|
1996. gada 17. novembris
(Sentluisa.)
Mans Kungs, Tu, kas esi Gudrība, Tu, kas esi Gaisma un Dzīvība mūsos – es slavēju Tavu trīskārt svēto Vārdu!
Lai viss Labais savaldzina manu dvēseli tik ļoti, lai es spētu dzīvot Tavas Gaismas atspulgā!
Visuresamība! Manas sirds Miers un Prieks, Tava Klātbūtne nomierina mani, bet Tavs Taisnīgums uzšķiļ manī liesmu – tā man atklāj, ka esmu manas dvēseles Labuma atvase.
Lai ir slavēts mūsu Kungs, kurš ir trīskārt Svēts!
Alleluja!
Mana iemīļotā, Mana Vissvētākā Sirds notrīs aiz saviļņojuma … cik ļoti Es biju ilgojies, lai Mana atvase kādu dienu izteiktu šos vārdus! kopš mūžības tavi vārdi bija ierakstīti Manā Vissvētākajā Sirdī, un Es pacietīgi, ļoti pacietīgi gaidīju, kad tu tos beidzot izteiksi! tagad līksmojies Manā Klātbūtnē, ēd un dzer no Manis …
Es neesmu pūlējies veltīgi, tevi audzinādams, baudi šīs Neizsmeļamās Bagātības, kuras Es biju saglabājis tavam laikmetam, un parādi tās aukstajai pasaulei, kura ir nomirusi mīlestībai; atklāj Manu Neizsmeļamo Dārgumu katrai tautai un saki, ka viņi nevar saņemt lielāku dāvanu kā Mana Vissvētākā Sirds;
bet tu, Mans atlikums, svētī Manus bērnus Manā Vārdā – svētī tos, kuri ir tevi pavadījuši, jo viņi ir veltījuši Man savu laiku; 2jā! Mana Sirds ir aizkustināta līdz asarām; Es jūs mīlu, Es jūs mīlu no visas Savas Sirds … ic;
2 Jēzus atkal notrīsēja aizkustinājumā.
|
Saraksts pēc alfabēta 
