neļauj apvienoties. Kristieši ir šķelti jau gadsimtiem ilgi. Kas liek šķēršļus Baznīcai? Kungs saka, ka tas ir pazemības un mīlestības trūkums. Mēs nevaram izlikties, ka nebūtu sapratuši. Vai tiešām dažas no Baznīcas autoritātēm neredz šīs zīmes? Kas notiek? Mēs vienkārši esam zaudējuši pārdabiskā izpratni un ticam tikai redzamajam. Mēs nevaram teikt, ka Kristus ir klātesošs, ja ikdienā neizlīgstam viens ar otru un turpinām dzīvot šķelšanās grēkā. Mums ir divas izvēles. Pirmā pieder Dievam un iet pie Dieva – tā ir patiesa pazemība, izlīgums un vienotībā. Otrā pieder Sātanam – tas ir naids, lepnība, nepiedošana un mīlestības trūkums.
Savas uzrunas noslēgumā Vassula pateicās visiem klātesošajiem un lūdza visiem kopīgi atkārtot izlīguma un grēku nožēlas lūgšanu.
Kā jau varat nojaust, Debesis pār šo tikšanos izlēja daudzas žēlastības. Lūdzoties lūgšanu bija aizkustinoši redzēt kā visdažādāko vecumu cilvēki metas ceļos un raud. Divi no pasākuma organizatoriem no kuriem viens pārstāvēja flāmu daļu, bet otrs – valoņu, uzkāpa uz skatuves un lūdza viens otram piedošanu par to naidu, kas gadiem ilgi pastāv šo abu tautu starpā. Dievs aizskāra daudzas sirdis un esmu pārliecināta, ka ienesa izlīgumu daudzās jo daudzās ģimenēs.
Divi no pasākuma organizatoriem lūdz piedošanu viens otram par to naidu, kas gadiem ilgi pastāv Beļģijā dzīvojošo tautu vidū.
Nākamais runāja Karloss. Viņš sacīja, ka mēs nevaram mainīt vēsturi, bet varam izmainīt nākotni. Jānis Pāvils II sniedza vēsturisku dziedināšanu. Karloss sacīja, ka ko līdzīgu ir saņēmis no bīskapa Leonāra. Mazas lietas mūsu dzīvē vēlāk izaug par kaut ko ievērojamāku. „Mēs domājam, ka mums vienmēr ir taisnība, tomēr man ir jānoliecas”. Kad viņš sāka pieņemt Komūniju kopā ar katoļiem, viņa baznīca domāja, ka viņš kļūs par katoli. Ir vieglāk apprecēties ar musulmani nekā katolim ar protestantu. Jo vienotāki būsim, jo vairāk cilvēku atgriezīsies Baznīcā. Lajiem nav problēmu, pārsvarā tās ir Baznīcu līderiem. Savas uzrunas beigās Karloss uzdeva jautājumu: ‘Pēc šīm divām dienām vai jūs Dieva priekšā varat pieņemt lēmumu, ka darīsiet visu, lai nekritizētu un neiznīcinātu Baznīcu?’ Visi klātesošie, protams, ka atbildēja ar skaļu ‘jā!’
Skaistā tikšanās noslēdzās ar Euharistijas liturģiju, kuru kopā ar 15 priesteriem vadīja bīskaps Leonārs un monsenjors Justens. Bīskaps svētīja visus sapulcējušos un pateicās runātājiem. Runu iedvesmots viņš ieteica darīt kaut ko konkrētu. Organizatori atrada lielu papīra gabalu un, līdzīgi kā Grieķijas svētceļojuma laikā, visi klātesošie tika aicināti parakstīt petīciju par vienota Lieldienu datuma ieviešanu. Bīskaps Leonārs ieteica Vassulai uzrakstīt nelielu vēstījumu Vatikānam, kur tas nonāktu līdzās ar visiem parakstiem. Slava Dievam!
Tikšanās noslēdzās ar slavēšanas dziesmām. Organizatori pateicās visiem klātesošajiem un pastāstīja, ka ir sapulcējušies vismaz 15 valstu pārstāvji. Lūgsimies, lai Svētā Gara vadībā visi šie cilvēki kļūtu par dedzīgiem vienotības kalpiem.
2009.gada 7.decembris
No rīta Emanuēla mūs aizveda uz lidostu, pa ceļam pastāstot, ka pirmajā dienā uz tikšanos bija sapulcējušies vismaz 2000 cilvēku, bet otrajā vēl vairāk. Viņa sacīja, ka vairums piereģistrēto cilvēku vēlējās uzzināt ko vairāk par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem. Iedrošinoši bija tas, ka tika izpārdotas visas „Patiesas dzīves Dievā” grāmatas franču valodā.
Šī ekumēniskā tikšanās bija veiksmīga un mēs bijām laimīgas redzēt kā Dievs izmanto dažādas kristīgās konfesijas, lai vestu Savu Baznīcu pretim vienotībai. Bija liels prieks sastapties ar ikvienu no runātājiem, kuru galvenās ilgas ir veicināt vienotību un mieru.
Cerēsim, ka vienotības sēklas, kas tika sētas šīs tikšanās laikā, izplatīsies ne vien Eiropā, bet arī visā pasaulē.
Teodora
|
|
|
konferences laikā parādās Jaunava Marija |
|
Brīnums Losandželosā
Vassulas Rīdenas priekšā viņas konferences laikā parādās Jaunava Marija |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
| | |
|
