|
1995. gada 29. maijs
(Svētā zeme, Galileja. Vēlu vakarā.)
Es sacīju:
Es iešu uz sava Kunga zemi un meklēšu Viņa Vaigu.”
Mana sirds sacīja par Tevi: „Meklē Viņa Vaigu un priecājies par Viņa smaida saldumu, atbildi Viņa Saucienam, atsaucies Kunga Aicinājumam doties uz Viņa Zemi.”
Mans Kungs un Karali, manas sirds Prieks un manas dvēseles Pavasaris! Mana sirds gavilē Tavā Klātbūtnē un mana dvēsele priecājas Tavā pāriplūstošajā Mīlestībā!
Mana vienīgā Mīlestība, nāc un parādi Savu brīnišķīgo laipnību šajā izmocītajā tautā. Tava Klātbūtne var viņiem dāvāt Cerību. Ir zināms, ka Tavas Acis raugās uz to, kas ir taisnīgs, un Tavi spriedumi ir pareizi.
Manas sirds Prieks – vai Tu esi kaut kur šeit tuvumā, vai arī slēpies no manis? Vai Tu ieklausies šajā vienmēr tik vājajā lūgumā?
Mana Vassula, vai tu apzinies, ka Manas Acis kopš tavas dzimšanas brīža nekad nav novērsušās no tevis? Es Esmu visu ( 1jā!) laiku kopā ar tevi un (jā!) klātesošs! … 2 nāc, tagad vien īsa lūgšana 3 , saki to: „Svētīts lai top Tavs Vārds! Tu dzirdi manu lūgšanu – lai svētīts ir mans Kungs, Kurš manu dvēseli ir izvilcis no bedres, Kurš mani ir uzlūkojis no Saviem augstumiem un licis manai dvēselei zemoties Viņa priekšā (jau no mātes klēpja likdams man gavēt 4). Lai ir svētīta Tava Žēlsirdība, kura mani ir ievedusi Tavā Sirdī, lai mani izglābtu un darītu brīvu;
Dievs, tu esi mana pestīšana, mana bagātība, mans acuraugs un mana dzīvība. Ik dienas Tu savaldzini manu dvēseli un sirdij liec līksmot Tavā Klātbūtnē – ak, ļauj jel man gūt labumu no Tavas Klātbūtnes – ļauj man iemantot mieru, vienotību, mīlestību un piedošanas garu, lai ikviena manas sirds šķiedra ar mīlestību paustu Tavu Godību.
Uzklausi manu lūgšanu šai mirklī, kad es esmu viesis Tavā zemē, un atbildi man. Āmen.”
… tas arī ir viss; dod šo lūgšanu izlasīt arī citiem viesiem, 5 kurus Es svētīju; vienīgais, ko Es no jums lūdzu, ir: mīlestība – mīlestība – mīlestība! Jēzus ir Mans Vārds; ic;
(Mani aicināja liecināt Ramallā, Birzeitā, Betlēmē un Jifnā.)
1 Kungs man lūdza pasvītrot šo vārdu trīs reizes, lai to īpaši izceltu. Jēzus patiešām uzsvēra ikvienu vārdu.
3 Tas, kā Jēzus izteica šos vārdus, bija ļoti raksturīgi Viņam. Pēc neliela klusuma mirkļa balss intonācija mainījās, un nākamie vārdi tika izteikti tik ātri, it kā mums būtu kaut kur jāsteidzas. Vienlaikus Kungs pret mani izturējās kā pret vāju bērnu, pats uzņemdamies vecāka lomu.
4 Pēdējais teikums attiecās vienīgi uz mani.
5 Ar mani kopā bija vēl 20 svētceļnieki, galvenokārt grieķu pareizticīgie no Rodas salas, kā arī daži atēnieši un svētceļnieki no Šveices, Francijas, Holandes un Puertoriko. Pārējie, izņemot tēvu O’Karolu, bija Romas katoļi no Betlēmes. Šis vēstījums tika nolasīts laivā uz Galilejas ezera.
|
Saraksts pēc alfabēta 
