ak, Mans bērns … Mana Griba ir tāda, lai tu ar mīlestību strādātu Mana Gara gaismā! šodien Mans Gars daudz spēcīgāk nekā jebkad agrāk aicina Manus ganus uz savstarpēju samierināšanos; lai ikviens gans caurskata savu ceļu; „gans, pārdomā par mīlestību, kādu Mans Tēvs, Es un Svētais Gars izlejam pār tevi katru dzīves brīdi …”

ak, meitiņ, nedomā, ka Es neizprotu, ko no tevis prasa misija, kuru Es tev esmu uzticējis; apvienot Manu Namu nav viegls uzdevums, nemaz jau nerunājot par tā atdzīvināšanu! tomēr esi drosmīga, jo tu neesi viena; Es esmu ar tevi; neļauj laupīt sev drosmi tiem, kuri tevī nesaskata Manu plānu; Es esmu atņēmis redzi tiem, kuri sakās redzam, un devis spēju redzēt tiem, kuri līdz šim neredzēja; esi vienotības paraugs pārējai pasaulei un caur tevis nestajiem upuriem radi samierināšanos brāļu starpā; Sātans ir nolēmis karot pret Manu Baznīcu, un ar varmācību viņš uzbrūk tam, ko Es esmu atpircis ar Savām Asinīm; viņš patur Manu Baznīcu sašķeltībā un nolād ikvienu uzticamu sirdi, kura atklāti atzīst Patiesību un Manu Likumu;

daudzi no tiem, kuri pieder Baznīcai, šodien ir kļuvuši par tās izlaupītājiem; jūs to izlaupāt, atteikdamies atzīt Manas Miesas klātesamību Euharistijā un nepiedaloties Manā Dievišķajā Noslēpumā tādā veidā, kā Es to patiesi esmu iedibinājis; jūs aplaupāt Manu Namu, kad jūs nenovērtējat Manas Dievišķības varenību un Manas Klātbūtnes realitāti Euharistijā; jūs izlaupāt Manu Namu arī dažādos citos veidos; Raksti nekad nemelo un nevar tikt noliegti, bet jūs dažas Rakstu daļas noraidāt un šādā veidā tos izlaupāt; lai bagātinātu Savu Baznīcu, Es esmu tai devis apustuļus, Es esmu izaudzinājis un devis tai praviešus un mācītājus, Es esmu devis brīnumus, dziedināšanas dāvanu un arī dažādas citas dāvanas; tomēr jūs izlaupāt Manu Namu, jūs to izlaupāt šodien;

Manas Acis ir pārāk šķīstas, lai noskatītos šajā dumpī, tādēļ neesiet pārsteigti, ka Es jūs aicinu; neesiet pārsteigti, kad Es Savā bezgalīgajā Labvēlībā un Žēlsirdībā nonāku līdz pat tevim, radība, lai ieskatītos jūsu sirds logā; neesiet pārsteigti, ka, par spīti jūsu apbrīnojamajam grēcīgumam, Es jūs bez jebkādiem nopelniem aicinu pie bagātīgi klāta mielasta galda, un Es nāku ķēnišķīgā dāsnumā un majestātē, lai ietērptu jūs Sevī, lai tad, kad Mani eņģeļi ievedīs jūs mūžīgajā Debesu priekā un Mūsu Pagalmos, tur jūs tiktu atzīti par miesu no Manas Miesas un par kaulu no Mana Kaula; tajā brīdī tiks pasludināts Spriedums;

„saskaņā ar dzīvi, ko šī dvēsele dzīvoja virs zemes, tā ir cienīga saņemt līgavas pūru, jo tā pati ir bijusi uzticama Līgavai;1 šī dvēsele, neskatoties uz visiem pārbaudījumiem, kurus Es tai sūtīju un kuri to mētāja kā kuģi vētras laikā, pielipa Man un palika Man cieši pieķērusies tāpat kā austere, kas pielipusi klintij; šādā veidā būdama vienota ar Līgavu2 un arī ar Mani, Līgavaini,3 tā bija līdzdalīga Manā Dievišķībā; vienotība ar Manu Garu to kristalizēja, pārveidojot Dieva līdzībā,4 un, līdzīgi saulei, tās stari viņu izgaismoja, jo Es tās iekšienē piederēju viņai; Manu dievišķoto dēlu un meitu godība šeit, Debesīs, tagad pieder arī viņai – tas ir pūrs, ko Mana līgava saņems no paša Līgavaiņa; Viņš ir Līgavas Pūrs … nāc, nāc un dalies Debesu priekā un Pašā Dievā mūžīgi mūžam!”

ak, paaudze, ja vien tu zinātu, cik bieži Es esmu stiepis tev pretim Savu Ķēniņa Zizli… cik ļoti Es ilgojos pateikt ikvienai dvēselei: „nāc, mīļotā, un nostājies uz ceļa, kas tevi aizvedīs uz tavām paliekošajām Mājām, vienīgo un patieso mājokli un īsto Atdusas vietu tavai dvēselei; ienāc Manas Sirds laulību istabā; Es tevi aicinu iet pa tikumu ceļu, kurš ved pie Manis; kā maigs Līgavainis Es greznošu tavu dvēseli ar Saviem dārgumiem, bet pāri visam – ar Savu Dievišķību; Es tevi izgreznošu kā karalieni1 – tevi majestātiski pārklās Mans Vārds un pati Mana Klātbūtne; Es tavu dvēseli pārveidošu dzīvā altārī, nebeidzamā himnā Man, tavam Dievam; Es, visvarenais Karalis, kas stāvu pāri visam dabiskajam, saplūdīšu ar tavu dvēseli tā, ka Es un tu, mēs kļūsim viens;

saviem pašas spēkiem tu neko nespēj, un tieši tādēļ Mana Klātbūtne, vistīrākā Gaisma, ir absolūti nepieciešama, lai žēlastībā tiktu izgaismota visa tava miesa; tāpat kā Es atklājos Saviem eņģeļiem, tāpat caur šo gaismu Es atklāšos tev – un tikai tad tu spēsi pateikt:

tad Es darīšu tev zināmu Pats Sevi; Es sarunāšos ar tevi, bet tu – ar Mani; Dievs, Kurš Savā būtībā ir Trīsvienība, nolieksies līdz pat tevim, lai sarunātos ar to, kuru ir pārradījis un kura caur žēlastību ir kļuvusi par dievu, no Manis dzimušo, par Manas Valstības atjaunoto mantinieci; ja tu, kas esi tik vāja un tik pakļauta samaitātībai, uzlūkojot savu nožēlojamo dvēseli, patiesi atgriezīsies, Es tevi varu darīt līdzīgu Savam Pilnīgajam Attēlam;”

Mans Darbs un Manas ieceres, kas ir jūsu tik grēcīgā laikmeta spožums un krāšņums, ir paredzēti, lai ievestu visas dvēseles Manā Vissvētākajā Sirdī; un tad šajā Sirdī dvēselēm atklāsies visa Mana Godība, un visa cilvēce reizē to ieraudzīs; jā, patiešām, Mans nodoms ir – lai jūs visi sekotu Manas Godības pēdās; kopš tā brīža Es būšu jūsu daļa, jūsu iepriecinājums, jūsu Līgavainis, kurš ir tērpies Savā Godībā; un kā līgavainis, kurš priecājas par savu līgavu, mūsu laulībās Es tev čukstēšu ausī:

„tagad nāc un svētī visu lietu Kungu, vareno darbu Radītājs ir visur; pienāc Man pavisam tuvu, jo Es esmu tavs sargs un tavs atbalsts; Mana mīlošā līgava, kura esi piekritusi klausīties Manī, – priecājies Manī, savā Kungā; atļauj Man palikt tavā sirdī kā sajauktu smaržu vīrakam, un lai Mani Vārdi tavā mutē2 garšo tikpat saldi kā medus; lai šie Vārdi, Mana mīļotā, skan tavās ausīs kā mūzika;”

tad Es tev atklāšu dārgumus, kurus biju glabājis tavai paaudzei – Es tev uzdāvināšu Savas Žēlsirdības dārgumu, Es tev mācīšu saprast, ka Vārdi no Manas Mutes izplūst, pateicoties Manai Žēlsirdībai; Mani Vārdi augšāmceļ garīgi mirušos, Es pārveidoju atkritušo, dziedinu slimo un atbrīvoju gūstekņus; Mana Mute līdzinās asam zobenam;

Savā Žēlsirdībā Es ar Savu Vārdu audzinu praviešus, kuri neliks mierā tos, kuri dzīvo tumsībā, bet mierinās Manus ļaudis; Savā Žēlsirdībā Es atveru aklo acis, Es paceļu tos, kuri guļ pīšļos, lai viņi uzlūkotu Gaismu; un visiem tiem, kuri ir paļāvušies paši uz saviem spēkiem, Es Savā Žēlsirdībā atklāju Savu Godību un Majestāti, lai viņu sirdis pievērstos Man, savam Dievam;

šinīs žēlastības dienās Mana Žēlsirdība ir viens no lielākajiem Manas Sirds dārgumiem, kuru Es esmu glabājis jūsu laikiem; Es nekad neesmu pārstājis izliet pār jums Savu Žēlsirdību, tomēr jūsu laikos, kuri ir tik ļauni, Es daudz vairāk nekā jebkad agrāk parādu līdzjūtību tiem, kuri ir nogāzti putekļos un kuru miesas pie zemes piespiedis grēka smagums; tavas sirds tuksnesī Es esmu iesējis Debesu sēklas, lai ikviens varētu ieraudzīt un iepazīt Manas Žēlsirdības lielumu;

vai Es arī neesmu sacījis, ka pēdējās dienās Mans Gars tiks izliets par visu cilvēci, lai arī cik samaitāta tā būtu? tāda ir Manas žēlastības bagātība … šodien Es jūs atkal žēlastībā pieceļu; Savā Žēlsirdībā Es izleju pār tevi Savas žēlastības, lai palīdzētu tev saprast, kurš ir Tas, kas dāvā brīvību, un kurš ir Dzīvības Devējs; Es vēlos, lai tu ieraudzītu, kādas godības bagātības tevi sagaida;

tavā laikmetā ir vairāk mirušo nekā dzīvo, viņi ir miruši savu grēku, bezdievības un vienaldzības dēļ pret Mani; kopš brīža, kad ir tikusi radīta pasaule, Es nekad neesmu mitējies atklāt Savu mūžīgo spēku un dievišķību; Es varu tikt atpazīts visā, kas no neesamības ir ienācis esamībā; tomēr Es spēju mājot pat tavā miesīgajā esamībā un spēju to ievest dzīvībā – tu esi tikusi piecelta, pateicoties žēlastībai; vai Man vienmēr būtu jānoskatās Savās radībās, kuras savu dumpīgo darbu dēļ dodas pretim nāvei? vai lai Es neparādītu tām Savu Žēlsirdību?

Man līdzi nāk lielas bagātības, paliekami dārgumi, kas bagātina visus, kuri tuvojas Man ar nožēlas pilnu sirdi; mūsu laulībās Es vēlos tev dāvināt zināšanu dārgumu par to, kā Mani iemantot; Es vēlos, lai tu iegūtu Trīsvienīgā Dieva Pazīšanu un Izpratni; vai neesi dzirdējusi, ka nams tiek uzcelts, vienīgi pateicoties Svētajai Gudrībai, un ar sapratni tas tiek nostiprināts; zināšanas piepilda šī nama krātuves ar visa veida bagātībām, retiem dievišķas vērtības dārgumiem, pēc kuriem tik ļoti ir kārojuši visu laiku gudrie?

citiem vārdiem sakot – pazīstot Mani, tava dvēsele un prāts piepildās ar Manu pārdabisko Gaismu un Manu Godību; tava dvēsele ir Manas Dievišķības un Manis Paša piepildīta; tad un tikai tad tava dvēsele spēs pakļauties Manai disciplīnai un tavas ausis atvērsies pamācībām, iemantojot Patiesību un to lolojot kā dārgumu; Mani iemīļotie, pat jūsu daba var tikt pārveidota Manā Dievišķībā; visus jūsu nodomus virzīs Mans Svētais Gars, kurš nepaguris ir attīrījis jūs no sārņiem, tas apveltīs jūsu garu ar Manu Garu, bet caur Viņu ar Ķēnišķīgo Bagātību – Manu Valdīšanu;

tu jautāsi: „ko nozīmē saprast Dievu?” Manis izpratne ir visas Gudrības sākums; saprast Mani nozīmē atzīt Mani par savu Dievu un bīties Mani; Mani bīties ir izvairīties no visa ļauna;

tas ir tāpat kā ieraudzīt Mani ar savām garīgajām acīm, vēl dzīvojot šeit, virs zemes; ir ļoti būtiski, lai ikviens nobaudītu Manu Klātbūtni vēl šeit, virs zemes; katrai dvēselei ir ļoti svarīgi meklēt šo redzējumu;1 ja tava dvēsele nav bijusi spējīga sasniegt Manus augstumus,2 tad tai ir neatlaidīgi jācīnās, lai paceltu savu garu caur kontemplāciju; kā citādi lai jūs iepazītu savu Dievu? kā gan jūs, ja neesat Mani redzējuši, varēsiet būt Mani dēli un meitas, ietērpti Manā trīskārt Svētajā Gaismā?

ja Es spēju saplūst ar tavu dvēseli, tad tas nozīmē, ka Es neesmu nepieejams un neaizsniedzams; Es savienojos ar tevi, un mēs kļūstam viens; tad, kad esam savienojušies, Es daru Sevi tev zināmu, lai tev atgādinātu par tavu mantojumu; majestātiski un krāšņi Es ievedu tavu dvēseli Savos dziļumos, lai atklātos tev ar ķēnišķīgu dāsnumu; tu esi lasījusi, ka Dieva dziļumi var tikt izzināti vienīgi Garā, Kurš izdibina garīgas lietas; Raksti saka:

„miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība, un viņš nespēj to saprast, jo tas ir garīgi apspriežams; garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina; jo kas ir atzinis Kunga prātu, lai Viņam varētu dotu padomu?”3

Manis pazīšanas un izpratnes dārgums ir nemitīgas Debesis zemes virsū; tas dāvā spēju vadīt šīs zemes lietas ar laipnību, taisnībā un vienotībā; saņēmuši žēlastībā šo dārgumu caur Svēto Garu, jūs zināsiet, kāda ir Mana Griba attiecībā uz jums; Mēs reiz teicām:1 „ja kāds grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst …” šis dārgums ir neizsakāmi vērtīgāks par pērlēm; ak, un tad nāk intimitātes dārgums –tuvība ar Mani; uguns liesmas, kas kvēlos no tavas sirds, būs pirmās zīmes, kuras liecinās par dedzīgo mīlestību, ko rada tuvība ar Mani; ilgstošas slāpes pēc Manis, tava Dieva, nemitīga Manis meklēšana ir tās tuvības ar Mani rītausma, kādu Es ar ilgošanos sagaidu no katras dvēseles; Es vēlos, lai katrs var nākt un baudīt Manu Saldumu; ar visu savu dvēseli jūs ienāksiet Debesu iepriecinājumā un dziedāsiet Manu eņģeļu dziesmas par godu Manai Žēlsirdībai, kādu Es izleju pār jums;

kā Dāvids, degdams mīlestībā uz Mani, reiz sauca uz Mani, tā arī tu vari saukt uz Mani ar viņa vārdiem:

„Dievs, mans Dievs Tu esi, es meklēju Tevi; mana dvēsele slāpst pēc Tevis, mana miesa ilgojas pēc Tevis ... es esmu kā izkaltusi sausa zeme bez ūdens, es ilgojos ieraudzīt Tevi; savā gultā es atceros Tevi, es domāju par Tevi visu nakti, mana dvēsele ir Tev cieši pieķērusies …2 lai arī esmu jauns,3 Tu man esi devis dziļāku izpratni nekā vecajiem,4 jo es ievēroju Tavas dievišķās pamācības; ak, cik brīnišķīgi ir būt sadraudzībā ar Tevi, mans maigais Dievs; Tava Klātbūtne, tik ļoti dziļi savijusies ar manu dvēseli, mani iepriecina un ir saldāka par medu; Tava smarža piepilda visu pasauli un apreibina manu dvēseli, vienlaikus stiprinot visu manu esamību;”

pamodies tu atklāsi, ka Es esmu tavs Iemīļotais, tavas Debesis un tava Paradīze un ka Manī tu vari dzīvot; Manā Gaismā tu atklāsi, ka Es tavā dvēselē esmu licis Savus cildenos Darbus, un tu slavēsi Manu Svēto Vārdu; tu atklāsi, ka Mans Skatiens ir tev pievērsts kā magnēts, un Es priecāšos, raudzīdamies tevī, jo redzēšu tevī Sevis Paša attēlu, tevī Es skatīšos uz Sevi … tādēļ neesi pārsteigts, kad Es nākšu pie tevis un tev sacīšu:

„tagad Es esmu Valdnieks tevī, un Man nav citas vēlmes kā tevī ieraudzīt Pašam Sevi; Mana Klātbūtne tevī aizdedzina tevī ilgas un slāpes pēc Manis, kuras kvēlo kā liesma; ikviena ilgu pilnā nopūta Man būs kā smaržīga rožu buķete – tā remdēs sāpes, kuras Mums5 ir nodarījuši cilvēki;”

Es esmu Pilnīgs, un Es vēlos, lai arī tu būtu tāds pats; vai neesi lasījis: „kāds ir valdnieks, tādi būs arī viņa pilsētas iedzīvotāji …”6

tad Es, izdziedādams tev ticības un taisnīguma himnu, parādīšu tev tos, kuri apdzīvo Debesis; Es sapulcināšu visus Debesu svētos, Es sapulcināšu visu Debesu Galmu un atklāšu viņiem Savu majestāti un valdīšanu tevī; Es tiem atklāšu, kā esmu darījis tevi par ķēnišķīgu diadēmu, ar kuru izrotāt Savu Galvu, par jūsu laiku ķēnišķīgo brīnumu; visiem taviem rotājumiem būs dievišķa izcelsme, jo tie būs Manis dāvāti; tava agrākā verdzība taps par brīvību Manī;

šodien Es noraugos lejup no Debesīm, lai saskaitītu, kuri ir sirdī šķīsti:

 – ko lai Es saku? vai Mans Upuris bija veltīgs? Mans Gars ir salauzts … Es upurēju Sevi par jums, lai atbrīvotu jūs no grēcīguma un šķīstītu cilvēkus, lai tie kļūtu par Manu Īpašumu un lai viņiem nebūtu citu mērķu kā vien darīt labu;

Es esmu darījis visu, lai jūs varētu tikt taisnoti žēlastībā un kļūtu par Manas Valstības mantiniekiem; Es jums visiem lielā līdzjūtībā esmu mācījis Savu Likumu, atjaunodams jūs Savā Žēlastības Garā, Es esmu pat daudzkārt un dažādos veidos atkārtojis jau sacīto; tagad Es jūs mācu, dodams jums padomus Svētās Gudrības garā; šī nav jauna mācība, šī ir tā pati Līgavas1 mācība, uz kuru jūs varat paļauties;

jūs visi piederat Manam Namam, jo Es Savu Namu esmu atpircis Pats ar Savām Asinīm; ikviena Manu Asiņu lāse ir izlieta par ikvienu … jūs esat Mans Nams2 …

meitiņ, sākumā3 tu Man lūdzi, lai Es pateiktu, kāda ir Mana Griba; Es jums visiem saku, ka vēlos, lai jūs mīlestībā strādātu Mana Gara Gaismā un lai jūs visi būtu viens; ic;

 

---