miers lai ir ar tevi;1 redzi, Līgavainis noliecas pār tevi, lai izdziedātu tev Savu Odu un reizē lai izteiktu tev Dzīvības vārdus; Es esmu Patiesības Gars, Kurš iziet no Tēva un Kuru sūta Dēls, Jēzus Kristus; Mēs esam viena Būtība, Mēs esam viens Spēks un vienas Zināšanas; tā kā Mēs esam viens vienīgs Dievs, tad arī Mēs sarunājamies un pasniedzam zināšanas vienādi, ar vieniem un tiem pašiem jēdzieniem; šīs nozīmīgās zināšanas, kas jums ir nodotas, ir piepildītas ar mīlestību;

kas ir Mūžīgā Dzīve? Mūžīgā Dzīve ir pazīt Mūs Mūsu Trīsvienīgajā Godībā; un, ja tu vēl arvien šaubies, nezinādams, ko Es ar šiem Vārdiem vēlos pateikt, Es tev sniedzu pretim Savu Roku, un, kad būsi to satvēris, caur Žēlastību Es tev dāvāšu Dzīvi Mūsos; saņem Manu vērtīgo palīdzību, jo tā tevi sagatavos laulībām ar Mani, lai tu vienmēr atrastos Manā Dievišķajā Klātbūtnē; tad Es, būdams tavs iekšējais Spēks, tavā sirdī atklāšos kā vārdos neizsakāma Parūsija;

Es sacīju, ka caur Žēlastību dāvāšu tev Dzīvību; kas ir Žēlastība? Žēlastība ir kā spoža gaisma, kas tev parāda, kā būt līdzdalīgam Dievišķajā Dzīvē; Mūsu Trīsvienīgais Svētums un Žēlsirdība piepilda ar smaržu visu izplatījumu; tev tiks izdziedāta Mana maiguma pilnā Oda, lai paceltu tavu garu un ietērptu tevi laulību tērpā; Mūsu žēlsirdības pilnais mērķis ir šāds: Mēs vēlamies, lai tu atdotu Mums sevi pašu un savu gribu, un Mēs atdotu Sevi tev, lai darītu tevi spējīgu Mūs pazīt un mīlēt tā, kā Mēs Paši mīlam Sevi; tad un tikai tad tavs gars būs pievērsts vienīgi pārdomām par Debesu lietām un eņģeļu tikumiem …

Es nokāpju lejā majestātiskumā, Vassula, – tā, kā tu Mani redzēji, ar varenību un žēlastības pilns,1 Es nāku ķēnišķīgā mirdzumā un neizsakāmā Skaistumā, lai savienotos ar tevi;

Mana iemīļotā, Es esmu Svētuma Gars, Kurš katram no jums dod visdažādākās dāvanas – Debesu dārgakmeņus, kuri tiek dāsni izdalīti, lai svētdarītu Manus tempļus; viss, kas ir izdalīts, ir žēlastībā izdalīts caur Mani; Es neesmu nonācis no Debesīm,2 lai liktu pār kādu no jums nākt sodam; nē, ar šīs cēlās Odas starpniecību Es nāku, lai salaulātos ar jums; kā līgavainis, kurš bagātīgi apdāvina Savu līgavu ar dārglietām, mūsu laulību ceremonijai Es vēlos jūs izgreznot ar Savām Dievišķajām Dāvanām; Mani neaizkustina daiļrunība un neiespaido viņu runas, bet iepriecina nožēlas pilna sirds; tādēļ jūs, kas Mani meklējat, nāciet un mācieties saprast: ja jūs Mani nepārbaudāt,3 bet gan nākat pie Manis sirds vienkāršībā, tad Es jūsos ieplūdīšu kā upe; Es jums iemācīšu, kā izkopt tuvības pilnas attiecības ar Mums; Es jūs mācīšu ar maigumu un lēnprātību, Es jums rādīšu, kā staigāt ar Mums, kā būt pakļāvīgiem Manām Gaismām un kustībām; kā tu, Vassula, redzēji šajā vīzijā – Mana Varenība ir neizsakāma, bet Mans Spožums pārsniedz cilvēka saprašanu; ak, Vassula, neliec Man atkal dzirdēt no tevis: „kam gan es esmu derīga …”4 

ar Savu Elpu Es esmu atdzīvinājis tavus nedzīvos locekļus! turpini darīt labu visos iespējamajos veidos un nebaidies; Mēs tevi esam aicinājuši veltīt savu dzīvi citiem, un tu to arī esi darījusi; ar prieku Mēs tevi esam mācījuši likt Mūs savas dzīves pamatā, un kopš tā mirkļa Mēs tev esam rādījuši, ka tu vairs nepiederi pati sev, bet gan Tam, Kurš tevi ir ietērpis Savā Gaismā, lai Manī tu kustētos un elpotu;

vai Es tevi neesmu atbalstījis ikreiz, kad tu esi saukusi uz Mani: „es slīdu …”? vai Es neesmu tevi mierinājis? Es sacīju, ka tad, kad tu būsi iedēstīta Jahves Namā, tu ziedēsi Viņa Pagalmos, un tev tiks dota brīvība ieiet un iziet no Mūsu Pagalmiem; kamēr tava miesa vēl arvien mājos cilvēku vidū, tavs prāts un tava sirds jau būs mirdzošās Debesu gaismas aizrauti; Vassula, ja kāds1 tavā priekšā sarauktu uzacis un samiegtu acis, un tev vaicātu: „ko tu ar to domā, kad saki, ka cilvēks var Dievu iegūt savā īpašumā? tas nav iespējams, un tā nevar teikt;” tad Es tev saku: tas, kurš savā sirdī nav piedzīvojis Dievišķo Klātbūtni, kurš nav pieredzējis Manas Klātbūtnes Spožumu un mirdzošo Gaismu, nekad nepazīs un neaptvers to, kas ir aizzīmogots un apslēpts, jo šie noslēpumi atklājas caur Mani; Gudrības durvis atvērsies vienīgi nožēlas pārņemtai sirdij un tiem, kuri, neskatoties uz savas dvēseles nabadzību, būs pildījuši Baušļus; šajās dvēselēs Es atklāšu Sevi;

Tu mūs apveltī ar brīnumiem un zīmēm, lai šī paaudze, kura Tev ir dārgāka un mīļāka par visu, varētu uzņemt sevī Valstību, un tas nozīmē – pašu Kristu.

ar šīs cēlās Odas starpniecību Es vēlos ikvienu ievest Savā mirdzošajā Gaismā, lai tajā katrs saņemtu Kristus pilnību; tu esi iemācījusies saprast, ka brīvība ir atrodama Manī, – tā ir brīvība no miesas, lai jūs tiktu dievišķoti un nosaukti par Visaugstākā dēliem un meitām; šī ir brīvība Manī, kura jūs pacels Debesu priekā un iepriecinājumā – tajā jūs varat saņemt svētības, kuras tur ir sagatavotas jau kopš iesākuma un ir saņemamas ik brīdi;

tev, paaudze, tiks izdziedāta Mana Oda, lai tu to dzertu un no tās apreibtu tava dvēsele, jo Mani Vārdi būs saldāki par vīnu; tad tu, būdama apreibusi, vairāk par vīnu slavēsi Manu Mīlestību, sacīdama Maniem eņģeļiem:

„cik pareizi ir mīlēt Viņu; Viņa izskats nav ne ar ko salīdzināms, Viņa Vārdi ir pats saldums; Viņa Lūpas ir veldzētas žēlastībā; majestātiski un cēli Viņš izsaka Savu Vārdu, saviļņodams manu sirdi ar Savu vārdu cēlumu; no visām Dievišķajām būtnēm1 Viņš ir Tas, pēc kura mēs ilgojamies visvairāk, Viņš ir visskaistākais; es vēlos, lai Viņš ieplūstu manī un veldzētu manas slāpes kā upe, ko bija aizšķērsojis mūris,2 bet kas tagad, to pārrāvusi, steidzas apūdeņot zemi; es sevi vēl arvien uzskatu par garīgi mirušu un līdzi sev kapā es biju paņēmis arī ikvienu tikumu, kurš bez Tavas Gaismas klātbūtnes manī līdz šim bija nevērtīgs; ak, nāc, mūsu dvēseles Lukturi! ieved mani atpakaļ Dzīvībā, un es Tevi slavēšu kā dienu, tā nakti!”

un Es atbildēšu tavam lūgumam un atgādināšu tev, ka miesa un asinis nevar iemantot Mūsu Valstību, jo iznīkstošais nevar mantot to, kas pastāv mūžīgi; neraizējies – Es dziedināšu tavu vainas apziņu, jo tu to vēlies, un Es ieplūdīšu tevī kā upe, veldzēdams tavu sausumu un neauglību; tava pilnīgā nodošanās Man un grēku nožēla ir vienīgais veids, kā Es varētu pārveidot tavu prātu, lai tev būtu Kristus Prāts, un kā palīdzēt tev atklāt Mūsu Gribu; bez Manas Klātbūtnes tevī nav iespējams izprast Dieva rīcības nodomus, nedz arī saprast Viņa darbības metodes; tomēr caur Savu transcendento Gaismu tevī Es spēju atvērt durvis uz zināšanām, jo Es, Kuram nav veidola, pieņemšu veidu tavā garā; Es caurstrāvošu tevi kā mirdzoša Saule, ar Savu Gaismu Es atdzīvināšu tevī to, kas ir miris, un piepildīšu tevi ar tikumiem;

Es visā pilnībā esmu Mūžīgās Gaismas atspulgs, un Mana Varenība un Krāšņums atmirdz visā radībā; Es, būdams pāri visam, piepildu ar Savu mirdzumu visas lietas, pats nebūdams ierobežots šajās lietās; Man ir vara dot jums patiesu augšāmcelšanos un savienot jūs ar Mums, lai jūs dzīvotu patiesu dzīvi Mūsu Trīsvienīgajā Svētumā; Es savukārt priecājos un līksmoju par iespēju jums izdziedāt Patiesības Odu kā Manu kāzu dziesmu …

Manī ir dzimuši svētie un mocekļi; visas dvēseles, ar kurām Es savienojos, kļūst arī par līgavām, jo mūsu tuvības pilnajās attiecībās Es katrā viņu dzīves dienā kļūstu par viņu Līgavaini; tā notiks arī ar jums, ja jūs būsiet iemīlējušies Mūsos; labprātīgi jūs iegremdēsieties Manī un nobaudīsiet Manas Dievišķās Mīlestības pilnību;

jau kopš jūsu dzimšanas brīža Es dedzīgi esmu vēlējies, lai jūs Man piederētu; noskatoties jūsu augšanā, klusībā Es jau svinēju mūsu saderināšanos; Es esmu bijis gatavs ieplūst jūsos pat pie visniecīgākās grēku nožēlas zīmes no jūsu puses … pirms vēl jūs būtu pabeiguši nožēlot savus grēkus, Es, sizdams ar Savu Ķēnišķīgo Scepteri, skaļi sauktu:
                                                         „attaisnots!”

tad Es apzīmogotu jūsu pieri ar Savu dedzīgo Kristības skūpstu, kas ar savu smaržu piepilda visu pasauli; šis skūpsts būtu priekšvēstnesis mūsu laulībām – kā Savas Mīlestības zīmi Es tev būtu dāvājis kroni no vissmaržīgākajiem ziediem; katra no šī vainaga puķu ziedlapiņām simbolizētu tikumu; tikai saņēmuši šo vainagu, jūs varētu sacīt: „Es redzu …” un patiesi tā arī domāt;

vai jūs neesat lasījuši, ka ikviena svētība, viss, kas ir labs un pilnīgs, nāk no Gaismas Tēva … vai jūs nezināt, ka Es esmu visu šo debešķīgo dāvanu Dalītājs? šodien Es nonāku virs šīs zemes kopā ar Tēvu un Dēlu, un Mēs esam trīs Liecinieki; Dievs Tēvs ir Gars,3 tādēļ Viņš sūta Mani, Patiesības Garu, lai Es būtu ar jums uz mūžīgiem laikiem un ievestu jūs pilnīgā Patiesībā; Dieva Vārds, Gaisma un Pestītājs, Tas, Kurš ir bijis jau kopš iesākuma un Kurš ir vistuvāk Tēva Sirdij, ir liecinājis un iepazīstinājis jūs ar Tēvu; patiešām – jūs esat tikuši atpirkti, un par jums ir samaksāts ar Viņa Asinīm; Dieva Vārds ir dzīvs un darbīgs, un tas liecina virs zemes, tāpat kā liecinu Es un Tēvs; Svētais, Kurš ir atpircis Baznīcu ar Savām Paša Asinīm, liecina ar Asinīm, tāpat kā Es, Svētais Patiesības Gars, liecinu ar Ūdeni;1 tādēļ Mēs esam trīs Liecinieki – Mēs visi esam vienprātīgi, jo Mēs trīs esam Viens vienīgs Dievs, kam piemīt viena Griba, viens Spēks un viena Valdīšana;

ja tu tagad vaicātu, kāds ir šo Odu mērķis un kādi ir Mūsu apsvērumi, tad Es tev atbildētu: Mēs nonākam no Debesīm līdz pat tavam namam, lai dāvātu tev Mūsu Mīlestības dāvanu; kā vistīrāko mirru lāsēm Mēs ļaujam Saviem Vārdiem pilēt uz jums, ar tiem Mēs jūs svaidām un svētījam; Savas līdzjūtības dēļ Mēs vēlamies jūs pārmācīt, glābt un atjaunot Manī; Mēs vēlamies jūs pārmācīt, lai jūs tiktu taisnoti žēlastībā, lai jūs kļūtu par dieviem caur līdzdalību Mūsu Dievišķajā dzīvē un mantotu Mūžīgo Dzīvību;

labvēlības un žēlsirdības pilns, Es atdodu jums Pats Sevi – jo brīvprātīgāk jūs atdosiet sevi Man, jo vairāk jūs no Manis saņemsiet; tad Es jūs iestiprināšu Sevī kā karalisku dārgakmeni, un, būdams jūsu Līgavainis, Es jums atklāšu daudzus no Saviem noslēpumiem; savās ilgās iegūt Mani sev jūs piekļausieties pie Līgavaiņa Krūtīm un atmirdzēsiet Viņa Gaismā; caur Mani jūs spēsiet pateikt: „Es pazīstu Dievu un Viņu izprotu …”

Es ikvienam atļauju Man tuvoties un Mani satvert, jo katram no jums Es esmu sagatavojis smaržām slacītu ceļu, kurš jūs ieved Laulību Istabā; neesiet pārsteigti, ka Es jums atklājos tik brīnišķā veidā, labāk priecājieties un atļaujiet Man jūs svaidīt ar Manas Mīlestības svaidījumu un svētīt jūs, darot jūs par svētajiem; Es esmu šeit, lai iekvēlinātu jūsu mīlestību uz Tēvu, uz Dēlu un uz Mani; Es atkārtoju to pašu, ko jau ir teicis Tēvs un Dēls: Mana Vārda straume ir saldāka par nektāru, un runājot Es nelietoju sastingušus un nemainīgus formulējumus – ne jau ar tādiem vārdiem Es daru Savus bērnus par svētajiem, mocekļiem un lieciniekiem; lai Mani bērni varētu būt neatlaidīgi un stipri, Es viņus apveltu ar Savu Spēka un Dievbijības Garu – Es viņus daru līdzīgus Saviem erceņģeļiem Miķelim un Rafaēlam, kuri ir varenākie spēkā un ir varonīgi Taisnības Cīnītāji, caur Manu Gaismu vērodami katru cilvēka rīcības un izturēšanās aspektu …

tādēļ, lai liktu virs zemes uzplaukt ziediem un atbrīvotu cietumniekus, Mani Vārdi ir saldāki par medu no šūnām un patīkamāki par vīnu; Es pie jums vienmēr esmu vērsies ar tikuma un ticības vārdiem; Es esmu vienīgais, Kurš spēj jums dot apslēpto mantu un dārgumus, tādēļ mantot Mani ir ieguvums, kas ir saldāks par medus lāsēm; Es tuvojos jums ar līksmības eļļu, lai izdziedātu jums melodiskas Odas, – pieskandinot visu pasauli ar Manām skaņām; Es nenāku pie jums ar zobenu pie sāniem, bet ar mūžīgu Mīlestību, jo jūs esat ļoti dārgi Manās Acīs;

lūk, te Es esmu, lai savienotu jūsu dvēseli ar Mūsu Mīlestību; vai Man būtu jāatļauj jūsu dvēselei uz mūžīgiem laikiem palikt par tuksnesi? vai arī Es esmu šeit, lai būtu jūsu Lukturis un jūs svaidītu? Es esmu pret jebkāda veida lepnību un augstprātību, Es pretojos sevis paaugstināšanai un citu pazemošanai; Es esmu pret visiem iedomīgajiem runātājiem un atkritējiem; ja tu esi viens no viņiem, kā gan tavs gars lai apgūst Dieva noslēpumus? vai redzi, cik bagātīgi Es tevi apdāvinu ar Žēlastības Garu, kas sēj tevī Dievišķās sēklas, lai tavā sirdī liktu izaugt Ēdenes dārzam? Viņš sēj tevī visdažādākās sēklas,1 kas izaugs par dažādiem vīraku nesošiem kokiem un augiem;

Es būšu kā ūdens strauts, kas ieplūst dārzā, jo Es gribu apūdeņot tevī sētās Debešķīgās sēklas, Es vēlos izdaiļot Savas puķu un garšaugu dobes; un tad Es ar prieku varu sacīt:

„vīģes koks rieš savus pirmos augļus, un uzziedējušais vīna koks izplata savu smaržu; vīraku nesošie koki izplata mirru un alvejas smaržu, tādēļ nāc, Mana mīlestība, Mana mīļotā, nāc; parādi Man savu vaigu, ļauj man sadzirdēt tavu balsi, kura Man dzied; ļauj Man ieraudzīt tavu vainagu, pilnu izplaukušiem ziediem;”

tad mūsu laulību gultā Es atļaušu tev atsegt Manu Svēto Vaigu; tagad ir pienācis laiks, kad Tas, Kuru tu tik kaismīgi meklēji, tevī ir ieguvis veidolu; svētīgi ir tie, kuri Mani dedzīgi meklē un, Mani atraduši, iekrīt Manos apskāvienos – viņi tiks pārveidoti, un Es tos piepildīšu ar neaprakstāmu prieku! svētīgi ir tie, kuri var Mani iemantot, jo Es tos pilnībā pārpludināšu ar Savu mirdzošo Gaismu, bagātinot viņus ar Saviem Dievišķajiem dārgumiem; tad arī jūs ilgosieties pēc laulības saitēm ar Mūsu Dievišķību, pēc vienotības ar Mums;

zinot, ka Dievs ir Tas, Kurš iekvēlina dvēseli, ilgodamies vienīgi pēc tā, lai būtu ar Viņu un dziedātu Viņam, pašam kļūstot par slavas dziesmas motīvu, par Psalmu pantu, par diadēmu, par Altāra altāri, par ziloņkaula torni un liliju lauku, kurš pārsteidz pat eņģeļus; tad, Mana mīļotā, tavas atvases izveidos augļu dārzu un uzziedēs; tu būsi kā Manās Rokās ieskauts dārzs, kā noslēgta strūklaka Manos apskāvienos; tad Es varēšu sacīt: tagad Man ir pieeja Savam dārzam, Man pilnībā pieder plašs žēlastības ceļš – vēl pirms ceļas rīta vējš, vēl pirms kāds ir sakustējies, un vēl pirms izgaist ēnas, Es uzkāpšu mirru kalnā un došos uz pakalniem, kur aug vīraku nesošie koki, Es apraudzīšu Savas garšaugu dobes, un nebūs nekā, kas varētu tikt salīdzināts ar Manu prieku;

šajā Laulību dienā Es pārklāšu Savu iemīļoto ar Debesu mirdzuma plīvuru, Es to ietērpšu eņģeļu tikumos un Savā Godībā; tad Mana iemīļotā slavēs Mani, dziedot:

„reiz es biju mirusi, bet tagad Tu esi man dāvājis dzīvību, un es esmu ienākusi esamībā; Tu ne vien esi salicis kopā izkaltušos kaulus, savienodams to locītavas, bet esi dvesis šajā mirušajā ķermenī Savu Augšāmcelšanās Dvesmu, mani atdzīvinādams; manos nedzīvajos locekļos Tu esi licis uzaust Taisnības saulei; esot līdzdalīga Tavā neizsakāmajā Gaismā, arī es pati esmu kļuvusi par gaismu; kad pašos iesākumos2 es atvēru savas sirds durvis savam Iemīļotajam, Viņš pagrieza man muguru un aizgāja! redzot Viņu aizejam, mana dvēsele bija vīlusies;3 es to nesapratu līdz pat mirklim, kad saucu, lai Viņš atgriežas, lai Viņš mani nomazgā no visām nešķīstībām un iedveš manī Savu Smaržu; es lūdzu savam Iemīļotajam nākt Viņa īpašumā un dārzā, lai atdzīvinātu visu, kas tajā bija novītis, un pārvērstu to Ēdenē; tad Mans Iemīļotais atgriezās un atjaunoja visu, kas bija miris; Viņš dvesa pār manu dārzu, lai tā saldā smarža izplatītos visapkārt; un tagad es uzdrīkstos Viņam sacīt:

„lai mans Iemīļotais nāk Savā dārzā un bauda tā augošos neparastos augļus,4 jo tiem ir vistīrākā eņģeļu izcelsme; lai Viņš tagad nāk ievākt Savas mirres un Savu balzāmu – tas viss pieder Viņam; es tagad esmu Viņa slēgtais dārzs, kurš pieder vienīgi Viņa Majestātei…”

Es savukārt uzcelšu tevī, Mana mīļotā, iekšēju dievbijību; Es ieskaušu Savu dārzu un to apņemšu ar Savām Rokām, Es to tādā veidā apskaušu; tad, Mana līgava, Svētā Gudrība tev mācīs Manas Dievišķās Zināšanas, lai sagatavotu tevi kalpošanai Man un arī cilvēkiem;

tagad, Mana līgava, Es Sevi pilnībā atdošu tev un piepildīšu tavu dvēseli ar Dievišķo Maigumu; lai arī dažkārt Manas Gaismas spožums tev šķitīs nepanesams, būs tā, it kā tu būtu aizdegta, tavs prāts un visa tava būtība liesmos, būdama vienota ar Manu Liesmu; no šī mirkļa tu būsi Mans īpašums, un Es būšu tavējais, Es tevi stingri turēšu un arī neļaušu tev aiziet projām; arī tu Mani turēsi stingri un neļausi Man doties projām; sirds par Sirdi un mīlestība par Mīlestību; Manas Mīlestības ilgstošo uzbrukumu triumfs; mirusi savām kaislībām, bet dzīva Manī; Manī tu esi darīta pilnīga un tagad drīksti valdīt kopā ar Mani;

tad Es apsēdīšos tev līdzās un ieskicēšu tev to apustulisko darbu, kuru tu veiksi, kalpodama Man; galu galā šis arī ir mūsu garīgo Laulību nolūks; mēs ar tevi kļūsim par līdzstrādniekiem, kuri kopīgi ieved Baznīcu1 pilnīgā Mīlestībā; dzīvo un priecājies Manī, nemitīgi izdziedot Man savas mīlestības melodijas, un Es nemitēšos dziedāt tev Savas Mīlestības Odas …

ak, Mana Vassula,3 pats mēness būtu zaudējis savu spožumu un zvaigznes – savu mirdzumu, ja vien tu būtu atraidījusi Manu piedāvājumu,4 Mana līgava, Manas mirres un Mana alveja, tagad atbalsties pret Mani un piekļauj savu galvu pie Manas Sirds;5 Es reiz tevi aicināju dot Man savu labo roku, un tu Man paklausīji; Es to esmu lietojis un neizsakāmā veidā turpināšu to lietot, lai pierakstītu Mūsu Mīlestības melodiju; atver savu plaukstu;1 Es tevi nekad neatstāšu … nekad … esi svētīta; ecclesia atdzims;

ΙΧΘΥΣ

 

---