|
2001. gada 10. decembris
Ak, Kungs, piecel mani, kad man ir visvairāk bail būt pieviltai! Parādi man, ka es staigāju Tavā Klātbūtnē, Tavā brīnišķīgi spožajā Gaismā, ļauj man sadzirdēt Tavu eņģeļu spārnu vēdas un Tavu svēto liras skaņas. Nē, es nevēlos iesaistīties šīs pasaules lielajos darījumos, brīnumos vai zīmēs – šīs lietas mani nesaista. Man pietiek ar to, ka varu kalpot Tev, mans Kungs, ka varu kalpot Tavā Namā un staigāt Tavos pagalmos, ieelpojot Tava tērpa smaržu, kas tiek dāvāta ikvienai dvēselei. Man pietiek, ka redzu vistīrāko mirru lāses, kuras pil no Tavām Rokām un pirkstiem tad, kad vēlies svaidīt kādu dvēseli, man pietiek, ka redzu to prieku, ar kādu Tu šīm dvēselēm pieskaries. Tava labvēlība pret mums ir bezgalīga, un žēlastībā tu mūs piecel, lai mēs skatītu Tavu Godību…
Mana Vassula, atbalsties pret Mani; Es esmu daudz vairāk nekā sargs, kurš rūpējas par tavu dvēseli; nes savā sirdī Manu Euharistiju 1 un dāvā Man savu smaržu! Es esmu šī ievērojamā darba Autors; saldini Manu Sirdi, jo Mani piepilda skumjas un vilšanās; evaņģelizē – runā vārdus, kurus Es Pats tev esmu devis; izgrezno Manu Baznīcu un piepildi Manu Bērnu sirdis un prātu ar visu, kas Es Esmu; izdzēs savas bailes tikt maldinātai – tu nemaldies; Es esmu tavs Tēvs, 2 un Es rūpējos par tevi; varbūt tev, meitiņ, vajadzētu biežāk nākt pie Manis, lai pierakstītu Manus vārdus? vai tev patiktu to darīt? (…) ak, neuztraucies – Es atradīšu tev laiku; Un Tu? Vai Tu, mans Kungs, to vēlies? Ar prieku es pieņemšu jebkuru Tavu atbildi.
meitiņ, Man priekšā ir vēl daudzas baltas lapas, kurām ir jātiek piepildītām ar Manis svaidīto cildeno sacerējumu;
Mans darbs līdzinās izšūšanai; Es biju uzzīmējis visas ornamenta detaļas uz auduma gabala, un tad Man bija jāatrod kāds balts audums, uz kura ar Savu Roku uzzīmēt rožu rakstu, kuru biju izdomājis; ar zelta diegu Es izšuvu tevi, atdzīvinādams rozes, lai tās sev visapkārt izplatītu savu saldo smaržu, kas iesmaržotu visu izplatījumu;
tu esi arī runājoša grāmata, kurā vēl ir jāaizpilda dažas lapas; tu esi Manu Roku darbs, un šis Darbs Man ir jāpabeidz; vai esi dzirdējusi: „karstums Mana Nama dēļ Mani sadedzina?” 3Jā, Kungs, es to esmu lasījusi Tavā Vārdā…
Es esmu Sava Nama un Savas Saimes Sargs; Es mokos, kad jānoskatās, kā Mans Nams tiek sašķelts; vai esi lasījusi: „slinkuma dēļ gāžas sijas, un kūtruma dēļ ūdens pil nama jumtam cauri;” 4 Mans Nams ir ticis atstāts novārtā; par ikvienu namu kāds maksā, un Es Savējo esmu izpircis Pats ar Savām Asinīm; kādēļ neviens neklausījās Manā lūgumā, kad Es lūdzu Tēvu, lai jūs būtu viens? ja šodien jūs būtu atbildējuši Manam Aicinājumam, parādot paklausību, tad jūs stāvētu ap vienu altāri un dzertu no viena Biķera; Ak, Kungs, bet cik daudz ir tādu, kas patiešām tic, ka Tu runā uz mani un caur mani atklāj Savas lielākās ilgas pēc vienotības, – lai mēs pulcētos ap vienu altāri un dalītos vienā Biķerī?
viņiem ir jāatver savas sirdis, un tad viņi ticēs …
Ak, Kristu, cik vēl ilgi Tavai visdārgākajai Miesai vēl ir jātiek caurdurtai, grieztai un sadalītai, lai mēs saprastu, ka paši esam kalpojuši par ļaunā gara – šķeltnieka – instrumentiem šajā darbā. Mēs to esam darījuši, paši to neapzinādamies un negribot… Kungs, palīdzi mums atrast un pasargāt to svēto atlikumu, kurš tiek saukts par Tavu Baznīcu, – palīdzi mums to atkal sapulcināt kopā!
ja baznīcas spēs pārvarēt visus tos negatīvos šķēršļus, kuri tām traucē apvienoties, šķēršļus, kuri, saskaņā ar Rakstiem, ir pret ticības, mīlestības un pielūgsmes vienotības īstenošanu, tad Es būšu uzticīgs Savam solījumam un likšu nākt miera laikmetam pār visu zemi; šis miers ievedīs ikvienu radību Manā Mistiskajā Miesā, tas piepildīs Manu Vārdus, kurus Es veltīju jums visiem Savā lūgšanā Dievam Tēvam:
„lai viņi ir viens Mūsos, kā Tu esi Manī un Es – Tevī, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis;” 1 šis lūgums, kuru izteica Manas Lūpas, vēl arvien ik brīdi atbalsojas no Debesīm; Manu Vārdu patiesā būtība bija tāda, ka visa pasaule tiktu ievesta garīgā vienotībā, bet nevis tādā vienotībā, kuru nosaka noslēgts līgums; lai piepildītu Manus Vārdus, baznīcām vispirms ir jātiecas pēc pazemības un mīlestības, pēc žēlastībām, kuras var tikt iegūtas caur Svēto Garu un patiesu grēku nožēlu;
neesi pārsteigta par to, ko Es uzsāku; cilvēks, kurš tiek žēlastībā aicināts, kļūst vienots ar Trīsvienīgo Dievu – viņš vairs nav viens, jo Mēs dzīvojam viņā, Mēs viņu apdzīvojam; kad esam darījuši viņu par Savu mājokli, šis cilvēks kļūst arī par Mūsu īpašumu, bet Mēs kļūstam par viņa īpašumu; tieši tādā veidā Mēs aicinājām tevi, meitiņ, lai tu Mums kalpotu, Mūsu godam un Mūsu slavai; tas nav bijis aicinājums uz dažu stundu kalpojumu, jo Mēs vēlējāmies, lai tu būtu ar Mums visas dienas garumā, bez pārtraukuma, nemitīgi meklējot Mūsu Baznīcas labumu; lai tavi darbi nes mieru, un lai Baznīca gūst labumu no visiem Maniem izteikumiem, un caur tiem atkal no jauna piepilda sevi ar Manām svētībām;
meitiņ, pieaudz arī tu Manā Dievišķajā mīlestībā, un lai Mans skūpsts atspirdzina tavu miesu un dvēseli; neļaujies apjukumam un nemieram, ja tavi apspiedēji atsāk tevi vajāt, bet esi kā lilijas zieds, brīva no raizēm; lai Mans tēvišķais skūpsts mierina tavu sirdi un aizskalo projām tavas nedienas un visas mulsinošās domas, kuras nenāk no Manis;
ar prieku uzņem visus Manus mierinošos vārdus un apzinies, cik Es tev esmu tuvu … 2ΙΧΘΥΣ
1 Kristus vēlas pateikt, lai es nestu sirdī Viņu Pašu.
2 (Is 9, 5) Jēzus Sevi dēvēja par „Tēvu” pēc Savas labpatikas – šī iemesla dēļ es tiku nepatiesi apvainota, ka jaucu Trīsvienības personas.
|
Saraksts pēc alfabēta 
