|
1997. gada 4. aprīlis
Manas Sirds ziediņ, ieklausies Manos Vārdos; Es tev vaicāju: vai tu tici tam, kas ir teikts Rakstos?
Jā, Kungs, protams, ka es ticu!
vai tu tici, ka Dievs var uzrunāt cilvēku?
Tu, runādams uz mani, esi licis man uzplaukt – kā gan lai neticu, ka Tu esi runājis uz mani?
šodien daudzi no Manējiem Manis paša Namā paceļ pret Mani zobenu … lepnības pārņemti, tie saka: „ mēs esam dievi;” tie uzskata sevi tik daudz pārākus nekā viss, ko cilvēks ir nosaucis par „dievu”, tik daudz augstākus par visu, kas tiek pielūgts, ka paši ieceļ sevi Manas Svētnīcas tronī un pasludina sevi par Dievu; viņi noraida ikvienu Manis teikto Vārdu, bet lielā uguns jau ir gatava viņus aprīt … viņi sakās izpratuši Manu noslēpumu, tomēr aizmirst par Vidutāju, 4 Kuram ir jāatgādina cilvēkam viņa pienākumi, jāapžēlojas par to, jālūdzas cilvēka vietā, lai viņš tiktu atjaunots, un jāpasargā tas no lamatām; to visu Es atkal un atkal no jauna daru cilvēka labā, glābdams viņa dvēseli no mūžīgajām liesmām un ļaudams dzīvības gaismai spoži viņu apspīdēt … lai apslēptu savus nolūkus, šie cilvēki, kuri ik dienas paceļ Manu Miesu pret debesīm, tumsībā vērpj intrigas nogāzt Pētera sēdekli; tie vēlas apklusināt Manas Baznīcas Vikāru un visus tos, kuriem Es esmu atklājis viņu plānus un parādījis viņu atkrišanu; slepus tie perina plānus, lai Mani apklusinātu, sacīdami: „kurš gan mūs redzēs? kurš gan spēj mūs atpazīt?” bet pazemīgie priecājas, dzirdēdami un pazīdami Manu Balsi, un visnabagākie līksmojas Manā Klātbūtnē;
viņu 1 Man upurētie upuri tagad ir ņirgāšanās – Manos Pagalmos tie ir kļuvuši par kauna traipu; šie ļaundari Manā Namā gudro, kā apklusināt Manu Balsi; viņi centīsies jums visiem uzspiest priekšrakstu, kam jānosoda brīnišķie Manas Gudrības darbi, jo šis 2 Gudrības Darbs ir pacelts kā gaismu izstarojošs karogs, kas atklāj viņu nekrietnību, tā kļūdams par viņu galveno uzbrukuma mērķī; Mans 3 neaptraipītais mantojums ir kļuvis līdzīgs sievietei, kura krāpj savu iemīļoto … bet tev, kuras ausis Es esmu atvēris un kuru esmu darījis par Savu skolnieci, Es saku: nebaidies; ilgojies pēc Manis kā vēl nekad agrāk – lai tās kļūst tev par saldu reibumu, jo tās būs saldākas par vīnu; seko Man, lai beigās tu atrastu Dieva Pazīšanu un Viņa Gudrību; no visas savas sirds alksti pēc Manis, tāpat kā bārenis ilgojas pēc saviem vecākiem; lai tavs vienīgais iepriecinājums virs zemes un debesīs ir Mūsu Trīsvienīgā Klātbūtne, priecājies par iespēju būt Mūsu tuvumā – To tuvumā, kuri tevi ir salaulājuši ar Mūsu Svētumu – Mūsu Godam, bet arī tevis svētdarei;
Mans Dievs, mans Dievs, tagad ir laiks rīkoties, jo Tavs Likums tiek pārkāpts, un ļaunais Tavā Namā iegūst arvien lielāku varu.
Es ieraugu, ka Negantība izplatās, un kā upe, kas izgājusi no krastiem, tā mūs appludina. Trīsvienīgais Dievs un mūsu labklājības Garants, steidzies mūs glābt!
Es piepildīšu Savu Apsolījumu, un tavām bēdām un ciešanām pienāks gals; pasaki Maniem dēliem un meitām, ka drīz Mana Balss atskanēs no augšienes kā pērkona dārdi un kalnu pamati nodrebēs; patlaban Manā Baznīcā tirgoņi arvien ciešāk savelk cilpu ap to, kuru Es esmu licis Pētera sēdeklī; viņu acis raugās vienīgi uz to, lai viņu nogāztu; viņi izskatās kā lauva, kas gatavs saplosīt gabalos savu upuri, kā jauns lauva, kas uzglūn no sava slēpņa;
Es vēroju tos, kuri vēlas apklusināt Manu Balsi, 4 Es redzu katru viņu kustību, un tās Manī izraisa riebumu; Es vēroju Savu uzticamo kalpu, 5 kura lūpas nebeidz svētīt viņa vajātājus; Es klausos viņa balsī, kamēr viņam no muguras uzbrūk: (Piezīme: Pēkšņi Kungs man ļāva sadzirdēt pāvesta lūgšanas.)6
„Savā Mīlestībā, mans Pestītāj, uzklausi manu lūgumu; mani nežēlīgie vajātāji jau tuvojas – cik tālu viņi ir no Tava Likuma! te nu es stāvu vēl pirms rītausmas, lai sauktu pēc Tavas palīdzības: Salve Regina, steidzies mums palīgā, miserere … ak, Dievs, palīdzi mums! dvēseļu Sargs, palīdzi mums!
Madre di Dios, Svētā Gara Līgava, lai mans sauciens nonāk pie Tevis un aizskar Tavu Mātišķo Sirdi; Visšķīstākā, Tēva, Dēla un Svētā Gara izredzētā, Dieva debešķīgais Tronis, izskati manu lietu un atnes visai pasaulei mieru … apžēlojies par mums … apžēlojies par Saviem bērniem … cerību nopūtā es atveru savu muti, zinot, ka tu atritini Savu apmetni, lai apklātu cietējus, grēciniekus, nabadzīgos un nelaimīgos; mūsu aizsardzībai tu izlej Gaismas un Cerības straumes, un manas ciešanas mazinās; es jūtos drošs kā bērns līdzās savai mātei, kā mazs bērns es patveros Tevī un ceru uz Tevi, ak, Vissvētākās Trīsvienības debešķīgais Troni;
visu žēlastību Vidutāja, izglāb mūs no grēku plūdu bangām, pavairo Savu žēlastību skaitu un pievērs vecāku sirdis bērniem, bet bērnu sirdis – vecākiem; ak, dievišķās Mīlestības Māte, es lūdzu Tavai Ķēnišķajai, vienmēr žēlsirdības un labestības pilnajai Sirdij pieminēt mani Tēva priekšā; man nebūs nekādu nopelnu, jo Tu, mana Galvotāja, Savā mīlošajā maigumā tanī dienā 1 izglābi manu dzīvību, lai es turpinātu ganīt man uzticētās avis; tikumiem pilnā Marijas jaunavīgā Sirds, apžēlojies par Saviem bērniem un atver Savas Sirds Vārtus trimdiniekiem, un izlej pār mums visiem Savu Gaismu; mācekļu Māte, Uzvaras Māte, ne ar ko nesalīdzināmās Pestīšanas Māte, praviešu un harizmu Māte, Patiesā Vīnakoka Māte, ļauj maniem lūgumiem sasniegt Tavu Mātišķo Sirdi; Savā Mīlestībā uzklausi manu saucienu …
mans Dievs, dvēseļu Sargs, es ceru uz Tevi …
ak, Dievs, cik ļoti es mīlu Tavu Likumu! Āmen;”
Ak, Kungs, vairs neklusē! Pievērs Savu Ausi viņa lūgumiem un uzklausi viņu! Sūti mums no augstumiem Dzīvo Ūdeni, kas mūs nomazgātu un šķīstītu.
Vassula, Mana draudzene, rītausma uzausīs pēc šīs nebeidzamās nakts un atmirdzēs Mūsu Trīsvienīgā Svētuma Godība;
(Runāja mūsu Svētā Māte.)
Es, tava Svētā Māte, sveicinu tevi, Vassula; jā, Mūsu Sirdis 2 uzausīs kā rīta blāzma un apgaismos zemes pašreizējo tumsību; Mūsu Sirdis Savā uzvarā atmirdzēs pār cilvēci spožāk nekā visi zvaigznāji kopā, tās būs mirdzošākas nekā tūkstošiem sauļu, un cilvēki, kuri gadiem ilgi bija staigājuši tumsībā, ieraudzīs no debesīm atspīdam lielu gaismu, pār tiem, kuri mita krēslas valstībā, atmirdzēs gaisma; daudzi no jums, bērniņi, gaida redzamas zīmes un brīnumus; daudzi no jums paceļ skatienu uz augšu, meklēdami debesis, tomēr Mans Dēls Jēzus ir jūs brīdinājis, lai jūs nemeklējat redzamās zīmes, bet gan to, kas ir patiess un dievišķs jūsu iekšienē;
daudzi no jums lasa un pārlasa šo pravietisko Atklāsmi tikai ar acīm, bet tā arī nekad neierauga tās būtību, jo lasīdami jūs vēlaties atrast tikai pārdabiskas zīmes vai kādas norādes par brīnumdarbiem; tā vietā jums būtu jālūdz Svētais Gars, lai tas izlietu pār jums atpazīšanas un uztveres garu, kas jums palīdzētu dziļāk ieskatīties Kristus un Viņa Augšāmcelšanās Noslēpumā un dotu jūsu dvēselēm spēju garīgi progresēt un sasniegt apsolīto zemi … ja jūs turpināsiet sevī izkopt veco attieksmi, Mani nabaga bērni, tad dienā, kad jūs sastapsieties Vaigu vaigā ar savu Radītāju, jūs stāvēsiet Viņa Troņa priekšā tukšām rokām, jo jūsu dvēsele vēl arvien būs kailatne, izkaltusi zeme un tuksnesis; bet, ja jūs ar pareizu sirds nostāju ielūkojaties Noslēpumos, kurus Mēs jums atklājam šajos Vēstījumos, tad jūs sāksiet saprast, ka katrs darbs, ko Dievs dara, ir Godības un Majestātes pilns;
kad Viņš ar izgrezno dvēseli Savu Majestātiskumu un vērš tās soļus uz Savu Valstību un Debesīm, tad jūs pieminēsiet šo notikumu kā brīnumu, jo jūs būsiet ieraudzījuši Viņa Godību; kad Dievs pabaro izsalkušos un tos, kas Viņa bīstas, ar dievišķo Barību, lai arī viņi var kļūt par Dieva Valstības mantiniekiem, kad Viņš tos apveltī ar uzticamību un veselumu, tad jūs pieminēsiet arī šo Viņa brīnumdarbu, jo tajā jūs atpazīsiet Viņa Svētību; šo Svētību jūs nēsāsiet sev ap kaklu tā, kā citi nēsā uzvaras vainagu;
kad Viņa Gudrības Darbi, kas ir kā bezgalīga jūra un mirdz kā tūkstošiem sauļu, izgaismos jūsu dvēseli, lai jūsu lūpu augļi pieaugtu un lai ikviens to izrunātais vārds ir kā rijoša uguns, kas šķīstī šo zemi, tajā dienā jūs dienu un nakti nemitēsieties dziedāt slavas dziesmas Āmen par Viņa pāri plūstošo labumu, pacietību un iecietību, ko Viņš visus šos tuksneša gadus pret jums ir izpaudis; tad jūsu dvēsele pieminēs šos brīnumdarbus – jūsu ikdienas dzīves zīmes un brīnumus; tādēļ Mani bērni, tikai atgriežoties pie Dieva, jūs atklāsiet patieso Dieva Godību, kura mājo jūsos un jūs izgaismo;
noņemiet plīvuru no savām acīm un ieraugiet, ka Radītājs dzīvo arī jūsos un Viņš jūs apskauj Savā Mīlestībā; jūsu Radītājs vienlaikus ir arī jūsu Laulātais Draugs, 1 jo Viņš ir ikvienas radības Galva 2… lūdzieties, Mani bērni, par tiem, kuru sirdis ir novērsušās no Dieva; daudzi no viņiem saka: „šodien ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst, 3 nāciet, līksmosim, kamēr mēs esam dzīvi, jo mūsu dzīve izgaisīs kā mākonis, jā – mūsu dienas šeit, virs zemes, ir skaitītas, tās pāries kā ēna, tādēļ līksmosim!” tie apkauno paši sevi un Dieva Attēlu, grimstot arvien dziļāk grēkā un neapzinādamies, ka viņi jau ir vairāk miruši nekā dzīvi … ak, tik daudzus no tiem neceļos ir aizvedušas viņu pašu iedomas un stūrgalvīgi spriedumi ir samežģījuši viņu domas; Manam Dēlam Jēzum Kristum, cilvēces Pestītājam, ir Vara izglābt ikvienu, jo Tēvs, jūsu Radītājs, Viņam ir devis varu pār visu cilvēci; šodien Viņš dara tādas zīmes un brīnumus kā vēl nekad visā cilvēces vēsturē;
Dievs noliecas no Debesīm pie jums, Mani bērni; jūsu Karalis Jēzus ir nolicis pie malas Savu Kroni un nokāpis no Godības Troņa, lai jūs aizsniegtu; Viņš ir Karalis, Kurš bija sēdināts Savā ķēnišķajā Tronī, ietērpts bijību iedvesošā diženumā, Viņa Godībai laistoties spožāk par zeltu un dārgakmeņiem; pacēlis Savu žēlsirdības pilno un majestātiskumā kvēlojošo skatienu, Viņš nolūkojās eņģeļu pulkos, kuri stāvēja Viņam visapkārt, Viņš nolūkojās Savos Svētajos un visā Debesu Galmā, un tad ar Mīlestībā degošu Sirdi sacīja:
„Es esmu nolēmis atvērt Savus Debesu apcirkņus 4 un izliet pār šo neprātīgo paaudzi Savu apslēpto Mannu, 5 Dārgumu, kas ir aiztaupīts šiem laikiem, kad pasaule atsals un savā sirds aukstumā novērsīsies no Dieva Mīlestības; 6 lai jau tagad top zināms, ka bezdievji tiks pabaroti no šiem krājumiem, jo Es Pats iešu pie viņiem ar mierinājuma vārdiem un mierināšu nelaimīgo; Nožēlojamībai Es atklāšu Savu lielo Mīlestību un dziedināšu viņu brūces; 7Es Pats viņus uzrunāšu un pastāstīšu tiem, ka esmu viņu Brālis un Dievišķais Draugs, kurš var atdot atpakaļ viņu dievišķību; savas verdzības rūgtumā tie cits pēc cita sev vaicās: „kā gan es, būdams tārpu tārps, tārps starp tārpiem, varu tikt uzskatīts par Visuaugstā bērnu? kā gan Godības pilnais Dievs ir varējis mani divreiz uzlūkot un piešķirt man vietu Savu Svēto vidū? kā gan šī Godības pilnā Saule ir varējusi uzaust un atspīdēt arī pār mums?”
nē, tārpiņ, nē – tu nemirsi; tavs Ķēniņš neļaus tev nomirt, Es tevi, mazais tārpiņ, izglābšu ar Savu Roku, Es nākšu tev palīgā, lai arī tu kādu dienu spētu parādīties Manos Pagalmos; tavu pretīgumu Es pārvērtīšu svētkos, jo tavs Karalis šobrīd ir pie tevis; 8 no svētku vietas Es tevi pārveidošu paradīzē, godības pilnās Debesīs, lai Es Savā Godībā un Krāšņumā tajās varētu tikt slavēts un godināts; šajās Debesīs tu piesauksi Mani un meklēsi Manus Ceļus, lai no šā brīža tu varētu dzīvot; Mana Visvarenā Elpa dvesīs pār tevi Manu Smaržu; neviens nezina visus Debesīs apslēptos brīnumus, un neviens nezina, kā Es varu darīt zināmu uz zemes Savu Gribu tādu, kāda tā ir Debesīs; lai kāds arī tu, tārpiņ, būtu – svarīgs vai ikdienišķs, bagāts vai nabags – Es atvēršu Savas Lūpas, un no Manas Mutes pār tevi, tārpiņ izliesies Mana smalkākā ziede, svaidot katru no jums; 1jā, Es nākšu un viņus atbrīvošu; lai tie saņemtu dūšu, Es tiem parādīšu Savus brīnišķos Darbus un atgādināšu par viņu mantojumu, dāvādams tiem Savu Valstību … Savā bezgalīgajā Maigumā Es noliekšos no Debesīm un ar Sava zelta zižļa palīdzību pacelšu tos, kas tikko dzimuši, lai tie Man sekotu Manās Pēdās; daudzi neizpratnē skatīsies uz Manu izvēli – kā gan žēlastība un žēlsirdība var tikt dota arī tiem, kuru vairs nebija? Es nokāpšu līdz pat viņiem un došos uz visattālākajām zemēm, un iejukšu viņu vidū; tie teiks Manu Mīlestību pārāku par vīnu, sacīdami: „cik labi un pareizi ir mīlēt Tevi, pasaules Valdnieku!”
2 tad, taisnīguma pilns, Viņš pacēla Savu labo Roku un svētīja zemi; tu, meitiņ, turpini darīt to, ko Dievs tev ir uzticējis, – vai redzi, ka tavas acis pēc šī medus nobaudīšanas ir tapušas spožākas? 3 piepildi savu muti ar eļļu 4 un, Manis svētīta, turpini savu ceļu – Es esmu ar tevi;
4 Man šķiet, ka Jēzus šajā vietā runāja par Svēto Garu.
1 Tagad Dievs runā par atkritējiem.
2 „Patiesas dzīves Dievā” Vēstījumi.
3 Šeit šķita, ka Jēzus sarunājas pats ar sevi.
4 Tos, kuri grib uz visiem laikiem noliegt spēju sadzirdēt Dieva Balsi, nodēvējot to par vienkāršām meditācijām, cilvēka prāta izraisītām pārdomām.
6 Šis piemērs parāda pāvesta dedzīgo kontemplatīvo lūgšanas veidu, tomēr tas neatkārto vārds vārdā pāvesta lūgšanu.
1 Dienā, kad notika atentāta mēģinājums pret pāvestu.
2 Jēzus un Marijas Sirdis.
2 Rm 7, 4 un 1 Kor 11, 3.
4 Vienlaikus es dzirdēju arī vārdu „krājumus”.
5 Kad tika izteikti vārdi „apslēptā Manna”, es vienlaikus ar tiem sapratu arī „Vissvētākās Sirds apslēptie dārgumi, uz kuriem tika atļauts palūkoties svētajai Ģertrūdei un par kuriem viņai tika teikts, ka šie dārgumi ir pataupīti tam laikam, kad cilvēku mīlestība uz Dievu atsals.” Tiek runāts par pašreizējo laikmetu.
6 Šie vārdi apstiprināja, ka biju sapratusi pareizi.
7 Brūces, kuras grēks ir ienesis mūsu dvēselē.
8 Šie vārdi atgādināja vienus no pirmajiem vārdiem, ar kuriem mani 1985. gadā uzrunāja mans eņģelis Daniels: “Dievs ir pie tevis un tevi mīl.” Šie vārdi aizsāka manu atgriešanos, kuru saņēmu caur Dieva žēlastību.
1 Dz 1, 3: „Brīnišķa ir Tavu ziežu smarža; pats Tavs Vārds ir kā maigi iztriepta dzidra ziedes eļļa, tāpēc arī jaunavas Tevi tā mīl.” Jēzus vēlējās pateikt, ka, izlejot pār grēciniekiem Savu ziedi, viņi taps dziedināti. Citiem vārdiem sakot, ziede simbolizē Viņa Vārdu (personvārdu) – kad Viņa Vārds nāk pār grēciniekiem, tie iemīl Dievu.
2 Vēstījumu turpināja Dievmāte.
3 Dievmāte vēlējās pateikt: Debesu Manna, kas šeit simbolizē Dieva Vārdu (izrunāto vai rakstīto Vārdu).
4 Šajā gadījumā eļļa simbolizē Dieva Vārdu (personvārdu). „Tavs Vārds ir kā maigi iztriepta dzidra ziedes eļļa.” (Dz 1, 3)
|
Saraksts pēc alfabēta 
