mosties, Mans bērns, un paļaujies uz Mani; vai Svētajā Zemē Es tev neparādīju Savu Godību un to, ko esmu sakrājis Saviem mīļotajiem?

klausies – cilvēkam, lai krāsns sildītu, ir jāuztur tās siltums, bet saule, kuras karstums ir daudzkārt lielāks, spēj sadedzināt kalnus; tomēr, kad no Augšienes nāk Mans Svētais Gars, kas ir tīra uguns, Viņa liesmas aizdedzina un aprij visu, kam pieskaras; un kurš gan ir spējis pretoties Viņa svelmei? Svētais Gars aizdedzina arī ikvienu, kurš Viņu mīl, un Viņš tos pārveido dzīvās lāpās, lai viņu runātie vārdi mirdzētu jūsu tumšās paaudzes naktī; kā lāpa izgaismo nakti, tā arī Mani bērni atblāzmos Manus Vārdus;

tie sauks: „radība! nāc laukā, lai atkal tu sastaptu savu Laulāto Draugu!”1 viņi liks mirdzēt Maniem Vārdiem, kuri apgāzīs ķecerības un visu, kas izvirtis; Manā Vārdā tie2 uzvarēs šķeltos ieročus;3 Es esmu nolēmis audzināt šo sabiedrību un likt tai saprast, ka nemirstība ir atrodama, kļūstot piederīgam Mūsu Trīsvienīgajam Svētumam; Mūsu Ķēnišķīgais Dāsnums uzturēs neatlaidību šais izredzētajās dvēselēs;

tagad Es esmu šeit, lai dalītos ar tevi Savā priekā; ak, Vassula, Es esmu viņu vērojis, un redzētais Man patika; Es esmu viņu konsekrējis ķēnišķīgā dāsnumā un svaidījis, lai viņš vadītu pielūgsmi, lai viņš mācītu Manam Namam Manas pavēles; Es viņam esmu licis apgaismot zemi, kurā viņš dzīvo, ar Manu Likumu, kurš sakņojas Mīlestībā; lai arī būs tādi, kuri nostāsies pret viņu, viņš savu ceļu turpinās neskarts; būs skauģi, kas viņu vajās, tomēr Es vienmēr būšu viņam līdzās;4

Es atsvaidzināju jūs visus,5 vai ne? Es jūs apveltīju ar īpašām žēlastībām, vai ne? ak, Mana Vassula, Mana Svētā Vaiga attēls nekad neizzudīs no tavas sirds, jo Es Pats esmu to iegravējis tevī; majestātē un mirdzumā Es pārspēju debesis un zemi, tādēļ nekad neļauj sevi iebiedēt, jo Es esmu Galīgā un Neizmērojamā Gudrība; paļaujies uz Manu Gudrību un atceries: Es tev līdzās esmu licis vairāk nekā vienu Debesu princi,6 un caur tavu vājumu, Mana Vassula, Es radīšu vienotību; tev, kas Mani lasi, Es saku: esi taisns Svētajā Gudrībā un godīgs, tad tu darīsi Manu Gribu; tev tikai ir jādod savs jāvārds, un tai pašā mirklī Es tevi ievedīšu vienotībā ar Mūsu Vienību un piepildīšu tevi ar Savu transcendento Gaismu, lai tu tiktu piepildīts ar Mūsu Trīsvienīgās Dievišķības absolūto pilnību un saprastu, ka vienotības cildenuma aizsākums būs tad, kad arī tu pazemībā, mīlestībā un sevis aizliegšanā nolieksi savu galvu;

pazemīga cilvēka lūgšanas pāršķeļ padebešus, kā saka Raksti,7 bet tās arī pāršķeļ ļaunā gara cietumus un sagrauj viņa plānus; pazemīga cilvēka lūgšanas nes Man divkāršu labumu; Vassula, ja cilvēki atkal tev vaicā: „ko mūsu Kungs ir sacījis Savos pēdējos Vēstījumos?”, tad atbildi viņiem: „Kungs, Mans Dievs, nesaka neko jaunu, tādēļ turpiniet būt stipri un nesatricināmi savā ticībā; tiem, kuri vēl arvien ir aizmiguši, Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus saka: „pamostieties no sava apstulbuma, to jums vajadzētu izdarīt, un atstājiet grēku;” Dievs ir aicinājis arī tevi, tomēr līdz pat šai dienai tu neesi sadzirdējis Viņa Balsi; tu noraidi Viņa Trīsvienīgo Svētumu, un tu atgrūd To, Kurš tev dāvā Savu Svēto Garu; ja tu piederi Gaismai, tu piederi dienai, un dienā tev ir jāpaliek nomodā; bet tu vaicā: „ko Kungs saka Savā pēdējā Vēstījumā?” tikai tādēļ, ka vēl pietiekami neesi iesakņojies Viņā, Kurš tevi ir radījis, un vēl neesi Viņu izpratis; tevī nav izpratnes par Viņu, savu Dievu;

ak, ja vien tu zinātu, kāda burvība piemīt Viņa Mīlestībai un kādi apbrīnojami dārgumi atrodas Viņa Vissvētākajā Sirdī! kopš tavas dzimšanas Viņš tevi tika aicinājis – cik vēl ilgi tu vēl taisies maldīties? vai nezināji, ka zem Viņa Acu skatiena tu atradīsi patieso mieru? tādēļ tu, kas mājo tuksnesī, nezaudē cerību; cilvēkus Mīlošais, mūsu un visu Dievs, ir tev blakus, lai tevi paņemtu Savās Rokās un aiznestu Savā Namā, Savā istabā,8 kur Viņš apzīmogos tavu sirdi ar Saviem Dievišķajiem skūpstiem; tad katrs, kurš tevi redzēs, sauks tevi par „Svētā saderināto”, par Tā līgavu, Kuram ir dota visa valdīšana un vara;

tevis paša draugi brīnīsies, redzēdami tevi nākam no tuksneša: „kas ir tas, kas nāk no tuksneša, atbalstīdamies pret vistīrākā vīraka stabu, kura smarža izplatās pār mums un kuru aiznes vēja pūsma?” tad, šķīstas mīlestības aizdedzināti, jūs atbildēsiet: „Svētajā Garā es esmu smaržojis kā kanēlis un akācija, Viņā un caur Viņu es esmu izplatījis smaržu, kura līdzinās visizsmalcinātāko mirru smaržai; es esmu ticis pārveidots mana Radītāja Dievišķajā Mīlestībā!”

„bet kas bija Tas, pret Kuru tu atbalstījies?” „kas Viņš ir? Viņš ir Alfa un Omega, cilvēkus Mīlošais, Kurš ikvienu dvēseli ved pie Sevis, lai tā sekotu Viņam; vai neredzi? agrāk, kad mani pazini, es biju kā mūsu senči tuksnesī; tāpat kā viņi, es sekoju Tukšībai, līdz beidzot arī pats kļuvu tukšs; tagad mani apmeklēja Pats Pavasaris un mani uzziedināja; Viņš mani iesmaržoja un izgreznoja manu dvēseli ar gardēniju vītnēm; Savā trīskārt svētajā Vārdā Viņš svētīja manu dvēseli, un tagad arī es varu sacīt: „man ir izpratne par Dievu, kura Mīlestība ir kā uguns uzliesmojums; tagad es esmu Dieva bērns, un es esmu uz dievišķošanas ceļa, jo esmu pieņēmis savu Tēvu un atradis mieru ar Viņu … ak, es tik ļoti priecājos, jo nav vairs robežu starp mani un manu Radītāju; nē, starp mums vairs nav nekādu robežu!””

no šī brīža pat visgrēcīgākie piedzīvos Dievišķo Apmeklējumu, jo Mana Atgriešanās ir nenovēršama; Es apmeklēšu tos, kuri neko nezina par Maniem Dievišķajiem Darbiem; savā niecīgumā viņi nav neko ieguvuši, un tie nepazīst Mani un nav arī dzirdējuši, ka Es Esmu, Kas Es Esmu ir viņu Skolotājs un Dievs … jūsu dienās, kad šī paaudze ik dienas ieelpo ļaunumu un grēcīgumu, Mana lielā Mīlestība liek Man nokāpt no Mana Troņa un atvērt Debesīs žēlastību krājumus, un nepelnīti izliet tos pār šo paaudzi, lai to glābtu; jūs varat nodēvēt šo laiku par bezgalīgo žēlastību laikmetu; Es esmu tas, Kurš jums tik lielā pārpilnībā sūta Svēto Garu; Es to nedaru jūsu nopelnu dēļ, bet gan Savas neizsakāmās Mīlestības dēļ;

radība, Es turpināšu tevi tavā haosā pārpludināt ar nepelnītām žēlastībām; Es jūs tajās iegremdēšu, lai pēc tam paceltu līdz tādam cildenumam, ka mirklī, kurā jums būs jānāk Tēva priekšā, jūsu dvēsele atspīdēs kā vismirdzošākais zelts, jo Es būšu jūs ietērpis Sevī;

ieklausies savā sargeņģelī Danielā, ieklausies viņa liecībā: „savā zemišķajā stāvoklī tu nevari tikt pieņemta Dieva Troņa priekšā, neviens nav ticis pieņemts šajā stāvoklī; Dievs tevi uzņems Debesīs vienīgi tad, kad Kristus būs kļuvis par tavu ietērpu; tikai tad Dievs tevi atzīs …”

tieši tādēļ Es turpināšu nemitīgi atdot Sevi tev, Es tev došu arvien vairāk no Sevis un, tevi apmeklēdams, atklāšos tev spēkā un žēlastībā, izgreznodams tavu dvēseli ar majestāti un dāsnumu; vienlaikus Es greznošu tevi kā līgavu, kas tiek saposta laulībām, ar Dievišķo žēlastību un tikumiem; tikmēr Mana Mute skandinās tev Manas Pamācības, kas izteiktas dzejā, tā ietērps tevi Gudrībā un Manis Pazīšanā, un pagodinās Mūs Mūsu Trīsvienīgajā Svētumā;

Karalis Savā žēlsirdībā piesātinās tavu dvēseli, lai paceltu to no tavas miesas cietuma un liktu tai ieiet Manā cildenajā Gaismā, kura desmit tūkstoš reižu pārsniedz saules spožumu; tad tu, kas vēlies tikt dievišķots, tuvojies Man un ienāc Mūsu Trīsvienīgā Svētuma priekā, caur līdzdalību Mūsu Dievišķībā arī pats kļūdams par dievu …

tu, pēc kuras Mana Sirds ilgojas arvien vairāk tava neizsakāmā vājuma dēļ – Mana Vassula, Es tev saku: esi vienota ar Mani, ļauj Manai aizsargājošajai Rokai tevi vadīt; atļauj Man vienmēr būt tavam vienīgajam Priekam, tavas dvēseles Saules gaismai, tavas dzīves mirdzošajam Ceļam, tavu lēmumu Izgaismotājam; Manas Acis noraugās tevī – varētu teikt, ka tās ir piekaltas tev;

atceries, mīļotā, kad esi izslāpusi, nāc, maziņā, pie Manis, sava Līgavaiņa – Man vienmēr būs dzēriens, ko tev piedāvāt; neklausies čūsku šņākšanā, nedz arī dzēlīgās mēlēs; Svētais Gars tevi ir apzīmogojis ar Savu Svēto Zīmogu un ir kļuvis par tavu Draugu, apzīmogodams tevi kā Mūsu Īpašumu; nāc un izbaudi laiku, kuru vari pavadīt, atpūzdamās Mūsos; ja kāds garāmgājējs tev vaicā: „kur ir tava atpūta?”, tad atbildi un saki: „Mana atpūta ir Jēzus Kristus Sirdī, Tā Sirdī, Kurš ir vistuvāk Tēva Sirdij”;

ΙΧΘΥΣ

---