Mana Vassula, nāves ēna, kas rēgojas pār tavu paaudzi un spēj to iegrūst visdziļākajā bezdibenī, patlaban pārklāj lielu daļu no šīs paaudzes; bēdas tiem, kuri ir ļoti ērti iekārtojušies un pašreiz jūtas drošībā, – viņi tēlo Dievu un saka: „Jahvem nav nekādas varas pār mums;” pašpaļāvības pilni tie sēž savā tronī un sludina, ka nav neviena tiem līdzīga; vai te ir vēl kas piebilstams? viņos ir zudusi mīlestība …

Es runāšu, un tu pierakstīsi; lūdzies, lai Mani Vārdi skaidri atskan ikviena ausīs; Es tev esmu uzticējis tava laikmeta viscēlāko darbu, šis Dievišķais Darbs ir ielikts tavās rokās; jā, Man tik ļoti labpatika dāvāt to tev, Es ar lielu mīlestību liku to bērna rokās, zinādams, ka šis bērns būs pilnībā atkarīgs no Manis;

1 Es nevēlos, lai šis būtu tikai tāds īslaicīgs apmeklējums no Mana Troņa … dāvā Man savu laiku, un Es pieņemšu tavu upuri kā tāds, kurš saņem dāvanā gardēniju virteni …

Ļauj man sadzirdēt Tavu Balsi – tā līdzinās visjaukākajai melodijai, tā ir saldāka par tūkstošiem medus šūnu kopā.

tad nāc un ieelpo mirru smaržu, kas plūst no Manas Mutes …2 kādu karogu tu redzi paceltu virs savas galvas?

jā, mīlestība; mīlestība ir pāri visam; mīlēt nozīmē pildīt Manu Gribu, mīlestība ir atslēga uz Manu Debesu Valstību;

ja sakāt, ka dzīvojat Manī, bet jūsos nav mīlestības, tad nevarat uzskatīt, ka esat Manī; patiesa dzīve Manī nozīmē dzīvot tā, kā Kristus ir dzīvojis; jūs esat dzirdējuši, ka ne jau tie, kas izkliedz Manu Vārdu, ieies Manā Valstībā, bet tikai tie, kuri, mīlestības pabaroti,3 vēl šeit virs zemes dara Manu Gribu;

pasaki Man – kam der augļu koks, kurš nekad nenes augļus? vai arī arfa, kurai nav stīgu? citiem vārdiem sakot – kāds Man ir labums no jūsu slavinošajiem vārdiem, ja tie ir izteikti bez mīlestības, vai no jūsu upuriem, kuri tiek pienesti bez mīlestības? jūsu mērķim vajag būt mīlestībai, jo pēc mīlestības jūs beigās tiksiet tiesāti, un ne pēc jūsu daiļrunības vai zināšanām, ne arī pēc jūsu upuriem vai dāvanām, kuras Es pats Savā labvēlībā esmu jums piešķīris, – jūs tiksiet tiesāti pēc savas mīlestības mēra; šīs Gara dāvanas, ar kurām Es jūs apveltīju, bija paredzētas Manas Baznīcas labumam; Es vēlos, ka jūsu darbu un harizmu pamati tiktu celti uz mīlestības, – lai jūs neatslābtu, darot labu; jā, jo labs cilvēks iemanto Manu labvēlību;

Mana Pilsēta4 tiks uzcelta uz Svētā Gara svētības pamatiem … un norims vētra … tad ikviena radība virs zemes dzīvos patiesu dzīvi Manī, un viņu mīlestība būs tik ļoti savijusies ar Manu Gribu, ka viņu dvēsele kļūs par Gudrības troni; jā, par tādiem Raksti saka: „taisnīgā dvēsele ir Gudrības tronis”, jo sirdij, kura Mani mīl, nepietrūkst dārgumu; dūjiņ, kad Mans Gars runāja caur tavu muti, sacīdams: „nepietiek vien saprast Tavus Vārdus, bet ir jārīkojas saskaņā ar tiem”, tas ir teikts, lai tu saprastu, ka, ja tev neizdotos savā mīlestībā saskarties ar Manu Dievišķo Gribu, tas varētu kļūt par tava lielā Kritiena iemeslu;

kamēr tu esi pieķērusies šai pārejošajai pasaulei, tu nekad nesapratīsi, ka tavai miesai ir jābūt Mana Svētā Gara sagūstītai, lai tavas domas spētu pārvērsties cēlās, paaugstinātās domās; tad šajā dievišķajā domu cēlumā un dievišķās žēlastības stāvoklī, uzņēmusi sevī Manas Dievišķības spēku, tevī tiks piepildīts Mans Darbs un īstenosies Mana Griba;

un, kā jau reiz esmu jums visiem teicis, Es saku vēlreiz: nāks laiks, un tā stunda ir jau pavisam tuvu, kad, lai arī tu vēl arvien mājosi cilvēku vidū, tavs prāts jau būs Debesīs un godinās Mūsu Vissvētāko Trīsvienību; un, lai arī tava miesa vēl arvien kustēsies starp cilvēkiem, tava dvēsele un prāts, Manas Gribas sagūstīti un Manas Gaismas cildenuma piepildīti, līdzināsies eņģeļa dvēselei un prātam, un tu, pateicoties tavai pilnīgajai vienotībai ar Mani, staigāsi Ēdenē, Paradīzē Manu svēto un eņģeļu vidū …

ak, kā Mēs priecāsimies, redzot Sevi tevī, tevī būs redzams neredzamā Dieva attēls, tevī Mēs redzēsim Debesis;1 Mēs piederēsim tev, un tu spēsi dzīvot tā, kā Mēs to no tevis sagaidām, dzīvi, kurā caur pilnīgu gudrību un garīgo izpratni tu sasniegsi vispilnīgākās zināšanas par Manu Dievišķo Gribu; Mani mīļotie bērni, jūs, kas esat radīti, lai mājotu Mūsu Ķēnišķīgajos Pagalmos, jūs dzīvosiet dzīvi, kura visos tās aspektos saskanēs ar Manu Prātu; Es jūs svētdarīšu, un jūs saņemsiet spēku, lai kļūtu pilnībā nodevušies Man; kad par visām šīm lietām2 tika pavēstīts Patiesības Vēstījumā,3 reti kurš no jums izprata Manu Vārdu;

šīsdienas pasaule dzird, bet neko nesaprot, redz, bet no tā viņiem nav nekāda labuma; nav sapratuši pat tie, kuri ir šķietami tuvu Manai Sirdij un kuru rokās ir Manas Valstības atslēgas; lai arī viņi ļoti cenšas un vēlmē nest Man upurus un pateicību bez žēlastības mērdē savu miesu, līdzinādamies tiem, kurus esmu vainagojis ar godības kroni,4 tomēr, kad Mana Dievišķā Elpa5 dveš pār jums saldu smaržu, lai jūs atjaunotu, jā, kad Mans Svētais Gars nonāk no Debesu augstumiem, lai ar Kristības skūpstu aizdedzinātu zemi, šie Mani bērni dara visu, lai apdzēstu Svētā Gara Uguni; šodien, kad Mana Balss ir kļuvusi dzirdama, Tā viņus izbiedē līdz neprātam, un tie nekavējoties dara visu, kas ir to spēkos, lai To apklusinātu;

Es, nenovērtējamo brīnumu Autors, esmu gatavs atvērt Debesis un ļaut jums iepazīt Sava nodoma noslēpumu: esmu nolēmis izliet pār jums Rakstos doto Apsolījumu – Savu Svēto Garu tādā mērā kā vēl nekad agrāk, lai tas darbotos Manas radības vidū kā vēl nekad agrāk visā vēsturē, paceldams to līdz pat Debesīm, tuvinādams Debesīm it visu, kas ir virs zemes, cik vien tas iespējams; Vassula, Es, kas izlemju visas lietas un vadu tās saskaņā ar Savu Gribu, nekad nelaužu solījumu, jo esmu zināms kā Tas, Kurš salauž šķelšanās barjeras; tādēļ tev ir jācer uz Mani, jo, kā jau sacīju, Sava Svētā Gara spēkā un žēlastībā esmu gatavs satriekt drumslās šķēršļus, kas jūs šķir vienu no otra, un Sava Goda dēļ jūs savienot vienā Miesā; tad tava paaudze, atgriezusies pie veselā saprāta, sauks uz Mums:

„pielūdzamā Trīsvienība! paturi mūsu acis Vienas Sirds gūstā un piepildi mūsu sirdi ar visu, kā tai pietrūkst;

ak, Svētā un Dievišķā Trīsvienība, svaidi mūs ar Savu eļļu, lai Mēs būtu nedalīti vienoti ar Tevi Tavā Gribā; sagatavo mūs Tavas Valstības godpilnajai valdīšanai virs šīs zemes, kurā Tava Griba kļūs par mūsu ikdienas dzīves jēgu, par zīmi uz mūsu pierēm, un Mīlestība būs karogs virs mūsu galvām;”

ak, Mana lilija, tavs Radītājs saka tev šos vārdus, lai tu tos pavēstītu tālāk visiem Manējiem:

„Jahve, mans Kungs un visžēlsirdīgākais Tēvs, ietērps mūs Savās ķēnišķīgajās Drēbēs, un visa zeme tiks izrotāta ar apslēptajiem dārgumiem, kurus Viņš ar lielu mīļumu ir saglabājis mūsu laikiem;”

Es ietērpšu šo zemi Pavasarī, Savā Pavasarī; kas ir Jahves Pavasaris? mīļotie, Mans Pavasaris būs tad, kad visa Mana radība mirdzēs brīnišķīgā gaismā; Šķīstīšanās kristībā jūs visi tiksiet pārveidoti pēc sava pirmtēla; šajā šķīstīšanā ikviens tieksies pēc tuvākas mīlestības vienotības ar Mani, un savā dedzībā jūsu sirdis meklēs Patiesību, Ceļu un Dzīvību; un Patiesībā, kurā jūs nobaudīsiet reibinošu garšu, jūsu dvēsele, apveltīta ar Manu Žēlastības Garu, iegūs savu pilnību; nebūs vairs jūsu tumsības tēla, jo Es, jūsu Līgavainis un vislaipnākais no tēviem, atmirdzēšu pār jums;1

Mīlestība atgriežas, lai atjaunotu Savu Valstību; šis būs Manas Valstības laiks virs zemes, un Mana Griba piepildīsies kā Debesīs, tā arī virs zemes;

tātad pašreiz ir grēku nožēlas un atgriešanās laiks; jūs dzīvojat ļaunā laikmetā, tomēr jūsu dzīvēm ir jānes tam pestīšana; atsakieties no savas gribas un atrodiet labvēlību kopā ar Mani, atzīdami to, kas ir Mana Griba; ak, Vassula, Mana Aicinājuma svētītā, liec Maniem Vārdiem plūst pār zemi Žēlsirdības un Cerības upēs; šajā Gavēņa laikā esi kā lilija – neraizējies par sevi, atļauj par sevi parūpēties savam Dārzniekam; kļūsti pilnīgi nemanāma, esi kā gaistoša viela, lai varētu ieplūst Manī, savā Dievā, un kļūt par vienu garu ar Mani …

Es, Dievs, sastapšos ar tevi jebkurā dienas laikā, kad tu to gribi; Mana mīļotā, aicini Mani, kad vien tu vēlies; pacel savu prātu pie Manis pateicībā, slavē Mani un daudzini Manu trīskārt Svēto Vārdu par to, ka Es tev esmu devis šo dārgo dāvanu: atvērtas durvis pie Manis;

2Manas Pilsētas dārzs, valsts Valstī, ar prieku pasmel no Manis Dzīvību;

jā! un izzūdi Manā Dievišķībā; neļauj nekādai ēnai iezagties tavā garā; tavs Kungs, žēlsirdības pilns, noliecas pie tevis, lai ietērptu tevi Savas Mīlestības rotā; Es arvien vairāk pieaugšu tevī, tādēļ nepadodies savam vājumam un neapbēdini Mani ar šaubām par Manu Labestību; no visas sirds apskauj dievišķās žēlastības dārgo rasu, kura ieved tavu garu Manā Cildenajā Gaismā; Pats Pavasaris ir tevi aicinājis;

tu taču esi Mana izredzētā! pat toreiz3 Es aiz tava cilvēciskā vājuma ieraudzīju to, kas ir aizslēpies aiz grēka garozas, – aiz tumsības pārklājiem Es ieraudzīju bērnišķu mīlestību, un Mana Sirds, to ieraugot, tika aizkustināta līdz asarām; ar to pietika, lai savaldzinātu Manu Žēlsirdību; lai arī tu biji grēka varā, tomēr laiku pa laikam no tevis izplūda mīlestības strūkliņa; tad Es nolēmu: „ Es iznīcināšu visu, kas neesmu Es, un ar Savu liesmu atdzīvināšu to mazumiņu, kas vēl no Manis atlicis”; tad Savas pestījošās žēlastības pārpilnībā Es rīkojos saskaņā ar Savu Gribu;

tagad nāc un esi kā degoša lāpa sava laikmeta tumsībā; tuvojies Man biežāk, lai baudītu Manu saldumu, piedzīvo iepriecinājumu, ko dāvā Mans tuvums, bet vienlaikus izturies pret Mani ar godbijību;

 

1998. gada marts

(Iepriekšējā vēstījuma turpinājums.)

Mana Vassula, kopā ar Savu Dēlu Jēzu Kristu un Svēto Garu, Es Pats personīgi esmu nokāpis no Mūsu debešķīgā Godības Troņa un nācis virs zemes, lai tevi apmeklētu šādā veidā un apzīmogotu tevi ar Mūsu Mīlestības Melodiju;

Mēs tev esam uzticējuši pienākumu nodot tālāk daudzām tautām Mūsu dievišķo Vārdu, un tu esi izdarījusi to, ko Mēs tev lūdzām; Mūsu Vārda dēļ tu esi atstājusi mājas un ģimeni, ērtības un savu zemi, tādēļ, Mana mīļotā, atļauj Man tev atgādināt par šīs atsacīšanās balvu: ar to vien jau pietiek, lai tev tiktu simtkārtīgi atmaksāts, un tu iemantotu Manu Valstību – mūžīgo Dzīvi; tu, meitiņ, kurai Es esmu uzticējis šo neaptveramo dārgumu, neklausies naidīgās diskusijās, kas tiek noturētas Manā Vārdā; esi līdzīga debesīs lidojošai dūjai, kura paceļas pāri visām klaigām un trakošanai, neļauj ārējām lietām tevi satraukt un izsist no līdzsvara; pievērs savu skatienu Man un atceries, ka Es esmu tavs, bet tu esi Manējā;

neesi neapmierināta, ja tu tagad saņem mazāk iespaidīgas žēlastības nekā pirmo trīs gadu laikā,1 jo viss, kas tevī notiek, ir darīts, lai pagodinātu Mani; iespējams, ka tev to ir grūti izprast, bet Es to esmu darījis Savā Gudrībā, lai pasargātu tavu pazemību … Mana rīcība uzreiz deva tev brīvību nākt pie Manis un labprātīgi Man kalpot; Mana rīcība deva tev iespēju tev izvēlēties nākt pie Manis labprātīgi, vēršot savas domas pie Manis un upurējot Man to, ko vari; kad Es noskatos, kā Manis Paša sēkla atdod savu dzīvību kā oblāti par daudziem, paļaudamās vienīgi uz savu Pestītāju, Kurš viņas dvēseli ir izcēlis no nāves ielejas un ievedis to tuvības pilnās attiecībās ar Savu Sirdi, Es priecājos par Savu sēklu;2…

tagad pasaki Man – vai cilvēks var piekrāpt Dievu?

Nē, nekad. Pat tas, ja cilvēks visu laiku valkā baltas drēbes,3 tas viņu nepadara ne svētāku, ne tikumīgāku, ne arī patiesāku.

un tomēr daudzi krāpj Manu bērnu sirdis un ar savu viltu viņi cenšas piekrāpt arī Mani;4 Es tev saku: kad pienāks Mana Diena, viņi tiks izslēgti no Manas Valstības, uz šī pamata spriedums jau ir pasludināts; Savā žēlastībā Es tevi esmu apveltījis ar dāvanu izšķirt, kas nāk no Patiesās Gaismas un kas – no tumsības, bet Es tev esmu ļāvis ieraudzīt arī to, ka daudz vairāk ir to, kurus pievelk tumsība, nekā to, kurus pievelk Gaisma; Es tev to esmu sacījis, lai tad, kad pienāks laiks nošķirt vienus no otriem, tu atcerētos visu Manis teikto …5

atgādini par Mani saviem draugiem – tavi draugi, Manu dūjiņ, ir arī Manējie;

pastāsti tiem, ko viņu žēlsirdības pilnais Tēvs saka: ja vien viņi paliks Manī un Manā Mīlestībā, viņu prieks būs pilnīgs, un viss, par ko tie savā darbā cīnīsies Manis dēļ, bet sava cilvēciskā vājuma dēļ nespēs pabeigt līdz galam vai arī, ja kas neizdosies, tad Es kā Tēvs, redzēdams viņu ieceru cēlumu, ņemšu vērā viņu labos nodomus būt Man patīkamiem; tad Es no Savas puses piepildīšu to, kā tiem pietrūkst, lai daudzi ticētu Manam Darbam un Manai Dievišķajai Mīlestības Melodijai; cilvēki tam ticēs nevis viņu dēļ, bet gan tādēļ, ka šī Darba pilnīgums acīmredzami liecinās, ka to ir paveikusi Mana Dievišķība;

1un tu, Mana dūjiņa, lūkojies uz savu Līgavaini, Kurš tevi ir piecēlis un ar Savu aicinājumu vadījis tevi Svētajā Garā;2 dziedi Man psalmu ar šādiem vārdiem:

„Dzīvā Ūdens Avots, pasargā manu dvēseli bēdu laikā, sargā manu dvēseli, cieši piekļautu pie Tavas Sirds, kur Jahves avoti atspirdzina un ielīksmo ikvienu sirdi, kas ir nākusi, lai gūtu atdusu visdziļākajā Mīlestības centrā;

Ak, uzlūko To, Kurš ietērpa mani Savās ķēnišķīgajās drēbēs,3 lai es visas tautas sapulcinātu vienā Miesā ap Vissvētāko Trīsvienību;

Uzlūko Viņa bezgalīgo Žēlsirdību, Kas priecājas pat par manu nožēlojamo sirdi, apzinoties, ka nav nevienas citas radības, kas mani glābtu;

Lai ir svētīts Jahve mūžīgi; Āmen;”

jā! Es tev esmu uzdāvājis Dzīvi Manā Dievišķībā, likdams sadegt tavām nepilnībām; tagad, kad esi nešķirami savienota ar Pašu Dievišķību, Es tevi trīskārt svētīju Savā Vārdā; lai tavi sasniegumi atnes uzplaukumu visai cilvēcei; turpini to, turēdama svētu Manu Vārdu, un dzīvo mierā ar katru cilvēku;

---