|
2000. gada 5. augusts
Es, Jēzus Kristus, tevi svētīju;
Kungs, Tu, Kas izvilki mani no muklāja dubļiem, parādīdams man Savu Līdzjūtību, Tu, Kas nokāpi no Sava Ķēnišķīgā Troņa pie Manis un liki Manā mutē jaunu dziesmu, – es sludināšu un izdziedāšu Tavu Vārdu visām ciltīm un tautām.
vai vēlies, lai Es daru saldāku Savu Mielastu – to, ko tev esmu dāvājis visus šos gadus? Vai Man, Mana iemīļotā, būtu tevi jāapvelta ar vēl lielāku Maigumu, lai tevi stiprinātu, pieceltu un dziedinātu? dziedināšana kā tāda nāk no Gudrības …
Ak, jā! Kungs, apžēlojies par šo nepateicīgo paaudzi, ļauj viņiem atpazīt Tavu Klātbūtni savās dzīvēs.
Tiem,3 kuri dzird un lasa Tavu vēstījumu, dāvā žēlastību tikt atbrīvotiem no viņu letarģijas gara, jo viņi lasa bez izpratnes. Tu esi pierādījis, ka esi Žēlsirdīgs un Pacietīgs pret tiem – ļauj viņiem Tevī atpazīt Dievu, Kurš viņus saista pie Sevis ar Savu Mīlestību.
Vai būtu par daudz prasīts no Svētā, kurš ar Savu Mīlestību iesmaržo visu pasauli, sūtīt jaunas zīmes un brīnumus, kuros būtu ietverts Tavs Maigums?
Augšāmcel viņus ar jauniem brīnumiem, kas saldāki par medu. Dziedini dzelošu mēli, kura nepārstāj mani vajāt, bet caur mani patiesībā vajā Tevi.
Apžēlojies par tiem, kuri, lai arī dienu un nakti piesauc Tavu Vārdu, tomēr dzīvo bez žēlsirdības…
caur Savu Dievišķo Vēstījumu Es remdēju gan tavu, gan citu cilvēku izsalkumu, jo caur to esmu jūs aicinājis uz vienu no Saviem lielākajiem un cēlākajiem Mielastiem; jūsu ļaunajiem laikiem Es sagatavoju brīnumu brīnumu un uzdāvināju jums visiem žēlastību nākt un to nobaudīt; baudīt Manu Mielastu nozīmē baudīt Mani pašu, jūsu Dievu un Radītāju, lai jūs labāk Mani saprastu;
Ak, mans Kungs! Tavi Vārdi ir noslēpumaini un apslēpti, un daudzi, kuri lasa tos Rakstos un šajos vēstījumos, tomēr nespēj izprast to Zināšanas, jo tās ir zināšanas par Dievu. Tie ik dienas apgaismo mūsu dvēseli un prātu, iedegdami mūsos gaismu, tomēr es pazīstu arī tādus, kuri lasa, nesaprazdami Tavos Vārdos apslēpto Gudrību, – tā viņiem šķiet kā aizzīmogota, kurā nevar iekļūt. Un tomēr – Tavi Vārdi ir patiesā Kontemplācija, Gudrība un Patiesība…
bet kurš vien ieklausās Manī, nevis pats savā balsī, tas iedziļināsies Manā Gudrībā, un Mani Vārdi uzplaiksnīs viņu dvēselē kā spogulis, kas pavērsts pret sauli; ja kāds pēc tam, kad būs lasījis Manus Vārdus, nolieksies un devīgumā un mīlestībā Mani pagodinās, zvīņas no viņa acīm nokritīs, un tas ieraudzīs Mani Manā nepieejamajā spožumā; jā – jo viņa acis pilnīgi skaidri ieraudzīs to, kas līdz šim viņam ir bijis neredzams un nesasniedzams un ticis glabāts vienīgi svētajiem;
iespējams, ka tev, paaudze, Mana valoda šķiet neizprotama, bet vai Es neesmu sacījis, ka tai dienā, kad zvīņas no tavām acīm nokritīs, tu uzzināsi, ka Es esmu Tēvā, bet tu esi Manī, un Es – tevī; vai Es neteicu, ka tas, kuram ir Mani Baušļi un kurš tos tur, tas arī Mani mīl, bet to, kurš Mani mīl, mīlēs Mans Tēvs, un arī Es viņu mīlēšu un viņam parādīšos; jā! un tu ieraudzīsi Mani Manā godībā;
Mana pilnība ir bagātīgi izlieta pār jums visiem, bet caur Manu žēlastību jūs visi kļūstat par dēliem un meitām, Mana Tēva mantiniekiem un mantiniecēm; kā Raksti 1 saka – ar Mani jūs kļūstat par „ķēnišķīgiem priesteriem un svētu tautu, lai dziedātu slavu Dievam, Kurš no tumsības ir jūs izvedis Savā brīnišķīgajā Gaismā;” Es, visas pasaules Līgavainis, nākšu visā Savā Majestātē pie tā, kurš būs pilnīgi noliecies, un Mans Mīlestības Gars viņu apņems, lai ievilktu viņu Vissvētākās Trīsvienības Azotē; tad dvēsele, kura būs saņēmusi tik spožu gaismu, saņems arī visus noslēpumus un Debesu Dārgumus, un jau šeit virs zemes dzīvos tā, it kā dzīvotu Debesīs, jo būs ieskatījušies Svētlaimē; citiem vārdiem sakot – šī dvēsele būs ieguvusi nojausmu par to, kas ir Svētlaime; pilnīgu izpratni tā iegūs tajā brīdī, kad nonāks Debesīs …
vai esat dzirdējuši izteicienu: 2 „visa miesa ir kā zāle, un viss tās jaukums ir kā puķe laukā; zāle nokalst, puķe novīst, bet Kunga Vārds paliek mūžīgi;” tieši tādēļ jūsu dzīvība rodas no Mana Vārda, tas jūs atkal atveseļo; miesa ir miesa, un miesa ir trausla, bet Mans Vārds ir mūžīgs un ir Dzīvība; lai uzturētu dzīvu jūsu dvēseli, Es nemitīgi turpināšu atdot jums Sevi arvien vairāk un vairāk, atklādamies jums Savā spēkā un žēlastībā; Es izpaudīšu jums Savu Sirdi un parādīšu lietas, kuras acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, lietas, kas pārsniedz cilvēka sapratni, jo cilvēkam pieejamās zināšanas nav tās, kuras plūst no Manas Dievišķības un kuras ir iegūstamas caur Manu Svēto Gudrību;
tagad, kad tu, Vassula, esi nobaudījusi sava Kunga Labumu – vai tev ir vēl kas sakāms?
Tava Labestība, mans Kungs, ir mani attaisnojusi bez kādiem nopelniem no manas puses… Tu mani esi attaisnojis.
Es to darīju, lai tava ticība un cerība balstītos Manī, tavā Dievā; un ko vēl Es tev esmu darījis?
Tad Tu man lūdzi, lai es Tev upurētu savu gribu, tad…
tad Es tevī ielēju Savu Mīlestību, lai saņemtu pretmīlestību no tevis; šī iemesla dēļ Es tagad uzrunāju jūs visus un jums visiem Es atkārtoju Savus Vārdus;
mīļotie, jūs varat iegūt visu Dievišķības pilnību; jūsos ir Tas, Kurš jums iemācīs svētos noslēpumus, cildenās un svētās Zināšanas, kuras nāk no Gudrības; Zināšanas jūsos būs kā koks, un tā sakne būs Gudrība; no šī koka savus asnus dzīs tikumi;
meitiņ, tu saki, ka daudzi, kuri lasa Manus Vārdus, neizprot to nozīmi, jo viņiem tie šķiet pārlieku noslēpumaini un kā aizzīmogoti; tagad Es jums paskaidroju, kas darāms, lai saprastu Manus Vārdus; kad nolieksieties Manā priekšā, Es kļūšu jūsu dvēselei Viss – jūsu dzīvība, jūsu labklājība, jūsu iedvesma, jūsu labā griba, jūsu cerība, jūsu ticība, jūsu mīlestība, jūsu prieks un jūsu Līgavainis, pret kuru varat atbalstīties, un jūsu Augšāmcelšanās;
Mans iemīļotais tiks izvēlēts citu Manu līdzstrādnieku vidū, kas valdīs kopā ar Mani, un jūs varēsiet teikt: „Es dzīvoju patiesu dzīvi Dievā, jo Es pilnībā esmu iegājis Vissvētākās Trīsvienības dzīvē”; patiešām; lai arī Es piepildu visas lietas, Pats nebūdams pakļauts viņu ierobežojumiem, Es tomēr spēju mājot ierobežotā dvēselē un, nezaudējot Savu transcendenci, ļaut cilvēkam iepazīt Sevi;
Mana Vassula, paraugies uz sevi un pasaki Man: kas liecina par to, ka cilvēks ir pārveidots?
Man šķiet, ka ir daudz pazīmju, kas uz to norāda.
tev taisnība, bet kura no šīm zīmēm ir viscildenākā?
Saskaņā ar svētā Pāvila teikto, tā ir cilvēkā mītošā dievišķā mīlestība, kas tajā nokļūst līdz ar nemitīgo Tavas Mīlestības plūsmu. Tā pārveido dvēseli, ka tā var attīstīties garīgi un iet dziļumā, tā liek dvēselei pieaugt mīlestībā, kļūt dievišķotai – par dievu caur līdzdalību Dieva dzīvē.
Tava Mīlestība dievišķo un pārveido mūsu ļauno tēlu Tavā Dievišķajā Tēlā.
jā! Raksti saka: „skaties uz Kungu, un tava seja staros”; tas nozīmē, ka tu tiksi pārveidots Jahves līdzībā; kad kāds savu „es” 1 ir atdevis Dievam, tad notiek šī visredzamākā pārveide, kurai vēlāk seko arī citas zīmes – prieks, miers, pieaugoša tuvākmīlestība, un caur tuvākmīlestību dvēsele var iegūt Zināšanas par Trīsvienīgo Dievu; pārveidota dvēsele līdzināsies lampai, kurā aizdegtā dievišķā mīlestība izgaismo gan tās ārieni, gan iekšieni, tā dod Zināšanas, kuras palīdz pazīt un izprast Dievu; šāda dvēsele, kura ir laimīga un atbrīvota no pasaules tumsības, lidos pie Manis un paliks Manā Azotē; 2 aizdedzināta ar mīlestību un Mana Maiguma apreibināta, šī dvēsele dedzīgi meklēs iespējas, kā arvien dziļāk iegremdēties Vissvētākajā Trīsvienībā; Es, vissmalkjūtīgākais no Līgavaiņiem, turpināšu vilkt šo dvēseli arvien tuvāk Savas Sirds Mīlestības liesmām; Es to iegremdēšu Mūsos, lai tā Mūsos atdusētos un spētu valdīt ar Mums; kā gan dvēsele var pretoties Manam piedāvājumam? Es reiz sacīju, ka Tiesas dienā ikviens tiks tiesāts pēc tā mīlestības mēra, kāds viņam ir bijis zemes dzīves laikā; kas tev ir sakāms?
Es teiktu:
„Kungs, cik dažādas labas lietas ir Tavos krājumos tiem, kas Tevis bīstas, ko Tu, visiem cilvēku bērniem redzot, esi piešķīris tiem, kas paļaujas uz Tevi.” (Ps 31, 20)
tiem, kuri vēl arvien ir pieķērušies pasaulei, Es vēlos pateikt: ja jūs nolemsiet patiesi sekot Man un izlīgt ar Mani, kad jūs Mani piesauksiet, nāksiet pie Manis un lūgsiet, tad Es nākšu pie jums un jūs uzklausīšu; kad jūs Mani meklēsiet, jūs Mani atradīsiet; Es patiešām ļaušu jums Sevi atrast un sarunāšos ar jums, bet jūs – ar Mani, jo Es jūs esmu mīlējis ar mūžīgu Mīlestību, un Mana Mīlestība vēl arvien ir jums uzticīga;
tad nāciet! nāciet un noraujiet plīvuru, kas atdala jūs no Manis; nāciet un uzlūkojiet Svēto, Kurš jums dos mūžīgo Dzīvību;
2 Izteiciens, kas norāda uz tuvību.
|
Saraksts pēc alfabēta 
