True Life In God - Vassula Ryden arrow Saraksts pēc alfabēta

2020.gada 13.martā

Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…


Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102


 

 
 


Esi Mūsu Trīsvienīgās Dievišķības vēstnese un apustule.
1998. gada 19. oktobris
Kungs, palīdzi man it visā… Palīdzi man gandarīt par Tavu tautu un par Tavu Baznīcu, palīdzi man upurēt un lūgties – lai tas paceļas pretim Debesīm kā vīraks un ir Tēvam kā remdinoša smarža, lai Dēlam tas ir kā svēta eļļa, bet Svētajam Garam – kā pilnīga sevis veltīšana…
Ak, Svētā Trīsvienība, manas dvēseles greznojums, brīnišķīgais manas sirds rotājums un zīme uz mana prāta, manas balss ritms un manas esamības sargs… ko gan vēl vairāk es varētu teikt, lai man nepietrūktu vārdu?
Mēs paši1 iežogojām Savu teritoriju, Mēs esam Viens Dievs Būtībā, Spēkā un Zināšanās, un jā, – Mums ir viena Griba un Valdīšana; Mēs iežogojām Mūsu īpašumu,2 lai dotu tai mācekļa mēli, svaidījumu Mūsu Dievišķajam Darbam;3
Savā Spēkā Mēs izlējām Sevi tevī kā dzīvinošu šķidrumu; kā pavasarī mirdzoša saule Mēs atmirdzējām tevī, stiprinādami Mūsu pilsētu un svētnīcu,4 vēl pirms tai ir uzbrukuši ienaidnieki;
Mēs tev atklājāmies Savās Zināšanās, parādīdami, kas Mēs esam; Mēs mācījām tevi, bet caur tevi – arī daudzus citus, dodot jums zināšanas, kādas piemīt gudrajiem;
Mūsu Žēlsirdības svētki!5 Mūsu trīsvienīgā Svētuma iepriecinājums, sakņojies Mūsu Gribā, esi kā vīraka avots vasaras laikā un turpini paust Patiesību, pareizi izskaidrodama tev doto Atklāsmi;
Mēs pārpludināsim tevi ar Savu Gaismu, lai tu labāk izprastu Mūsu Vārdu un iespiestu Mūsu dievišķo Tēlu katrā tev dotajā vārdā; Mūsu Majestāte nodrošinās visu, kā tev vēl pietrūkst; „tad kā augļu pilns olīvkoks un kā kalta zelta trauks, kurā iestrādāti dažāda veida dārgakmeņi,”6 tu šajā sāpīgajā atkrišanas stundā ar cieņu gandarīsi, un tad, līdzīgi dziedonim, kas dzied slavas dziesmas, tava vārā balss lūgsies kopā Mums, ar Mūsu Vārdiem un Mūsu izpratni, būdama saskaņā ar Mūsu Gribu; Savā ķēnišķīgajā dāsnumā Mēs esam iekļāvuši tavu sirdi Savos apskāvienos un apveltījuši to ar Gudrību, lai tā varētu tikt nodota tālāk šai paaudzei, un šī paaudze gūtu no tās labumu;
tādēļ, maziņā, turpini iet pa ceļu, kurš īpaši tev ir ticis noklāts ar safīriem, un esi Mūsu Trīsvienīgās Dievišķības vēstnese un apustule; apsēj katru zemi, lai Mūsu Valstība izplestos no jūras līdz jūrai; kalni un pakalni zemu nolieksies Mūsu pestījošās taisnības priekšā; tad Mēs Savā Spēkā aicināsim esamībā gan tās lietas, kuru nav,7 gan tās, kas ir;8
Es esmu Dzīvība un Augšāmcelšanās, kas mirušos ieved dzīvībā; paliec nodevusies Man un uzplauksti; nekad neraizējies; esi kā roze, kas aug strauta malā; esi svētīta un veltī savam Pestītājam saldu vīraka smaržu, lai tava smarža saplūst kopā ar Manējo un piepilda Manu Namu, apreibinot Manu saimi, – ka tā atgriežas un kļūt par vienu sirdi;
Es tevi pasargāšu no dusmām un no skaudības; saki: „visi Kunga Darbi ir labi, un īstajā laikā Viņš piepildīs ikvienu vajadzību;”9 jā – slavē Manus Darbus un esi tādā veidā Mana paradīze, μου Paraskeva;1
Kungs, palīdzi man paturēt prātā Tavas pamācības un neļauj aizmāršībai nolaupīt to, kas manī ir labākais!
Godības pilnais Kungs, stiprini manus soļus, paturi mani nomodā un gatavu Tev kalpot…
Mans bērns, Gudrība ir apgaismojusi tavu dvēseli, iededzot tajā piemīlīgu liesmu un nemitīgi atklājot tev Mūsu noslēpumus; tā atklāj Mūs tādā veidā, lai tas varētu atdzīvināt šo paaudzi, stiprinot tās apņemšanos pieaugt Mūsu krāšņumā un kļūt cienīgiem ieiet Paradīzē;
pēc Savas Gribas Mēs Savā Trīsvienīgajā Svētumā esam iegājuši tuvā sadraudzībā ar tevi un pārpilnībā izlējuši pār tevi iepriecinājuma un mierinājuma straumes; Mēs tev atklājām ko tādu, par ko Baznīca bija aizmirsusi: pāri plūstošo saldmi; jā, patiešām! Visvarenā Dieva dievišķā saldme piesaista Viņa Tronim eņģeļu pulkus, tas liek neskaitāmām dvēselēm Mani slavēt un priecāties Debesu mielastā; Mūsu neizsakāmā saldme aptver visas Debesis;
jā, Mana Baznīca ir Mani aizmirsusi un atstājusi novārtā … tā vēl arvien ir kaila, neizrādīdama nekādu interesi par Manu Dievišķo Saldumu; „Mana Līgava, kā gan tas nākas, ka tu esi pagriezusi Man muguru tieši tad, kad Es, atvēris Savu Sirdi tev, vēlos ar tevi sarunāties? Manu Sirdi piepilda neizsakāms saldums, bet tu neesi izpratusi, kas tieši pievelk Manu radību pie Manis …”
Mana tuvā draudzene, novērs savas acis no visa, kas tev ir apkārt, un pievērs savas acis, savu prātu un dvēseli Manas Sirds svētajai kontemplācijai, un atļauj Man arī turpmāk būt šai salduma pilnajā un intīmajā dialogā ar tevi;
Mani, tavu dievišķo Draugu, valdzina tava dzīve, kuru tu nesavtīgi, pēc pašas gribas esi Man veltījusi; Mani līdz asarām aizkustina dzīve, kura Manis dēļ saņem apvainojumus un pacieš apmelojumus; Manas Sirds prieks, tu vēl arvien neesi līdz galam sapratusi, kā Savā dedzīgajā mīlestībā, ar kādu tevi mīlu, Es esmu nesaraujami savienojies ar tevi, lai tu kļūtu par vienu garu ar Mani; tādēļ paliec Manā Mierā; Mana uzticīgā Mīlestība nekad tevi neatstās;
Ak, mans Karali, manu sirdi aizkustina Tavu domu cēlums, un tā apreibst ikreiz, kad Tu vērsies pie manis. Žēlsirdība2 ir pār mani kā rasa, Tās varenais apskāviens mani apēno… Pats Dievs ir mans Stiprums un Spēks, Dievs, Kurš mani mīl ar uzticamu mīlestību.
Mana mīlestība, tu redzi – Manī kopā sasaistās visas detaļas, un Manā Dievišķībā viss pieaug svētumā un šķīstībā; tādēļ tu, Mana Vassula, Manī tiec veidota par svētu trauku, kurš sevī nes Mani, par šķīstu un svētu dzīvesvietu Mūsu Trīsvienīgajam Svētumam, kurā Mēs Garā varam uzlūkot paši Sevi; tādēļ priecājies un līksmojies sava Līgavaiņa priekšā, Kurš attiecībā uz tevi vienmēr ir tik dāsns; paliec nevainojama, un Es nekad tevi neatstāšu;
tagad, Manas Sirds prieks, tu vari atgriezties pie citiem saviem pienākumiem; saņem no sava Pestītāja uz pieres Viņa Dievišķās Mīlestības skūpstu;
Es, Jēzus Kristus, tevi svētīju; ic;
 


1 Svētā un Dievišķā Trīsvienība pēc Savas brīvas gribas lēmuma darīja mani par Savējo un nāca atdusēties manī, jo Paši, bet citu starpniecības, bija to nolēmuši.
2 Mani.
3 Manu radīto būtību.
4 Mēs esam Dieva pilsēta un svētnīca, jo Viņš dzīvo mūsos.
5 Dievs mani uzrunāja vārdā „Svētki”.
6 Sīr 50, 10, 9.
7 Nesot garīgo atdzimšanu šai paaudzei.
8 Tālāk vēstījumu turpināja Jēzus viens pats.
9 Sīr 39, 33.
1 μου (grieķu val.) mana (Paraskeva).
2 Dievs.
 
 
 
Šīs dienas vēstījums:
Mans Dievs?

Vakardienas vēstījums:
Es esmu tavs Patiesais Sargs

Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009