1998. gada 19. aprīlis
Kungs?
Es Esmu; Miers lai ir ar tevi;
lai top zināms: mutes, kas izkliedz apmelojumus pret tevi, tās apmelo Manas tev dotās dāvanas; ja vien viņi nespers nožēlas soli, šo apmelojumu dēļ grēks smagi gulsies pār viņu galvām;
Es atkārtošu to, ko esmu tev jau sacījis; Es uz mūžīgiem laikiem esmu savienojis tavu sirdi ar Savējo, un Mani apsolījumi nav apšaubāmi; Es esmu savienojis tavu sirdi ar Manējo, lai to pasargātu tādā veidā, ka tavu sirdi vairs nav iespējams izraut no Manējās; Mana dūjiņa, tu esi labi iesakņojusies tajā, kas dod dzīvību un brīvību;
Mans dārgais bērns, nomierini savu sirdi un nepievērs uzmanību nežēlīgajiem apmelojumiem, kas tiek izteikti pret tevi; tie, kuri izsaka šīs ķengas, pat nenojauš, ka viņi apmelo Mani, nevis tevi, un cērt dziļas rētas Manā Miesā; tie, kuri savos maldos turpina nežēlīgi nozākāt Manu Darbu, beigās saņems viņiem pienākošos daļu …
Savā Bezgalīgajā Mīlestībā Es tevī pieaugšu, un, kamēr vien Mana Galva atdusēsies uz tavas sirds, Es tavā ausī turpināšu čukstēt Savas Mīlestības, pestīšanas un atbrīvošanas vārdus;
skolniecīt, atceries – nezaudē drosmi; palūkojies sev apkārt: Mans Dievišķais Darbs jau ir nesis augļus, tādēļ pacel savas acis uz Mani un smaidi, smaidi un dari Mani laimīgu;
( Tagad es sapratu, ka mūsu tuvības pilnajās attiecībās Dievs Kungs izjūt visu to pašu, ko es. Ja esam nelaimīgi, arī Viņš mūsu dēļ jūtas nelaimīgs.)
tagad, kamēr tu pārdomā Manus Vārdus, atļauj Man atpūsties Manās Debesīs; 2
2 Dievs vēlas teikt: „Atļauj Man atpūsties tavā sirdī”.
|