|
1999. gada 9. marts
Dieva Gars man atklāja ceļu, kā cilvēks kļūst par Dieva bērnu. Viņa atbrīvoti, mēs varam baudīt to pašu brīvību un godību, kādu bauda citi Dieva bērni. Manu acu priekšā Mīlestības Gars atklāja trīsvienīgā Dieva Godību, visas Viņa Bagātības un Dārgumus. Tagad ar miera pilnu dvēseli es varu sacīt:
„Gars ir satvēris manu dvēseli un darījis to par Savu īpašumu, un vienlaikus Viņš man ir devis manu patieso brīvību. Savā Žēlastībā Viņš man ir uzdāvinājis Ķēnišķīgus Svētkus – Viņš man ir dāvājis Pats Sevi.
Tad Viņš ieplūda manī kā upe, Viņš nemitīgi mani atjaunoja un atdzīvināja manu vienotību ar Trīsvienīgo Dievu.
Visu dāvanu Devēj, Tu man esi dāvājis Savu draudzīgo Liesmu, sarunādamies ar mani vaigu vaigā, vezdams mani pie Tēva un pie Dēla un vienodams manu dvēseli arī ar Viņiem.
Manas sirds dievišķā Liesma, Tu, Kas Savu mājokli esi pārveidojis pēc Savas gaumes, lai tas apmierinātu gan Tevi, gan mani, – un tagad es uzgavilēju priekā!
Tagad es dzirdu Balsi un vairs nespēju teikt: „es to nepazīstu”. Es jūtu Viņa Elpu pārslīdam pār savu seju un vairs nespēju noliegt, ka ir Kāds, Kurš stāv manā priekšā, smaida un staro… Kā gan lai saku, ka neesmu Dievišķā Klātbūtnē?
Tagad es esmu atvērusi savu muti, bet mana mēle izveidoja šos vārdus ar Gara palīdzību… Ja mana sirds izteiks gudrības vārdus, tad arī tas notiks caur Žēlastības Garu.
Mana Vassula, 1 Es vēlos, lai mūsu mīlestībā valdītu vienlīdzība … mīli Mani un tiecies pēc visām tām dievišķajām iedvesmām, ko Es spēju dot un kas pieder Visaugstā Dieva dēliem un meitām; Es esmu sakārtojis Mūsu atdusas vietu, 2 Es visu esmu nolicis savā vietā, jo Es esmu kārtības Dievs; Es tevi apmeklēju, tāpat kā biju apmeklējis apustuļus – Mūsu labpatikai Es atjaunoju Mūsu svētnīcu 1 un tad uzcēlu tevī Savu Troni; Es tev atklāju Savas dāvanas un dārgumus un esmu tevi izgreznojis ar Savu Klātbūtni; Man labpatika iegūt tevi Savā īpašumā un ieliet tevī Savu Gudrību, lai tava dvēsele atmirdz spožumā; Es tevi iegremdēju Mūsu skaidrajos avotos, lai atdzīvinātu tevi; Un tagad es varu sacīt:
„Es radu sev atpūtu un baudu Tavas Bagātības.”
Pat ja man būs jāatstāj šī zeme, Tevis dotos Dārgumus es atstāšu nākamajām paaudzēm.
pārklāt tevi ar Savu Bagātību Man ir tīrais nieks … vai neesi dzirdējusi, ka Dievs nekad nepārstāj Sevi atdot jums visiem?
arī tad, ja Es nepārtraukti atdodu Sevi ikvienam, tā būs arī ar jums, ka es sagatavošu jūs uz satikšanos ar Līgavaini; jūs atdosiet sevi cilvēkus Mīlošajam un kļūsiet par vienu garu ar Dievišķo; kā Dieva dēls vai meita šajā cildenajā stāvoklī tu kļūsi par pilnīgu Trīsvienīgā Dieva attēlu; viss, ko tu aizsāksi, tiks paveikts bez vainas, jo būs dievišķs un saskaņā ar Mūsu Prātu un Gribu;
Mana Vassula, pat tavas kustības tiks pārvērstas Mūsu kustībās – ikviena tava rīcība un solis, ko tu spersi savā dzīvē, tiks veikts Mūsu Mīlestībā un žēlastībā vēl paplašināsies; kā patiesai Visaugstā Dieva meitai, tavs gars tiks iegremdēts Mūsu Dievišķībā;
Manu jauko meitiņ, Tas esmu Es, Kurš tevi ievadīju bērna mīlestībā uz savu Tēvu un Dievišķā vienotībā; Es paplašināju tavu sirdi, lai tu spētu saņemt no Mums vairāk un arī Mēs spētu vairāk saņemt no tevis, lai Mēs vairāk spētu Sevi atdot tev, bet tu sevi Mums; šajā apritē tu Mums sniegsi visu, kas jau pieder Mums; tā ir Mana uzvara tevī – pēc tam, kad tu Man biji veltījusi savu brīvo gribu, Es tevi esmu ievedis pilnīgā vienotībā ar Mūsu Dievišķo Mīlestību;
vai redzi, cik labi ir pakļauties? kā gan citādi Es būtu spējis piepildīt Savas ieceres?
tagad Es esmu tavas dvēseles vienīgais Valdnieks, bet, kā jau tev agrāk esmu sacījis, Es esmu ne tikai tavs augstākais Valdnieks, bet arī tavs Draugs un Iemīļotais; Es tevi esmu atjaunojis, lai tu kļūtu par Dieva bērnu un lai tev kā ikvienai Mūsu atvasei būtu tiesības uz savu viedokli; atvasei ir tiesības pat valdīt līdz ar Savu Tēvu;
Manā miera pilnajā Elpā tu ieraudzīsi lietas Mūsu Gaismā un to, kā tās redzam Mēs; tādēļ Es ikvienam saku:
esi bagāts nabadzībā, un Es pievērsīšu tev Savu labvēlīgo skatienu;
ļauj Man tevi arī dēvēt par Visaugstā dēlu vai meitu, un tu valdīsi līdz ar Mums;
ļauj Man tevi nostādīt uz kājām, lai tu spētu kustēties Manī;
atļauj Man tevī uzcelt Savu Troni, lai arī tu varētu teikt citiem: „es esmu atradis atpūtu…” vai tevī nav ilgu ieraudzīt savu Tēvu? vai tevī nav slāpju pēc Dieva?
ja tevī ir šīs slāpes un ilgas, tad Man tev ir jāpalīdz piedzimt; jā, lai ieraudzītu Tēvu, tev ir jāpiedzimst no Manis, jo neviens bērns nav redzējis savu Tēvu, pirms nav piedzimis;
svētīgs ir cilvēks, kurš pārdomā par Brīvību, kuru Es viņam varu dāvāt; šī brīvība tevi nesīs, kā Līgavainis nes Savu Līgavu, lai darītu pilnīgāku tavu vienotību ar Mums; mīlestības pārveide, kas tiks iespiesta tavā dvēselē, būs tik spēcīga, ka no šī brīža nekas vairs nespēs tevi no Mums šķirt;
Mūsu Kungs mūs piepilda ar Zināšanām un Sapratni, atklādams mums labo un ļauno…
Ko gan cilvēks vēl var lūgt? Visaugstais mūsu sirdīs ir izveidojis Savu Skolu.
Kā Gaisma, kas atmirdz gan no iekšienes, gan ārpusē, Viņš nokāpj no Sava Troņa, lai parādītu mums Savu darbu krāšņumu.
Nolikdams mūsu priekšā Savas Zināšanas, Viņš mūsos uzceļ Savu Troni un majestātiski izgrezno mūsu dvēseli ar Savu Klātbūtni… Svēts ir Viņa Vārds!
Kas gan ir cilvēks, lai novērtētu Dievu? Un tomēr – daudzi no viņiem to dara!
Vai kādam būtu iespējams izdibināt Viņa Lielumu un izprast Viņa Brīnumus? Un tomēr dažiem šķiet, ka viņi to spēj!
Viņu pārsteidzīgā vēlme izrādīt savas zināšanas parāda šo cilvēku prāta seklumu.
Tieši tādēļ Svētais Gars atrauj no viņiem Savus Dārgumus un patur viņus zemā stāvoklī.
Jā, Kungs, caur gadsimtiem Tu esi mums darījis zināmu, ka Tu paaugstini pazemīgo, bet tos, kas vareni savā sirdsprātā, Tu notriec pie zemes. Tu nekad neesi nicinājis garā nabadzīgos, Tu vienmēr un visur esi viņus atbalstījis un aizstāvējis.
|
Saraksts pēc alfabēta 
