Mana meita, caur Manu Garu tu esi uzticīgi strādājusi, palīdzēdama Manai Baznīcai; tu esi kalpojusi un vēl arvien kalpo Maniem ļaudīm, tu esi atbildējusi Manam Aicinājumam;

Vassula, Mana Žēlsirdība ir dāvāta visiem, kuri aicina Līgavaini; Mana Taisnība šodien atļauj Manai

Žēlsirdībai tuvoties mirušajiem,1 kuru smaka ir aizsniegusi Manas nāsis, un tos augšāmcelt; to padara Dievišķā Žēlsirdība; tomēr pestījošā Žēlsirdības Taisnība jums visiem saka:

neļaujiet savām sirdīm jums diktēt un iestāstīt: „kā tas ir iespējams, ka Dievs tik daudz ir pateicis šai sievietei?” – šie vārdi pazemina Manas Žēlsirdības Aicinājumu, vai, citiem vārdiem sakot, – tie pazemina Mani; šo cilvēku uzvedība saskan ar mūslaiku pasaules domāšanas veidu; vai neesat lasījuši: „kurš gan ir spējis izzināt Kunga prātu? kurš ir bijis Viņa padoma devējs? kurš gan būtu devis Dievam ko tādu, ko pats nebūtu no Viņa iepriekš saņēmis?” vai neesat sapratuši, cik neizmērojama un bagāta ir Mana Gudrība un Manas Zināšanas? kā gan radība uzdrošinātos pacelt savu balsi un pasludināt, ka tā ir aizsniegusies līdz Manu lēmumu un Manu Ceļu pirmsākumam, – šāda augstprātība nosodītu viņu pašu … tādēļ, Manu meitiņ, viss, kas ir šeit, nāk no Manis, ir Manis radīts un pastāv Manis dēļ;

jā, Vassula, Es tevi aicināju, un tu Man atbildēji, lai tu runātu Manā Vārdā; Es tevi esmu aicinājis, lai tu, kā pati sacīji, liktu spoži atmirdzēt Manai Žēlsirdībai, lai caur šo Dievišķo Aicinājumu daudzi grēcinieki sajustu sirdsapziņas pārmetumus un tiktu pamudināti atrast mieru ar Mani un nožēlot grēkus; kad viņi redz Manu izturēšanos pret tevi un tās daudzās žēlastības, kuras Es tev esmu devis, tad arī tos sāk pievilkt Mans Maigums, tie nolemj pārmainīt savu dzīvi un sākt dzīvot patiesu dzīvi Manī; viņi zina, ka līdz ar lēmumu piederēt Man viņi saņems arī žēlastību izbaudīt Manu saldumu; viņu dievbijība pieaugs, bet tie, kuri līdz šim nepielūdza neko, tagad iemācīsies lūgties nemitīgi …

šodien tavs Radītājs tev atgādina, ka Es saņemu atpūtu tavā klusumā; tavās mīlestības pilnajās nopūtās, Es, tavs Kungs un Dievs, saņemu smaržīgas godības vītnes; tavā dedzībā Mana Nama dēļ Es saņemu slavu, bet Mana Miesa – remdējošu tavas mīlestības balzāmu mocītāju cirstajām brūcēm; Mana iemīļotā, Es vēlos tevi pārvērst zeltītā straumē, kurā Manam Acīm ir tīkami nolūkoties; Es esmu tavs Radītājs un tava Pestīšana;

Es esmu ienācis tevī bez kāda nopelna no tavas puses, bet, kad tevi ieraudzīju, Es tevi iemīlēju; Es nolēmu, ka neliegšu tev nedz Savas žēlastības, nedz arī Savu Krustu; lai ievestu tevi Savas Sirds centrā, Man ir nācies tev likt iet mazumā, tomēr Es nekad neesmu pacēlis pret tevi nedz rīksti, nedz arī balsi; Es tevi atvedu pie Sevis, pateicoties Savas mīlestības pārpilnībai;

tu tikko biji atdzimusi, kad Mans Gars jau lika tev saukt uz Mani: „Abba!”; prieka pārpilni, Mans Gars kopā ar Mani un Tēvu trīskārt svētījām tevi; tajā pašā mirklī tika sapulcināts viss debesu galms un viņiem tika pateikts:

„no Vājuma Mēs saņemsim izcilu pagodinājumu; beigās Uzvara piederēs Mums, tomēr,1 kad šie jaunumi sasniegs Baznīcas vajātājus, viņi nikni uzbruks Mūsu bērnam; nocietinātas sirds ļaužu pūļi atklāti un mežonīgi parādīs savas sirds ļaunumu, tomēr viņa pieķersies Mums un kļūs visiem par acīmredzamu zīmi tam, ka Trīsvienīgais Dievs ir ar viņu; lai arī kādu laiku viņiem šķitīs, ka viņa ir zaudētāja, drīz vien tie aptvers, ka visi viņu viltīgie plāni ir piedzīvojuši sakāvi;

Mūsu Pestīšanas Plāna piepildīšanai Mēs ietērpsim viņas garu drosmē; viņa runās Mūsu Vārdā un runās ar autoritāti, jo viņa sekos Mūsu Ķēnišķīgajai pavēlei;

sākumā amatpersonas neņems vērā nedz viņu, nedz Mūsu izteikumus; viņi neievēros Mūsu Ķēnišķīgos spriedumus, lai arī tanī pašā laikā caur viņu Mūsu Autoritāte izplatīsies visās tautās; kad Mūsu Nama Saime sāks piedzīvot atjaunotni un atdzimšanu Svētajā Garā, Zvēra ieceltais valdnieks, tas, kurš uzdrošinās Mūs nosodīt un kurš pret cildenām sirdīm izturas kā pret noziedzniekiem, ar lielu spēku uzbruks Mūsu bērnam un Mūsu cildenajiem Vēstījumiem, lai gan patiesībā viņa īstais mērķis būsim Mēs;

sapratis, ka Mūsu Mīlestības Dziesma apdraud2 gan viņu, gan viņa sekotājus, jo tajā Mēs atklājam viņu ilglaicīgo, pret Baznīcu vērsto plānu un to, kā viņi vēlas sasaistīt savās važās visas tautas, lai vienu dienu tās barotu ar naturālismu, bet otru dienu – ar racionālismu, kā viņi vēlas tiem uzspiest savu likumu, apslāpējot Manu Balsi;

notiks tā, kā ir teikts Rakstos:3 „viņi saplosīs Tavu ļaužu miesas un izlies viņu asinis apkārt visai Jeruzalemei, un nebūs neviena, kas izraktu kapu”, jo:4 „kad tie būs beiguši savu liecību, tad Zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos pret tiem un tos nokaus5; un viņu miesas gulēs uz ielas lielajā pilsētā, kuru garīgi sauc par Sodomu un Ēģipti, kur arī viņu Kungs ir krustā sists;”

labi zināmā Kristus apdzīvotā pilsēta, kura ir pazīstama arī kā mūžīgā pilsēta, nekad nemitēsies atvairīt Mūsu Aicinājumus, un šis kurlums līdzināsies Sodomas kurlumam, lai arī viņi apgalvos, ka ir atvērti Mūsu Garam; patiesībā būs tieši pretēji – tie sitīs Krustā Manis dotos vārdus, pienaglodami tos pie koka;

to redzēdami, daudzi priesteri ar asarām acīs stāvēs pie altāra un šņukstēdami sacīs:

„Kungs, neļauj Savam Namam sagrūt; Tu esi redzējis to ļaužu atriebīgumu,6 kuri ir zvērējuši sacelties pret visiem Taviem Svētajiem Noteikumiem, un tā vietā paši izlikties par gudrajiem, kuri, kā viņi paši saka, rūpējas par cilvēces labklājību; šie šakāļi apsmej Tavu Dievišķību un raida indes bultas pret mūsu ticību;

lai stiprinātu Savus ļaudis, lai stiprinātu un brīdinātu Savus priesterus, Tu Savā godības pilnajā spēkā nokāpi Mūsu vidū, Tu vējus darīji par Saviem vēstnešiem, bet uguns liesmas par Saviem kalpiem, lai tie Tev atdotu godu; Tu viņus izvēlēji, lai tie nestu Tavu Svēto Vārdu un svinīgi to parādītu, lai tie Tev izrādītu cieņu, spēcinādami Tava Nama Saimi un no jauna pulcēdami kopā Tavu ganāmpulku; šie vēstneši palīdzēs Tavam Namam, lai tas atkal tiktu saukts par lūgšanu Namu; mēs Tev pateicamies par Tavu Žēlsirdīgo Mīlestību un par to, ka Tu esi atradis veidu, kā mūs visus atkal piecelt no apātijas;

bet skaties – tagad, kad Tavu pilsētu1 ir piepildījuši līķi, un kamēr Zvērs un viņa sekotāji, priecādamies par viņu nāvi, tos mīda kājām, skaties, kā viņi līksmojas ikreiz, kad Baznīcas oficiālie pārstāvji izsaka negatīvu spriedumu par Taviem izredzētajiem; cik gan ļoti vairāk Kristus Asinis, Kurš, būdams bezvainīgs, caur Mūžīgo Garu upurēja Pats Sevi Dievam, šķīstīs mūsu apziņu no nedzīvajiem darbiem, lai mēs spētu pielūgt Dzīvo Dievu? cik daudz vairāk Tavas Baznīcas oficiālajiem pārstāvjiem vajadzētu saprast, ka, noliegdami Tavus žēlsirdības pilno iejaukšanos, tie, paši to neapzinoties, neviļus kļūst par Zvēra ieceltā valdnieka un viņa sekotāju līdzstrādniekiem?

Visžēlsirdīgais Kungs, Tu atradi līdzekļus, kā mūs visus brīdināt no tā, kurš lepni plātās, saukdams sevi par Dievu; bet tagad, redzi, viņi ir cēlušies pret Tevi, lai apklusinātu tos, kuri Tevi slavē; mūsu Kungs un Debesu Ķēniņ, nāc mums palīgā! atklājies ar spēku šajos lielo bēdu laikos;”

lai arī sākumā neviens vārds nebūs pausts rakstiskā formā, tiks pieņemts lēmums uzsākt šausmīgas vajāšanas; svētie un Mūsu izredzētie nemitīgi tiks mīdīti kājām un salauzti, jo caur Saviem vēstnešiem mēs atklājam ļauno varu plānus un brīdinām Savus ļaudis; jau no paša Mūsu žēlsirdības pilnā Aicinājuma iesākumiem Mēs viņus būsim brīdinājuši, ka ļaunuma spēki, kuri Mūs izaicina, plānos grozīt Manu Likumu un laikus;

pienāks laiks, kad Mūsu Nama Saimei vairs nebūs ko teikt par šiem Sātana un tumsas spēkiem, un, lai arī Mūsu Saime skaidri redzēs, kā zobens tiek pacelts pret Krustu, tā vēl arvien neizpratīs notiekošā jēgu; ļauno spēku valdnieks sabiedriskās vietās noņems Krustu; kopā ar Zvēru un viņa sekotājiem viņi īstenos savu ieceri dekristianizēt Mūsu tautu; tomēr Mūsu Baznīcas oficiālie pārstāvji vēl arvien būs akli un turpinās ignorēt Mūsu Žēlsirdības darbus, un, paši to neapzinādamies, viņi kļūs par līdzdalībniekiem tiem, kuri ir uzsākuši karu pret Mūsu Krustu;

kad viņi sapratīs savu grēku, kad viņi aptvers, ka viņu nemitīgās apspriedes par to, kāds būtu labākais veids apklusināt Mūsu praviešus, ir palīdzējušas ienaidniekam, viņi atzīsies:

„Kungs, mēs esam grēkojuši un rīkojušies nepareizi, jo esam nodevuši Tavu mācību; Mēs neklausījāmies tavos vēstnešos un neņēmām viņus nopietni; viņi Tavā Vārdā uzrunāja visu tautu ļaudis; Tev pieder pestījošā Taisnība, bet mēs neklausījāmies …” šādus vārdus Mēs sadzirdēsim no viņu lūpām;

vai redzi – nav svarīgi, cik ļoti Mūsu bērna teiktais būtu izpētīts un atzīts par pareizu, nav svarīgi, ka viņa nes visas nepieciešamās zīmes un no Augšienes saņemtās svētības, jo sazvērnieki nekaunīgi turpinās realizēt savus ļaunos nodomus;

pār katru tautu viņiem būs iecelts valdnieks, un tie priecāsies par tā ļaunajiem darbiem; bet Mūsu vēstnesei blakus Mēs liksim princi no Mūsu Debesu Galma, vienu no visaugstāk stāvošajiem eņģeļiem, un Mēs liksim tam būt par viņas sargu, palīdzot atklāt melīgus vārdus un izvirtušas sirdis; aicināti tiks visi reizē – draugi, dumpinieki un grēcinieki, un Mēs viņu aprindās izliesim Savas zeltītās straumes;

stāvot viņu vidū, Mēs katru nosauksim viņa vārdā; „lūk, Tas ir tavs Kungs, tavs Īstais Līgavainis, Kurš nāk ar spēku; vai neesat dzirdējuši, ka Mana Roka pakļauj Man visas radītās lietas? Vai, ņemot vērā, cik asiņaini jūs izrēķinājāties ar Manu Miesu, Man tagad būtu jāliedz jums Savi apskāvieni? vai Man jums būtu jāliedz Sava Žēlsirdīgā Mīlestība un Mans Labums un nebūtu jūs jāpieceļ no jūsu apātijas? ak, nē! Mana Mīlestība liek Man izglābt arī jūs, un Es neliegšu jums Savus apskāvienus, nedz arī Savu Maigumu, jo, ja Es to jums liegtu, jūs nomirtu;”

Mūsu mūžīgā un Svētā Gudrība, kura ir saldāka par medu, lenks viņu sirdis, lai tās izplūstu šajā Gudrības saldumā un sludinātu:

„ir tikai viens Dievs, viena ticība un viena Baznīca!”

šie vārdi Mūsu ausīs skanēs kā melodiska himna, tā būs Mūsu Uzvara;” šos vārdus Mēs sacījām, kad sapulcinājām kopā visu Debesu Ķēnišķīgo Galmu;

gūsti savu iepriecinājumu spējā domāt par Mani un par Manu Dievišķo iejaukšanos; jums, kuri Man sakāt: „mums nav nekādas vajadzības redzēt brīnumus”, Es atbildēšu: „liec roku priekšā savai mutei un neuzlūko Manu Žēlsirdīgo iejaukšanos kā kaut ko agresīvu un draudīgu; dāvā Maniem ļaudīm žēlastību tikt izglābtiem caur brīnumiem, kurus Es paveicu jūsu tumšajā laikmetā; dari to, kas ir pareizs, – pazemīgi staigā kopā ar Mani, savu Dievu;”

Mana Vassula, saproti, ka viss ir pakļauts Manam Zizlim; nāc un pārdomā Manu Pestījošo Taisnību;

viņi nav sapratuši Līgavaiņa valodu, jo Es runāju Sava Gara valodā un nelietoju cilvēku filozofijas valodu;

tādēļ, Mana iemīļotā, lai tev ir tas pats prāts, kāds ir Man, – priecīgi slavē Mani un neklausies tajos, kuri nav atbildējuši Manai Mīlestības himnai; tici Rakstiem, kuros ir teikts:
„cik tīkami ir to soļi, kuri nes labo vēsti …”2

Raksti nekad nemelo; esi uzpotēta Man …

ΙΧΘΥΣ

---